Stūrē no klēpja vecuma

2013. gada 6. decembris 00:00

633

45 gadu jubileja Arnim Bērziņam.

Savu dzimšanas dienu autoskolas «Autoamatnieks» instruktors un teorētiskās apmācības pasniedzējs baušķenieks Arnis Bērziņš otrdien svinēja kopā ar ģimeni mammas lauku mājā Ceraukstes pagastā. «Malkas plītī gatavotiem pīrāgiem ir pavisam cits smeķis,» komentē jubilārs.

Pagalma atamans
Kaut arī uzaudzis Bauskā, ar Cerauksti Arnim saistās bērnība. Tur pavadīta vai katra vasara. Kad nevajadzēja palīdzēt vecvecākiem, daudz laika pavadīts, izbradājot Ceraukstes upi. Jubilārs, būdams puika, aizrāvies ar indiāņu kultūru un kopā ar brālēniem un māsīcām upes krastā cēlis vigvamus. «Es tur biju tāds kā atamans. Mammas māsa reiz teica, ka bez manis apkārtnes bērniem puse bērnības nebūtu,» atminas jubilārs.

Arnim augot, nebija šaubu, ka viņa nākotne būs saistīta ar šofera profesiju, jo ar to nodarbojās abi vecāki. «Braukt man iemācīja māte. Vēl skolā negāju, kad, sēžot klēpī, man ļāva nedaudz pastūrēt,» stāsta instruktors. Bērnudārzā viņam interesantāk šķitis stūrēt traktoru, taču pamatskolas gados domas mainījās. Tad jau bijis skaidri izlemts, ka dzīve būs saistīta ar vieglajiem un smagajiem transportlīdzekļiem.
Šofera profesiju jubilārs apguva Ogres 32. pilsētas profesionāli tehniskajā skolā.

Pēc mācībām baušķenieks kādu laiku pastrādājis par šoferi sagādnieku 10. ceļa būves rajonā (tagadējā SIA «Avesta»), kā arī pusgadu darījis lauku darbus kādā saimniecībā Vācijā. «Atbraucu mājās, un tēvs piedāvāja darbu autoskolā. Šai izdevībai biju gatavojies, iepriekš Rīgā izgājis instruktoru kursus. Vienīgi bija jāgaida, kad parādīsies vakance,» atklāj jubilārs. Tā nu A. Bērziņš kopš 1994. gada strādā par instruktoru un apmāca braucējus A, B, C, D un E kategorijā.

Reklamē ziemu
Baušķenieks atzīst, ka šo gadu laikā daudz kas mainījies: «Eksāmeni ir kļuvuši grūtāki, jo trīs līdz četras reizes ir pieaugusi satiksmes intensitāte. Par laimi, ir uzlabojusies ļaužu braukšanas kultūra.»

Bez mācību satura pārmaiņas skārušas arī stilu, kā skolotāji pasniedz. «Agrāk instruktors audzēkņus varēja nosaukt visos iespējamos vārdos, turpretī tagad jāglauda pa spalvai. Tas tomēr ir tavs klients, kas par nodarbībām maksā. Ir grūti, kad, piemēram, vecāki, labu gribēdami, uz skolu atsūta savu bērnu, kuru mācības neinteresē. Mājās nemācās un noteikumus zina tikai aptuveni, bet ar «aptuveni» netiksi cauri,» uzskata instruktors.

Tomēr, ja jau tik ilgu laiku viņš par instruktoru strādā, tas parāda, ka tā ir sirdsnodarbe: «Patīk, ka atnāk cilvēks, kurš absolūti neko nesaprot no braukšanas. Nesanāk, nesanāk, un vienā brīdī, kad aiziet, audzēknis sāk interesēties par apgūstamo vielu. Jauki redzēt, kā divu mēnešu laikā izveidojas šoferis.»

Arnis atklāj, ka daudzi baidās ziemā likt tiesības, taču viņš šo gadalaiku reklamē – tie, kas brauc ziemā, būs labāk sagatavoti dažādām situācijām. Turklāt aukstajā laikā, kad kokiem nokritušas lapas, ir labāka redzamība.

«Saslimst» ar dejām
Pašlaik netālu no baušķenieka mājvietas pie Mūsas tilta rit satiksmes apļa izveide. «Daudzviet Eiropā tādus mazus taisa. Manuprāt, tas nav tas labākais risinājums. Ideja ir slavējama, bet redzēs, kāds būs tās izpildījums dzīvē. Problēmu radīs smagās mašīnas, kam būs grūti izgriezt. Ieguvēji noteikti būs vieglo auto šoferi, jo satiksmei būs vieglāk izsekot līdzi nekā pašreizējā krustojumā,» situāciju komentē A. Bērziņš.

Brīvajā laikā Arnis dodas uz tautas deju mēģinājumiem: ««Saslimu» ar to. Tā ir «diagnoze», kas neļauj cilvēkam novecot.» Pašlaik dejo kolektīvā «Biguļi», bet pirms tam dancots arī «Līdumā» un «Jandālā».

Baušķenieks Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā ir apguvis komercdarbību un uzņēmuma vadību un nākotnē pieļauj iespēju sākt savu biznesu, ar ko visdrīzāk nodarbosies paralēli pašreizējam darbam. «Pagaidām viss ir tikai idejas līmenī. Lielākais šķērslis ir laika trūkums,» atklāj instruktors.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Stūrē no klēpja vecuma

Kategorijas