Darbā pieņēmis sevi pats

2013. gada 11. decembris 00:00

1465

Rakstiska CV man nav, jo pie citiem darbā neesmu stājies, tikai pats sevi pieņēmis, smejas Pēteris Bite, Iecavas novada lielākās piena ražotnes īpašnieks un vadītājs, kopš jūnija pirmo reizi ievēlēts par pašvaldības deputātu. Piena devējas Pēteris mīlīgi sauc par «gočām» un kopš privatizācijas pēdējā studiju gadā pats vada fermas veterināro jomu. Taujāts par novada attīstību, apraksta praktisku kooperācijas vīziju.

Kad bijāt mazs, vai gribējāt kļūt par zemnieku vai veterinārārstu?
– Par zemnieku ne, bet par vetārstu likās pašsaprotami – abi vecāki bija veterinārārsti, zināju jau, kur iešu mācīties. Zemnieks nāca vēlāk ar situācijas maiņu. Tēva saimniecību sākām pasen, bet mūsdienām tie bija niecīgi apjomi. Skolas gadus un augstskolas laiku tur darbojāmies. Likumsakarīgi ir tas, ko daru tagad pēc bērnības un jaunības pieredzes. Labāk darīt to, ko tu zini.

Ko jūsu bērni darīs?
– Bērni pagaidām vairāk komentē, kurš lego labāks (smejas). Puikam ir četri gadi, pilna māja ar «traķīšiem». Meitiņai ir pusgads. Manam tēvam ir divi mazdēli, viņš abus ik pa laikam aizved uz dīķi foreles makšķerēt. Prieks, ka ir, ar ko nodarboties pensijā.

Ko nozīmē pārņemt bijušo kolhoza kūti un darbnīcas?
– Vēsturiski tur bija mazāks kolhozs, pēc tam lielais Iecavas kolhozs. Tas bija satraucoši. No skolas sola pa taisno kļūt par darba devēju un visu lietu organizatoru – nervu šūnas tas patērē. Bija labi, ka profesija ir adekvāta, jo pamatjautājums ir darbs ar lopiem un ganāmpulku, ārstēšana. Izglītība ir, var to likt lietā. Ir praktiski gandrīz nemainīgs darbinieku kodols. Puiši tehnikā ir iedziļinājušies, sadarbība ir laba un uzticama.
Joprojām izmantojam dažus privatizētos traktorus «Belarus». Nav jēgas aizstāt, jo tie savu darbiņu paveic. Ikdienas darbus
laukos vadu, bet pamatā visam ir labi darbinieki, kas strādā ar tādu pašu interesi kā īpašnieki. Pie mums virs Latvijas vidējās algas pelna sezonā vai nesezonā. Ir slieksnis, kad saproti – nav jēgas mazāk maksāt, jo tad nebūs, kas strādā.
Algas manā skatījumā ir tas, kam vienmēr jābūt laikā. Citam var naudu pieturēt, bet katram strādniekam ir savas vajadzības, ģimene, ar ko rēķinās. Tas ir svarīgi – katru mēnesi algas saražot, brīžiem diezgan grūti.

Kāpēc gribējāt kļūt par pašvaldības deputātu?
– Šogad pašvaldību vēlēšanās kandidēju otro reizi, un ievēlēja. Tā kā grozīšanās ap Iecavu ir, un visa darbošanās pamatā šeit, to saucu par savu novadu. Gribas, lai es būtu informēts par visu, kas notiek, lai lietas, kuras es gribu mainīt, varētu ietekmēt. Tikai kā vēlētājam tās ir maz ietekmējamas. Pilnīgi loģisks solis ir kļūt par deputātu un piedalīties lemšanas procesā.

Ko jums izdevies ietekmēt?
– Ir pats sākums. Tikai tagad, kļūstot par deputātu un sākot strādāt, patiesi saproti, kāda pieredze uzkrāta deputātiem vairākos sasaukumos. Jautājumi ir dažādi, skaidrs, ka jāmācās no ilgāk strādājušajiem kolēģiem. Uzskatu, ka pagasts virzās pareizajā virzienā, lielas kļūdas nesaskatu. Gribas tajā visā būt klāt.

Cik daudz laika jums aizņem iepazīšanās ar dokumentiem, sava viedokļa sagatavošana?
– Tiešā formā tās ir divas dienas mēnesī, kad ir domes un attīstības komitejas sēde. Tik, cik pats skaties, analizē, meklē sagatavotos jautājumus, jo redzi, kas domes sēdē jāapspriež, tik arī ir. Ar laiku vienmēr ir tā, ka nepietiek nekam. Darbā nav simts un viens cilvēks, kas var mani aizstāt, pašam jāatrod laiks visam. Domē ir tādi jautājumi, kas ir maz apspriežami, tehniskas lietas. Mani pārsteidz, ka ir daudz rokas pacelšanas jautājumu, piemēram, zemes atdalīšana u. tml. Pagastam formāla atļauja jādod, un viss. Lielo jautājumu par pagasta attīstību pašlaik nav daudz, bet tie ir svarīgi. Tikko bija jāpabeidz stadions. Nezinu, vai par soda naudu un kavējumiem nevarēja izlemt viena atbildīgā amatpersona, bet cilvēciski, manuprāt, ir ļoti normāli, ja visiem deputātiem šo jautājumu pasniedz un pieņem lēmumu, visi kopā balsojot.

