Atmasko kaitniekus!

2013. gada 11. decembris 00:00

Kopš 2010. gada jūnija Latvijā aizliegts tirgot veļas mazgāšanas līdzekļus, kuros fosfātu saturs pārsniedz 0,5%. Izplatītāji tika brīdināti par valdības pieņemtajiem noteikumiem, un kļuva skaidrs, ka gandrīz visiem zināmajiem veļas pulveru zīmoliem no Latvijas tirgus vai nu jāaiziet, vai arī jāpiedāvā līdzekļi, kuros fosfātu saturs atbilst standartam.

Izplatītājiem bija pietiekami daudz laika, lai iztirgotu vecos krājumus un laikus iegādātos citus, ekoloģiski tīrākus un jaunajām prasībām atbilstīgus. Vai pašlaik mūsu veikalos nopērkamie veļas mazgāšanas līdzekļi ir veselībai un videi draudzīgi?

Bez lupas nesaskatīt
Uz sadzīves ķīmijas iepakojuma jābūt informācijai latviešu valodā. Formāli patērētāju tiesības netiek pārkāptas – informācija par produktu uz iepakojuma ir atrodama, taču lielākoties – mikroskopiskiem burtiņiem. Cilvēks ar lielisku redzi, mazliet piepūloties, etiķetes saturu var izpētīt, taču pārējiem jāņem talkā ne tikai brilles, bet arī palielināmais stikls. Grūti salasāmais teksts raisa bažas: vai mazgāšanas līdzeklī nav paslēptas «sliktās» ķimikālijas? Ārsti taču joprojām nespēj pilnībā izskaidrot, kas izraisa hormonālās darbības traucējumus, atstāj ietekmi uz imūno un nervu sistēmu, izraisa vēzi, alerģiju un citas veselības problēmas.

Ķīmisko elementu klāstā brīvi orientējas tikai speciālisti, pārējiem der zināt vismaz galvenos kritērijus, lai vannas istabā neiemitinātu kaitnieku. Jāņem vērā, ka viens un tas pats mazgājamais līdzeklis, kas ražots dažādās rūpnīcās, var atšķirties pēc kaitīguma un efektivitātes, tāpēc svarīga ir ne tikai marka, bet arī izcelsmes valsts. Citur veikti pētījumi par mazgājamo līdzekļu īpašībām Latvijas patērētāju var maldināt. Līdzeklis, kas nopērkams pie mums, var atšķirties no tā, kas augstu novērtēts citā valstī.

Trīs bērnu māmiņa Rita stāsta: «Veļas pulveri pērku vislētāko, par akcijas cenām. Uzskatu, ka lielveikalu piedāvājuma kvalitāte gan lētajiem, gan dārgākajiem ir līdzīga.» Citās domās ir 36 gadus vecā Eva Gruntamane: «Pērkot veļas mazgāšanas līdzekli, man ir svarīgi, lai tas ir ekonomisks, lai izmazgā traipus, lai ir bez smaržas un ekoloģisks produkts. Tieši tādu iegādājos internetveikalā.»

Kuru izvēlēties? Vai lēto, ko var nopirkt jebkurā veikalā, turklāt tas jauki puto, smaržu drēbēs saglabā vēl nedēļu un sola veļu padarīt sniegbaltu? Varbūt samaksāt nedaudz vairāk, bet paļauties uz ekoveikalu piedāvājumu, lai vēlāk nebūtu jātērē nauda medikamentiem? Gudrāk rīkosies saimniece, kura vērtēs ne tikai materiālās iespējas, bet arī rūpīgi izpētīs etiķeti. Tieši tas ir svarīgi, jo daudzu ķīmisko vielu postošā ietekme var izpausties gan tūlīt, gan pēc ilgāka laika.

