Dzimtas mantojums

2013. gada 11. decembris 00:00

483

Bauskas novada Īslīces pagasta «Kauču» saimniecībā mājas radušas sešas dzimtas paaudzes. Tagad mājā saimnieko pensionāre Hilda Peltmane un dzīvību istabās rada trīs nenogurdināmi suņi – pieredzējušais Rembis un pāris mēnešus vecie kucēni Rodžis un Lācēns.

Būvē nākotnei
Saimnieces mātes tēvu sauca Jānis Kaucis, un starpkaru periodā viņam piešķīra zemi vairāk nekā astoņu hektāru platībā gandrīz pie Bauskas robežas. Ģimene pašu spēkiem uzcēla koka māju un šķūni. No akmens mūra uzbūvēja stalli, kūti un pagrabu.

Vectēvs saimniecību nosauca savā dzimtas vārdā – «Kauči». Lai varētu īpašumu izveidot, ģimene daudz strādāja. Audzēti dārzeņi un augļi, turēti lopi – govis, cūkas, aitas, zosis, zirgi. Saimniecībā saražoto tirgoja un ienākumus ieguldīja attīstībā.

«Pašiem no zosīm palika vien galvas un kājas zupai. Pārējo pārdevām,» atceras Hilda. Pensionāre ar māsu Ausmu, būdamas mazas meitenes, devās līdzi vectēvam uz Rīgu pārdot ābolus. Viņa atminas, ka nenotirgoto tīšuprāt izbēruši uz ceļa. Augļi ātri vien nozuduši vietējo cilvēku kabatās.

Kara pēdas
Jaunuzceltajā mājā ģimene nodzīvojusi nedaudz ilgāk par gadu. Līdz ar Otro pasaules karu pār Latvijas zemi gāja vācu un krievu karavīri. Pensionāre atminas, ka vīri no Sarkanās armijas ar šaujamieročiem ienāca saimniecībā un lika doties prom. Ja neklausīja, piedraudēja nošaut, stāsta Hilda. Viņai tad vēl nebija desmit gadu. Ģimene apmetās netālu no Gailīšu pagasta Pāces.

Kad atgriezušies mājās, bija palikušas tikai kūts, staļļa un pagraba sienas. Māja un pārējās koka konstrukcijas bija iznīcinātas līdz pamatiem. Hilda atceras, ka saimniecības teritorijā karš atstājis savas pēdas – zemē iedzītas divas lielas bumbu bedres, izraktas tranšejas. Pagrabā bija ierīkots štābs, pēc kara tur atrada gultu, galdu un krēslus. «Gar māju gāja pirmā līnija. Mamma dikti dusmojās, kad skraidījām pa ierakumiem,» senos notikumus atminas pensionāre.

Bailes zaudēt
Pēc kara saimniecība bijusi daļa no kolhoza, bet vēlāk īpašumus varēja atgūt. Māja nebija glābjama, tāpēc dzīvojamo ēku atjaunoja govju kūts vietā. «Otrreiz vairs te nenāktu, jo ēkai nav kārtīgu pamatu. Tāpēc telpas ir grūti apsildāmas,» atklāj Hilda.

No meža sagādājuši kokus, tēvs palīdzējis iekšdarbos – klājis grīdas un licis durvis. Renovācijai izmantoti visi naudas krājumi. «Tajā laikā daudz strādāju, alga bija liela,» stāsta pensionāre. Viņa kolhozā bija slaucēja un cūkkope. Strādājusi arī par pastnieci.

Laikā, kad saimniecība nebija ģimenes pārraudzībā, vectēvs Jānis teicis: «Nekad neceliet savu māju, tāpat atņems vai iznīcinās!» Viņš toreiz nezināja, ka jau pēc pāris gadiem īpašumus varēs atgūt.

Hildas mazbērni Gatis un Kristīne, kā arī mazmazbērni – Paula, Niks un Nikola – vasarās saimniecībā ir bieži ciemiņi. Dārzā un apkārtnē darbu netrūkst. Pēc ilgāka laika visi pacentīsies izrauties no ikdienas, lai Ziemassvētkus ģimene pavadītu vēsturiskajās dzimtas mājās «Kaučos».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzimtas mantojums

Kategorijas