Kas jums pašam kā deputātam šķiet galvenais darbs, ko šī sasaukuma laikā paveikt?
– Labs jautājums (pauze). Ir jādara lietas, ko mēs vislabāk pārvaldām un zinām. Veidojot vēlēšanu sarakstus, ar vieniem skolotājiem vien neviens kandidēt neiet. Ja es pārstāvu lauksaimniecības jomu, man svarīgi to akcentēt. Situācija ir pašvaka ar Iecavā populāru nozari – dārzeņu audzēšanu. Man liekas, ka tā ļoti buksē. Mēs varam saražot sev, mēs varam eksportēt, bet mums nav normālas kooperācijas. Tā valstī eksistē, bet mūsu saimnieki maz tajā piedalās. Kooperācija piena nozarē pierādījusi, ka bez tās nevar. Tas dod impulsu strādāt efektīvāk, un rezultāti ir daudz labāki. Arī šo jomu vajadzētu mēģināt virzīt uz kooperāciju, veidot darba grupu, kas izpētītu, kādi ir šķēršļi, kāpēc mūsu zemnieki nepiedalās esošajos kooperatīvos, varbūt stimulēt veidot jaunus. Mēs varam sevi pabarot, sevišķi tagad, kad dārzeņu audzēšanas nozarē pievienotā vērtība no katra hekt-āra būs lielāka un lielāka. Ražoša-na jau ir, zemnieki audzē un tirgo, jāskatās, kāpēc realizācijā nav kooperācijas. Kādēļ zemniekam, kam pa dienu jāražo, jāņemas ar darbiniekiem, pa nakti jābrauc uz naktstirgu un jābendē veselība? Tur var notirgot nieku, tā nav biznesa domāšana. Visticamāk, ja lietas aizies kooperācijas virzienā, tad arī būs rezultāts. Tagad naudas trūkst, cenas mainās – vienu gadu kartupeļi ir rentabli, citu gadu tie nevienam nav vajadzīgi. Tā ir nestabilitāte. Ja kooperācija attīstās, tās būtu dikti daudzas darba vietas, tās būtu sakoptas saimniecības un «odziņas» pa visu novadu. Rīgas tuvums plus mūsu zeme, kas virzienā no Iecavas uz Rīgu un Stelpi nav graudaudzētājiem piemērota, var dot efektu. Pati daba pasaka, kas tur vajadzīgs.

Jūs kopš ievēlēšanas esat nokavējis vairākas domes un komitejas sēdes. Kāpēc tā? Vai pašam nav izjūtas, ka vairāk esat rokas cilātājs tā, kā liek, nevis lēmējs?
– Atliek no piecām sēdēm vienu nokavēt, un esi lielākais kavētājs (smaida). Tas noticis darba dēļ. Jebkurā lietā vajadzīgs laiks, kamēr visu saproti. Roka ir jācilā, bet līdz ar to jādomā. Pašvaldības struktūra un darba stils man ir saprotams. Ienācējam no malas sākumā jāapjauš, kas par ko atbild.

Vai jūs kādreiz būtu gatavs vadīt novada domi?
– Pašlaik man nav tādas prioritātes. Uzskatu savu biznesu un ģimeni par uzdevumu numur viens, krasi mainīt lietas negrasos. Politika nav mans virziens, un vai pašvaldība vispār ir politika? Vairāk tāda saimnieciska rīcība. Tas man nepatīk, ka uzsver – tu no tādas un tādas partijas esi nācis, no tās ievēlēts.

Citi to uzskata par pakāpienu uz Saeimas vēlēšanām...
– Ja ir tādas ambīcijas un to grib darīt, uzstāda mērķi virzīties [uz Saeimu] – protams! Ja vispār paskatāmies, cik Iecavas novadā ir palicis cilvēku un cik palicis aktīvu cilvēku, tad liekas – kāpēc tam nebūt man, kas kļūst par deputātu un lietas virza?

Rīgai nebūt ne daudz tuvākos novados Ķekavā, Garkalnē, Ādažos iedzīvotāju skaits aug. Kāpēc, jūsuprāt, tā nenotiek Iecavā?
– Nopietns ierobežojums tomēr ir attālums. Līdz Ķekavai un Ādažiem var nokļūt ļoti ātri, līdz Iecavai vēl 20 km ir izšķirīgi. Cilvēki rēķina, cik viņi katru dienu iztērēs degvielā. Liela daļa no maniem draugiem, kas aizgājuši studēt uz Rīgu, palikuši tur strādāt. Tagad viņi izauguši tik tālu, ka sapirkuši tur īpašumus, bet nav apsvēruši domu dzīvot Iecavā, jo tas ir tālu. Es nedomāju, ka jāmēģina kādu pārvilināt no Ķekavas uz Iecavu, tā ir utopiska ideja. Attālums un šoseja, kas nav divjoslu vienā virzienā, bet ar intensīvu satiksmi, ikdienas braucējus nogurdina. Vairāk jādomā par to, kā vietējos šeit noturēt. Varbūt derētu kāda neuzbāzīga kampaņa par to, lai visi, kas šeit dzīvo, būtu deklarējuši te dzīvesvietu.

Pētera Bites dzīvesgājums

Dzimis: 1978. gada 13. jūnijā.

Izglītība: pabeidzis Bauskas pamatskolu un 1. vidusskolu;
2005. gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti.

Profesionālā pieredze: no 2004. gada zemnieku saimniecības «Jumis» īpašnieks un vadītājs;
kooperatīva «Piena ceļš» valdes loceklis.

Politiskā darbība: kandidējis divās pēdējās pašvaldību vēlēšanās, šogad ievēlēts Iecavas novada domē no Nacionālās apvienības-Latvijas Zemnieku savienības kopējā saraksta.

Ģimene: sieva un divi bērni.

Vaļasprieki: autosacensību vērošana, medības.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Darbā pieņēmis sevi pats

Kategorijas