Vienas no galvenajām sastāvdaļām jebkurā mazgāšanas līdzeklī ir virsmaktīvās vielas, kas attauko audumu, atdala netīrumus. Daudzi lielie zīmoli šim nolūkam izmanto naftas produktu atvasinājumus, piemēram, bieži kritizēto nātrija laurilsulfātu (Sodium Lauryl Sulphate jeb SLS), kam ir negatīva ietekme uz kuņģa un zarnu trakta, aknu un žultspūšļa struktūru un funkcionēšanu.

Gan šķidrajos, gan beramajos veļas mazgāšanas līdzekļos lieto anjonu un nejonu virsmaktīvo vielu maisījumu, kā arī lineāros alkilbenzola sulfonātus (LAS). Tie notekūdeņu attīrīšanas procesā noārdās tikai daļēji, pārējais izkļūst cauri attīrīšanas sistēmai. Apmēram 20 procenti nonāk dūņās, kaitē ūdens organismiem. Ja šīs dū-ņas izmanto lauksaimniecībā, LAS var izraisīt problēmas. Pētījums rāda, ka 98 – 99 procenti no LAS augšējā augsnes kārtā noārdās aptuveni gada laikā. Sulfāti labāk noārdās bezskābekļa vidē, atšķirībā no sulfonātiem.

Gluži bez fosfātiem veļas mazgājamo līdzekli, visticamāk, grūti radīt, tie sekmē veļas pulvera pieķeršanos auduma šķiedrām, taču līdz galam no drēbēm neizskalojas un var kairināt ādu. Nevēlamo elementu vidū pieminams EDTA (etilēndiamīna tetraacetāts), kas veicina tīrīšanu, piesaistot netīrumus un smago metālu mikrodaļiņas. Attīrīšanas iekārtās vai ūdenī to nav viegli degradēt, tāpēc, reiz nokļuvis vidē, tas šķīdina toksiskos smagos metālus, ļaujot tiem nonākt barošanās ķēdē. Smagie metāli – apmēram 20 – ir toksiski cilvēkiem un negatīvi iespaido uzvedību, fizioloģisko un apziņas sistēmu. Atklājies, ka EDTA teratogēni iedarbojas uz dzīvniekiem, un tiek uzskatīts, ka arī uz cilvēkiem. Viela kairina acis un ādu.

NTA (nitrilotriacetāts) rada tādus pašus draudus kā EDTA, turklāt tiek uzskatīts par kancerogēnu jeb vēzi izraisošu. Labā ziņa – daudzas mazgāšanas procesam vajadzīgas vielas iespējams aizstāt ar augu izcelsmes radiniecēm, kas vieglāk bioloģiski degradējas aerobos apstākļos – skābekļa klātbūtnē. «Gulbja» un «ekopuķītes» sertifikāts arī ierobežo sastāvdaļu akūto toksiskumu ūdens organismiem. Lai produkti iegūtu ekomarķējumu, piemēram, ziemeļu «gulbi» vai ES «ekopuķīti», tiem jābūt 60 procentu anaerobi bioloģiski noārdāmiem.

Daudz un labi par mazu naudu?
Ekonomiskā veļas pulvera masas palielināšanai ražotāji izmanto balastvielas, radot iespaidu, ka iegādāts vairāk preces. Pildvielas tieši nepiedalās mazgāšanas procesā, tās neatrod aizliegto vielu sarakstā, taču, nepilnīgi izskalotas no auduma, nogulsnējas uz ādas. Labāk izvēlēties pulveri, kura vajag salīdzinoši maz. Piemēram, ar divu kilogramu kompaktā pulvera var izmazgāt tikpat daudz veļas, cik ar trīs kilogramiem parastā pulvera. Par to, ka pakā ir kompaktais pulveris, liecina uzraksti «compact», «micro», «ultra» vai «supra».

