Kaimiņi palika bez kroņa

2013. gada 13. decembris 00:00

218

Ukrainas atteikšanās parakstīt sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību (ES) Austrumu partnerības samitā Viļņā noskauda lielākos cerētos laurus Lietuvas prezidentūrai ES.

Taču tas dod iespēju Latvijai šo mērķi sasniegt savas prezidentūras posmā 2015. gadā, kad Austrumu partnerības samits notiks Rīgā.

Skatās nākotnē
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Viļņas samita laikā 29. novembrī īpašā preses konferencē tiekoties ar 20 mūsu valsts žurnālistiem, par šo tēmu nekādas stingras prognozes nepauda. Tomēr ne tikai pašmāju, bet arī daudzi ārvalstu žurnālisti stājās rindā, lai ierakstītu kamerās un diktofonos E. Rinkēviča vērtējumu Viļņas samitam un Latvijas plānus.

Mūsu valsts ārlietu jomas vadītājs uzsvēra, ka par panākumu Viļņas samitā uzskatāma asociācijas līgumu parafēšana ar Moldovu un Gruziju, kā arī vīzu atcelšanas vienošanās ar Azerbaidžānu. «Notika plašas diskusijas par tālākajām attiecībām ar Ukrainu, taču jārespektē katras valsts tiesības,» skaidroja E. Rinkēvičs. Vairākas ES valstis paudušas, ka Krievijas spiediens Ukrainas un ES asociācijas līguma jautājumā ir nepieņemams.

Ukrainas diplomāti slēgtajās vakariņās daudz un plaši skaidrojuši iemeslus, un ir cerības, ka sarunas turpināsies, lai nākamgad līgumu tomēr virzītu parakstīšanai, sacīja Latvijas ārlietu ministrs. «Viļņas samits ir vēsture, gatavojamies Rīgas samitam,» sacīja E. Rinkēvičs.

Abpusējas intereses
Vērtējot politiskās mācības no Viļņas samita, E. Rinkēvičs secināja, ka lietuvieši darījuši visu, lai organizatoriskā un satura ziņā samits būtu nozīmīga tikšanās reize ES un Austrumu partnerības pārstāvjiem. «Sapratām, ka pret katru valsti jāizturas individualizēti, jo tās ir dažādas un to intereses ir dažādas. Vairāk fokusēsim sadarbību jautājumos, kur ir abpusēja interese, mazāk strādāsim ar plašām kopējām politikas darbībām,» secināja ministrs.

Galvenais mērķis joprojām ir dziļākas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības. Zināms, ka Baltkrievija un Azerbaidžāna nemērķē uz ciešāku vienošanos ar ES, bet sadarboties ir gatavas. Jāatgādina, ka no Azerbaidžānas uz Eiropu būvējamais gāzesvads «Nabuco» varētu kļūt par alternatīvu energoresursu avotu, mazinot atkarību no Krievijas. Projekts gan pāris gadus teju stāv uz vietas.

E. Rinkēvičs cer, ka 2014. gadā parakstīs Austrumu partnerības līgumu ar Moldovu un Gruziju, noslēgs bezvīzu režīma vienošanos ar Moldovu. Rīgas samita darba kārtība taps pusotra gada laikā. Rīgas samitā varēs vērtēt pirmos rezultātus tagad parafētajiem un nākamgad parakstāmajiem līgumiem, sadarbību kopējās drošības un aizsardzības politikā, robežu jautājumos u. c.

Kaimiņi zina
Latvijas ārlietu ministra vērtējumā ļoti veiksmīgi bija izdevies Viļņā samita laikā sarīkotais pilsoniskās sabiedrības un biznesa forums, ko līdzīgu viņš gribētu redzēt Rīgā.

E. Rinkēvičs ar Lietuvas pārstāvjiem pārrunājis arī tobrīd aktuālo lielveikalu tīkla «Maxima» vadības neveiksmīgo komunikāciju pēc Zolitūdes traģēdijas, un kaimiņvalsts diplomāti personiski ministram sacījuši – paši «Maximā» vairs neies iepirkties, jo uzskata attieksmi par nepieņemamu. Jāpiebilst, ka vairāki «Bauskas Dzīves» Viļņā sastaptie lietuvieši bija ļoti labi informēti par Latvijas aktualitātēm, tai skaitā premjerministra Valda Dombrovska atkāpšanos, un nosodīja «Maximas» reakciju, atklājot – arī viņiem šis veikals vairs neliekas tīkams, bet ikdienas iepirkumi pēc iespējas tiek meklēti citviet.

Samitā netika apieti konfliktu jautājumi, tai skaitā Abhāzijas un Osetijas situācija, ko novēro ES monitoringa misija Gruzijā. Kalnu Karabaha «ir turpat, kur bija pirms 15 gadiem», vienu no iesaldētajiem jautājumiem raksturoja E. Rinkēvičs, piebilstot, ka ne vienmēr paši konfliktu dalībnieki vēlas nopietnas sarunas par problēmas risinājumu.

Svarīgi sakari
Ministrs drošināja, ka par Krievijas spiedienu uz Latviju ES prezidentūras laikā, līdzīgi tam, kādu piedzīvoja Lietuva, nevajadzētu bažīties, jo to raisījusi ne tik ļoti Austrumu partnerība, bet citas tēmas. «ES – Centrālāzijas vektors, kas ir svarīgākais Latvijas prezidentūras laikā, dod labas cerības, jo Krievijai par tā attīstību ir interese. Krievijas pozīcijas maiņa zināmā mērā bija pārsteigums, jo daudzas ES un Austrumu partnerības vienošanās tai ir izdevīgas. Nākamgad notiks sarunas Ārlietu ministriju starpā par sadarbību šajā virzienā, turpināsim arī apspriedes Afganistānas jautājumā,» mērķus raksturoja E. Rinkēvičs.

Jāpiebilst, ka Lietuvas samita rīkotāji bija perfekti organizējuši amatpersonu tikšanās un sarunas, taču par medijiem līdz vajadzīgajām detaļām nebija padomāts. Preses centrā bija teju tikai puse vietu, salīdzinot ar akreditēto ap 1000 žurnālistu skaitu. Internetu visai raustīgā kvalitātē varēja «noķert» tikai ārpus galvenajām žurnālistu telpām. Kā «Bauskas Dzīvei» apliecināja Latvijas prezidentūras biroja pārstāves, viss Viļņā novērotais tiks ņemts vērā, lai Rīgas samitā šādas nepilnības nepieļautu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kaimiņi palika bez kroņa

Kategorijas