Jaunumi enerģijas taupīšanas jomā

Nākamajos septiņos gados Eiropas Savienības iedzīvotājus gaida nozīmīgs uzdevums – jaunā direktīva paredz ietaupīt 20 procentu enerģijas.
Eiropas Parlamentā un Padomē pieņemtais lēmums var ietekmēt jebkuru jomu, kurā tērē jebkādu enerģiju. Tas attiecas arī uz dzīvojamām ēkām – direktīvā minēts, ka tās patērē 40 procentus kopējā enerģijas daudzuma.
Jaunākās tehnoloģijas
Ietaupīt plānots gan ar elektroenerģijas, gan siltuma patēriņa samazināšanu. Ieteikumus tā mazināšanai uzņēmuma «Greener-Energy» vadītājs Mārtiņš Norvaišs 7. decembrī sniedza seminārā Bauskas 2. vidusskolā. Viņš aicināja iedzīvotājus aprīkot ēkas ar jaunākajām tehnoloģijām, kas ļautu mazāk tērēt siltumu un elektrību.
Speciālists piedāvāja dažādus risinājums. Piemēram, ēkai ar 60 dzīvokļiem par aptuveni 120 tūkstošiem latu var iekārtot saules kolektorus, kas nodrošinātu par pusi mazākus maksājumus siltajam ūdenim un apkurei.
Piedāvātas iespējas papildus izmantot saules baterijas un siltumsūkņus – tas ļautu saražot 95 procentus vajadzīgās enerģijas. Tiesa, nevienu neiepriecināja izmaksas – aptuveni 380 tūkstoši eiro iekārtu uzstādīšanai un iekārtošanai. Papildus 40 tūkstoši eiro būs vajadzīgi, ja iedzīvotāji vēlēsies ēku siltināt.
Jāsiltina puse pilsētas
Baušķenieki ziņu par jauno Eiropas direktīvu neuzņēma ar sajūsmu. Daļa atzina, ka vienkāršāk vajadzīgo summu savākt tiem iedzīvotājiem, kas tiešām vēlas ko darīt un uzcelt jaunu ēku. Kāda kundze brīdināja, ka vispirms vajagot būvnieku ekspertu atzinumu par to, vai māju vispār ir vērts remontēt. M. Norvaišs atbildēja, ka sliktā stāvoklī ir daudzas mājas. «Tomēr tas lielākoties saistīts ar sliktu apsaimniekošanu. Ja ēkas neremontēs, labāk nekļūs,» norādīja lektors.
Par baušķenieku mazo interesi liecināja fakts, ka daļa sanākušo pameta zāli pirms stāstījuma beigām. Skeptiski šādu iekārtu uzstādīšanu Bauskas ēkās vērtēja SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis. Viņš ieteica projektus piedāvāt daudzdzīvokļu mājām ciemos, kur nav pieejama centralizētā apkure.
SIA «Bauskas siltums» speciālisti aprēķinājuši, kas jāizdara, lai izpildītu ES direktīvu. «Prasības varētu izpildīt, ja uzreiz siltinātu 20 mājas. Skaidrs, ka tas nenotiks. Tas nozīmē – lai panāktu vajadzīgo ietaupījumu, līdz 2020. gadam būs jāsiltina puse Bauskas ēku,» par aprēķinu rezultātiem informē I. Rūsis, norādot – jo agrāk izdosies īstenot energoefektivitātes pasākumus, jo ātrāk varēs panākt ietaupījumu.
Ikdienišķais kolektors
Ministru kabinetā un ministrijās top normatīvie akti, ar kuriem plānots panākt direktīvā prasīto ietaupījumu. Paredzētas soda sankcijas ēkām, kurās siltuma patēriņš gadā pārsniegs 180 kilovatstundas uz vienu kvadrātmetru. Pēc SIA «Bauskas siltums» mājaslapas datiem, pēdējo sešu gadu laikā sešās ēkās pilsētā vidējais patēriņš bija lielāks par 180 kw/h kvadrātmetrā. 2012./2013. gada apkures sezonā 14 ēkās siltuma patēriņš pārsniedza 180 kw/h kvadrātmetrā.
M. Norvaišs cer, ka arī nākamgad valsts nodrošinās Eiropas Savienības fondu atbalstu gan siltināšanas programmām, gan ēku aprīkošanai ar dažādām iekārtām, kas ļautu izmantot saules un zemes enerģiju. «Saules siltuma kolektors nav luksusprece. Tā ir ikdienā vajadzīga lieta,» pauda speciālists. Viņš uzskata, ka piedāvājums ir atbilstīgs un ļautu iedzīvotājiem ietaupīt. Tomēr iedzīvotāju vidū valdot liela neticība šādiem projektiem.
Pašlaik uztraukums par jauno direktīvu vērojams tikai siltuma ražotāju vidū. Tomēr direktīvā ir daudzas norādes par elektroenerģijas un degvielas patēriņu. Šo norāžu izpilde skars mūsu ikdienu nākamajā septiņgadē. Siltināšana nebūs tikai Bauskas problēma. Par to būs jādomā Iecavas un Rundāles novadā, kur īstenoti vairāki projekti, kā arī Vecumniekos, kur vēl nav nevienas siltinātas daudzdzīvokļu ēkas.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»