Devai ir nozīme, tāpēc ļoti ērti ir lietot īpašu mērtrauciņu. Daži ražotāji piedāvā plastmasas muciņas, kurās iepilda instrukcijā paredzēto pulvera daudzumu un ievieto tieši veļas mašīnā. Muciņa noder, ja veļas automāts vairs nav jauns vai ir nepietiekams ūdens spiediens.
Mēģinot iekārdināt ar kārtējo brīnumlīdzekli, reklāma skandina, cik perfekti balts pēc izmazgāšanas ar populāro veļas pulveri kļūs ļoti netīrs apģērbs. Ja izmantots optiskais balinātājs, traipi tiek nevis izmazgāti, bet aizkrāsoti. Mazie baltie kristāliņi pielīp pie veļas, un tā tikai izskatās tīra. Optiskie balinātāji, tāpat kā virsmaktīvās vielas, parasti tiek ražoti no neatjaunojamā resursa – naftas – un vidē sadalās nepilnīgi. Progresīvākie ražotāji jau pirms pārdesmit gadiem tirgū laiduši balinātājus – veļas pulveru palīgus – uz aktīvā skābekļa bāzes.
Pie izplatītākajiem kaitniekiem pieskaitāmas ķīmiskās smaržvielas, antibakteriālās un putojošās vielas. Zemās cenas produkta bonusā minētais pavasara, svaigais vai ziedu aromāts, visdrīzāk, liecina par sintētiku, kas ir bīstama ūdens organismiem, nonāk zivīs, ko cilvēki paši pēc tam apēd. Tirgū ir ap 5000 smaržvielu sastāvdaļu, 95 procenti no tām radītas laboratorijā – daudzas arī no naftas produktiem. Faktiskās sastāvdaļas parasti uz iesaiņojuma nenorāda, lai aizsargātu noslēpumu, jo smaržvielas nevar patentēt.

Daudzi aromatizētāji var izraisīt vēzi, dzemdību defektus, centrālās nervu sistēmas traucējumus un paaugstinātu jutību – kontaktalerģiju vai nepanesību, pat ja tie nav klasificēti kā alerģiski. Dāņu pētījums parādīja, ka 1,1 procentam cilvēku ir alerģiska reakcija pret noteiktiem aromātiem. Šī reakcija ir hroniska, un pretlīdzeklis nav zināms. Smaržvielas var aizstāt ar dabiskām ēteriskajām eļļām, kuras gan nav tik spēcīgas un ir dārgas, taču vidē noārdās. Arī alerģiju risks dabiskajām ir krietni zemāks, lai gan pavisam to izslēgt nevar.

Savukārt DEA (dietanolamīns) un TEA (trietanolamīns) mazgāšanas līdzekļos izmanto kā emulgatorus vai putojošus līdzekļus. Tie ir amonjaka savienojumi un var izraisīt alerģisku reakciju, ekzēmu, dermatītu un ādas kairinājumu. Nonākot kontaktā ar nitrātiem, ko satur pārtika, tie veido vēzi izraisošus nitrozamīnus.

Izvēle ir patērētāja rokās
Antibakteriālo elementu klātbūtne sadzīves ķīmijā bīstama ar to, ka šo vielu iedarbības rezultātā labās baktērijas iet bojā, turpretī sliktās baktērijas, mikrobi un vīrusi izstrādā rezistenci, un pret tām ar laiku var būt jāmeklē citi ieroči. Sintezētās antibakteriālās vielas var aizstāt ar ēteriskajām eļļām, piemēram, tējaskoka eļļu, kam līdzīgs efekts. Ja mazgāšanas līdzeklī būs izmantotas dabiskās eļļas, tās ražotājam būs izmaksājušas pietiekami dārgi, un arī mums par produktu būs jāmaksā vairāk.

