Jaunietis – brīvs un prātīgs

2013. gada 13. decembris 00:00

Jauniešu apvienības «JUMS» organizētais seminārs «Eiropas brīvprātīgais darbs» pulcēja ne mazums vidusskolēnu Bauskas bērnu un jauniešu centrā.

Zemgales nevalstisko organizāciju (NVO) centra vadītājs Uldis Dūmiņš semināra sākumā jauniešus iekvēlināja ar jautājumiem: «Vai varat iedomāties, ka var uz mēnesi aizbraukt uz Spāniju un «patusēt»? Ka var par brīvu uz gadu aizbraukt uz Latīņameriku?»

Viss ir iespējams
Atbildes bija dažādas, un pēcpusdienas gaitā lektors ar piemēriem pierādīja, ka tas ir iespējams, turklāt nebūt nav grūti vai garlaicīgi, jo jauniešus tur nepadara par melnā darba darītājiem.

Zemgales NVO centrs Latvijā lepojas ar visvairāk uzņemtajiem brīvprātīgajiem no Eiropas – 37, un paši brīvprātīgajā darbā nosūtījuši 40 jauniešus vecumā no 18 līdz 30 gadiem.

«Tas nav maz, jo katrs gadījums ir individuāls, lēmumus pieņem, sīki un smalki izvērtējot katru «patīk», «nepatīk». Ja jaunieti saista Spānija, tas nenozīmē, ka viņam patiks visi tās aspekti. Tieši tas ir rūpīgi jāizvērtē,» stāsta U. Dūmiņš.

Jābūt motivācijai
Brīvprātīgais darbs ir pakalpojums citiem, nevis sev. Palīdzība kādam, kam tā vajadzīga. Izpalīdzēt vienkārši aizņemtam vai slinkam kaimiņam ir kas cits.

Brīvprātīgais darbs norisinās ne tikai Eiropā, bet arī mazāk attīstītās partnervalstīs. Projekta laikā jaunietim nebūs iespējas izvēlēties braukt uz bagātu valsti, piemēram, ASV, jo viņš vienkārši vēlas ceļot.

Galvenais, lai iesaistītos brīvprātīgajā darbā, ir motivācija. Vēlme palīdzēt sabiedrībai, iejusties jaunos dzīves apstākļos, iemācīties valodu. «Nav vajadzīgi nekādi grādi izglītībā un apbalvojumi. Nereti ar šādiem cilvēkiem pat rodas vairāk problēmu, jo jau pieredzējušam «brīnumbērnam» mums ir mazāk, ko piedāvāt,» jauniešus nomierina U. Dūmiņš.

Lektors uzskaitīja piemērus iz dzīves. «Kāda sieviete pašlaik atrodas Kamčatkas dabas parkā. Viņa dodas pārgājienos un ekspedīcijās kopā ar dabas pētniekiem. Citi jaunieši devušies uz bēgļu nometni Jordānijā. Tur nodarbojas ar izglītības projektiem un sniedz tiešu palīdzību cilvēkiem ikdienā.»

Tā kā brīvprātīgais darbs Eiropā gūst arvien lielāku popularitāti un jaunieši īpaši meklē darbu komunikācijā, žurnālistikā, sabiedrisko attiecību un tamlīdzīgās jomās, konkurss ar katru gadu kļūst arvien saspringtāks. Svarīgi ir izcelties, piemēram, motivācijas vēstuli var nevis uzrakstīt, bet nofilmēt.

Jāplāno laikus
U. Dūmiņš stāsta, ka no 40 gadījumiem īsti veiksmīgi nav bijuši tikai divi, kad jaunieši pēc pāris nedēļām rakstījuši, ka vēlas braukt atpakaļ. Tas tāpēc, ka līdz galam nav izvērtēti visi aspekti. Nevar braukt uz Itāliju tikai tāpēc, ka tur ir silti, skaisti dabasskati un karstas ballītes, uzsver projektu organizators.

Eiropas brīvprātīgajā darbā ar maksimālo termiņu viens gads var iesaistīties vienu reizi. Lektors iesaka sākumā izmēģināt prombūtni līdz diviem mēnešiem un atlikušos desmit mēnešus izmantot citā valstī.

Par došanos brīvprātīgajā darbā jebkādas neskaidrības palīdz risināt nosūtītājorganizācija, piemēram, Zemgales NVO centrs Jelgavā. Brauciens jāplāno laikus, liek pie sirds U. Dūmiņš.

Eksperts atgādina: «Visus uzturēšanās izdevumus, apdrošināšanu, valodas kursus, ceļa izdevumus un nelielu kabatas naudu sedz Eiropas Komisijas programma «Jaunatne darbībā».»

Lekciju aizrautīgi klausījās Bauskas Valsts ģimnāzijas 11. klases audzēknis un potenciālais brīvprātīgā darba darītājs Andris Stāmers. Viņš apsver pēc 12. klases izmantot gadu, lai ceļotu pa pasauli. «Mani interesē mārketings un reklāma. Domāju, ka prakse Itālijā vai Francijā noderētu manā dzīves aprakstā.»

Kalni un lejas
Biedrības «Homo Ecos» jaunietes par savu brīvprātīgā darba vietu izvēlējušās Latviju. Beata no Ungārijas un Mateja no Slovēnijas mūsu valstī mīt jau septīto mēnesi un decembra beigās dosies atpakaļ uz dzimteni.

Viņas vienprātīgi atzina, ka pirms braukšanas šurp nelepojās ar plašām zināšanām par mūsu valsti, taču nav vīlušās par gūto pieredzi. «Tas, ka atrodamies šeit, nenozīmē, ka viss saistās tikai ap šo zemi. Tā ir internacionāla pieredzes apmaiņa, jo ikdienā satiekam daudz mums līdzīgo no citām valstīm.»

Meitenes piedzīvojušas arī nelielu kultūršoku. Beata bija pārsteigta, cik daudzi latviešu produkti ir līdzīgi Ungārijas virtuvei, piemēram, kefīrs, biezpiens, saldie sieriņi. Meitenēm patika Līgo svinēšana, taču nedaudz vīlušās viņas ir par letiņu intraverto dabu.

Brīvprātīgās atzina, ka šo mēnešu laikā piedzīvojušas kalniem līdzīgas emocijas – gan galotnes, gan lejas. Svarīgi bijis, ka skumjos brīžos ar padomu palīdzējis personīgais mentors, kas uzmanīja meiteņu dzīvi te. Darbs biedrībā, nometnes, treniņi un valodas barjeras pārvarēšana bijusi tikai daļa no viņu spilgtās ikdienas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jaunietis – brīvs un prātīgs

Kategorijas