Jauniešus mudinās strādāt

2013. gada 11. decembris 00:00

334

Dāsnu finansējumu Eiropas Savienība (ES) nākamajā budžeta periodā atvēlējusi ekonomiskās krīzes gados samilzušās jauniešu bezdarba problēmas risināšanai tā dēvētajā garantiju programmā.

Pusi līdzekļu jauniešu bezdarba mazināšanai atvēlēs no Eiropas Sociālā fonda, pusi – no speciālo budžeta programmu līdzekļiem.

Citi jāmeklē
Plānots ES dalībvalstīs stimulēt jauniešu iesaisti darba tirgū gan grupā, kas nav atradusi nodarbošanos pēc izglītības iegūšanas, gan tiem, kuri izglītību nav pabeiguši un sastopas ar grūtībām nepietiekamu prasmju dēļ.

Iemesli jauniešu bezdarbam ir dažādi, sarunā ar Latvijas žurnālistiem Briselē secināja Eiropas Komisijas (EK) Nodarbinātības, sociālo jautājumu un iekļaušanas ģenerāldirektorāta pārstāve Kristīne Krīvmane. «Nereti tie ir jaunieši, kas sociālajiem darbiniekiem vispirms jāatrod, jo viņi nemācās, nestrādā un nav nekādu dienestu uzskaitē,» skaidro EK amatpersona.

Eiropas rekomendācijas paredz – katram jaunietim, kurš kaut kādu iemeslu dēļ izkritis no izglītības vai darba aprites, četru mēnešu laikā valstij jāpiedāvā vai nu iespēja atgriezties mācībās, iegūt darbu, vai stažēšanās iespēja. Priekšroka būtu praksei uzņēmumā, jo darba vidē iegūtās iemaņas tiek uzskatītas par vērtīgākajām.

Viens no sāpīgākajiem krīzes laika zaudējumiem Latvijā – mazāk ieguldīts profesionālajā orientācijā, tāpēc skola faktiski nepalīdz jaunietim izvēlēties profesiju. Liels atbirums rezultātā rodas augstskolas pirmajā kursā, jo programmas nepietiekami atbilst darba tirgum.

Problēma skolā
Vairāki pusmūža ļaudis «Bauskas Dzīvei» neoficiāli pauduši – viņuprāt, problēma ir jaunās paaudzes nevēlēšanās strādāt, ko veicinājusi pārāk lielā «ucināšanās» skolā, kur vairs nedrīkst tīrīt klasi, dežurēt virtuvē, sakopt apkārtni.

Tam piekrīt Arnolds Jātnieks, Bauskas novada Codes pagasta saimniecības «Vaidelotes» īpašnieks, agronomijas pedagogs Rundāles novada Saulaines profesionālajā vidusskolā. «Varu teikt, ka jauniešu problēma ir vienkāršs slinkums. Pašiem jāmeklē darbs un jāgrib strādāt,» uzskata A. Jātnieks.

Viņa pieredze rāda, ka vislabāk darbojas iespēja pašiem uzreiz izmēģināt praksē iegūtās zināšanas. «Ja iegūsim visu solīto Eiropas naudu, svarīgi to nodot skolām, lai izveidotu kārtīgu mācību bāzi,» teic lauksaimnieks, «vispirms jāsagatavo moderni mācību līdzekļi un materiāli. Tad jāiekārto mācību darbnīcas un saimniecība, lai studenti skolā var mācīties gan teoriju, gan praksi, nebraucot ārā no skolas. Te var būt lauki, mājlopi, kur iepazīt darbu, lai praksē uz saimniecību iet jau zinošs speciālists. Ja nauda paliks tikai ministrijās, tā pazudīs. Jāsāk ar piemērotu kopmītņu iekārtošanu, lai studentiem ir labi dzīves apstākļi.»

Praksē apgūst daudz
A. Jātnieks atzinīgi vērtē eksperimentālā kārtā pāris profesionālajās skolās jau īstenoto modeli, ka dienu vai divas nedēļā studenti pavada praktiskā darbā īstā uzņēmumā vai darbnīcā. Viņam ir pastāvīga sadarbība ar tuvējiem lauksaimniecības uzņēmumiem «Saimnieks V», «Līdums», «Latraps», kur jaunieši var iepazīties ar darba praktisko pusi.

Mārīte Ķikure, kooperatīva «Saimnieks V» vadītāja, «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka sezonas laikā pieņem jauniešus strādāt, vada te arī mācību prakses. «Taču neesam izmantojuši Nodarbinātības valsts aģentūras atbalstu jauniešu piesaistei, jo tur ir daudz formalitāšu. Ģimenēs, kam ir zemnieku saimniecības, bērniem kaut ko iemāca, bet ir daudz jauniešu, kas neko neprot,» secina lauksaimniece.

Viņa uzslavē Saulaines skolas mācību līmeni, jo tagad absolventi esot daudz labāk sagatavoti nekā pirms dažiem gadiem. «Jauniešiem ir prakse ar tehniku, taču jāmodernizē programma un aprīkojums, lai nestrādātu ar vecām iekārtām, kādas saimniecībās vairs nelieto. Mēs labprāt ņemtu jauniešus praksē laboratorijā, kur apgūtu iemaņas, kā analizēt graudu kvalitāti, arī pie graudu tīrīšanas un kaltē. Jaunieši, kas atnāk vasarā strādāt, te daudz iemācās,» saka M. Ķikure.

Dažas domstarpības
Latvija Eiropas budžeta gatavošanas sarunās sociālajā jomā kopumā bijusi «labā skolniece», atzina EK pārstāve K. Krīvmane. Valsts pieņēmusi rekomendācijas, un labklājības jomā redzamas pozitīvas tendences. Domstarpības ir par «simtlatnieku» programmu, ko Latvija vēlas turpināt, bet EK to neiesaka.

«Tā ir tipiska krīzes programma, kas pētījumos darba tirgus kontekstā atzīta par vienu no neefektīvākajām un nerisina bezdarba problēmu,» Briselē secināto skaidro K. Krīvmane.

Vēl viens būtisks jaunievedums mūsu valstij būtu elastīgo darba formu atbalsts, ko tagad Latvijā izmanto kādi 5% darbinieku, turpretī vidēji Eiropā šis rādītājs ir 26%. Tas galvenokārt ir attālinātais darbs ar elastīgu darba laiku un galarezultāta vērtējumu, īpaši noderīgs jaunajiem vecākiem un pirmspensijas cilvēkiem. Somijā labi pielieto attālināto darbu ar labu internetu, un Latvijā tā kvalitāte ir līdzīga, norāda EK.

UZZIŅAI

Jauniešu bezdarba mazināšana

Eiropas Savienības valstīs ir 7,5 miljoni jauniešu bezdarbnieku
15 līdz 24 gadu vecumā.

Jauniešu bezdarba līmenis ES vidēji ir 23%, Latvijā – 20%.

Eiropas kopējais jauniešu nodarbinātības mērķis ir 75%, Latvijā – 73%. Patlaban rādītājs ir 68%.

Eiropas Jauniešu garantijas programmā nākamajā budžeta periodā 2014. – 2020. gadā papildu 6 mljrd. eiro piešķirti valstīm ar augstāko jauniešu bezdarbu, arī Latvijai.

No 2014. gada Latvija šajā programmā kopumā saņems 59 milj. eiro.

Avots: Eiropas Komisija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jauniešus mudinās strādāt

Kategorijas