Ar auduma mīkstinātājiem apstrādā veļu pēc mazgāšanas. Tie vienmēr ir ar aromātu un ir vieni no visindīgākajiem produktiem, kas paredzēti ikdienas lietošanai mājsaimniecībā. Tie satur ķīmiskas vielas – hloroformu, benzilacetātu un pentānu, kas ir zināmas kā vēža izraisītājas un plaušu, smadzeņu un nervu bojātājas. Šīs vielas kļūst vēl bīstamākas, kad tiek karsētas žāvētājos. Toksiskie tvaiki izplatās gaisā tuvākajā apkārtnē, un līdzcilvēki spiesti tos ieelpot.

Mīkstinātāju ķimikālijas ir gatavotas tā, lai paliktu auduma šķiedrās un lēnām izdalītos ļoti ilgā laikā.
Daži no simptomiem, ko izsauc auduma mīkstinātāju izgarojumi, ir: nogurums, no kura neatbrīvo atpūta, apgrūtināta elpošana, nervozitāte bez iemesla, apgrūtināta koncentrēšanās un atmiņas spēja, reibonis, galvassāpes, vēdersāpes, nespēks, izsitumi un apgrūtināta kustību kontrole.

Notekūdeņos regulāri ieplūst civilizācijas labumu pārpalikumi, ķimikālijas no mazgāšanas līdzekļiem. Precīzu ilgtermiņa prognožu, kādas var būt sekas, nav. Par fosfātiem gan viss skaidrs – lielākā koncentrācijā, nonākot dabā kopā ar nitrātiem, tie veicina eitrofikāciju – pastiprinātu aļģu augšanu kā saldūdens tilpnēs, tā okeānos un jūrās. Tā ir galvenā ūdens kvalitātes problēma, īpaši Baltijas jūrā. Ar likumu ierobežotais fosfora savienojumu procents mazgāšanas līdzekļos ļauj ievērojami samazināt šo fosfora slodzi uz ūdens objektiem, kā arī samazina fosfora savienojumu atdalīšanas pasākumu izmaksas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.

Diez vai kāds būtu ar mieru atgriezties pie veļas mazgāšanas sentēvu stilā. Zinātnes progress un pieradums pie ērtībām iet roku rokā, tomēr ir izvēle, kuru produktu iegādāties.

GRIBI DZĪVOT ZAĻI?

◆ Samazini atkritumu daudzumu, pērkot beramo veļas pulveri, ko iepilda atkārtoti lietojamos traukos! Saturs ir tieši tāds pats, bet atkritumu grozā un vidē būs mazāk kartona un plastmasas.
◆ Izvēlies koncentrētus veļas mazgāšanas līdzekļus! Ietaupījums, pērkot lētāko līdzekli, ir ilūzija.
◆ Izvairies no skalošanas līdzekļiem! Tie saindē zivis, ūdensdzīvniekus un aļģes.
◆ Ievēro devas! Pārdozēšana nepadara drēbes tīrākas, bet iznieko resursus, naudu un palielina videi radīto slodzi.
◆ Nepērc veļas mazgāšanas līdzekļus, kas satur fosforu, NTA, EDTA, alkilfenolus un hlora balinātājus!
◆ Veļu pirms mazgāšanas šķiro, piemēram, pēc krāsas, netīrības, materiāla utt.
◆ Piekrauj mazgāšanas mašīnu pilnu un tikai tad ieslēdz!
◆ Izvēlies zemas temperatūras mazgāšanas režīmu!

PADOMI

Iegādājoties veikalā sadzīves ķīmijas līdzekli:
◆ rūpīgi izlasi produkta etiķeti;
◆ izvēlies mazāk bīstamo – bīstamība pieaug virzienā no kairinoša uz kodīgu un no kaitīga uz toksisku;
◆ pārliecinies, vai tieši tas saimniecībā patiešām ir nepieciešams;
◆ novērtē iepakojumu – lai tas neatgādinātu pārtikas produktu iepakojumu, piemēram, limonādes pudeli, un lai nepiesaistītu bērnu uzmanību, līdzinoties rotaļlietai!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atmasko kaitniekus!

Kategorijas