Kalpo cilvēkiem, Dieva aicināts

2013. gada 6. decembris 00:00

501

Rundāles novada iedzīvotājiem netālajā Lielvircavas draudzē, kuras mācītājs ir Jānis Tālums, dalībnieku skaits pēdējos gados pieaudzis līdz 100. Vien pāris desmiti ir vietējie Jelgavas novada Platones pagasta iedzīvotāji, pārējie lielākoties atbrauc no Rundāles un Bauskas puses.

Ģimeniskā sirsnībā
Ne tikai balti dekorētais, pat mākoņainā laikā it kā izgaismotais baznīcas joms teju ceļ spārnos. Mācītājs Jānis, kurš arī jauniepazītus ļaudis brīvi uzrunā ar tu, rada ap sevi siltu, veldzējošu gaisotni. Laulības ar jaunā pāra, viņu bērnu un mazbērnu kristīšanu šovasar bija viens no pārsteidzošākajiem garīgi emocionālajiem piedzīvojumiem – J. Tālums formālo ceremoniju pārvērta ģimeniskā, aizraujošā sarunā, pie altāra sapulcējot visu jauntapušo dzimtu un iesaistot viesus kopīgā dziedāšanā, lūgšanā un dzīves slavēšanā.

Šķiet, viņam neviens ceļš pie draudzes cilvēkiem nav par garu – mācītājs labprāt iesvēta skolas, ražotnes, iestādes, lauku sētas, mājokļus, brauc ar pēdējo svaidījumu pie aizgājēja uz mājām. Viņa gādībā ir Vecsaules un Jaunsaules luterāņu draudzes, kur cilvēku mazāk nekļūst.

Uz tikšanos ar «Bauskas Dzīvi» Jānis Tālums atbrauc no Pamūšas skolas, kur vadījis svētbrīdi. Skanīgs baritons, balss plūsmā var teju sildīties, izteiksmīgi žesti, dziļš, sirsnīgs skatiens. Rokas gariem pirkstiem, plaukstās redzamas agrākā fiziskā darba pēdas. Bībele melnos vākos vairākās vietās sastiprināta ar līmlenti. «Būs jāpērk jauna,» noteic garīdznieks, piebil-stot – pa vienam eksemplāram «nonēsājoties» gados piecos, un tagad viņš iegādās jaunāko Svēto Rakstu tulkojumu.

Lūgšanu efekts
Jānis audzis padomju laikā, bet jau toreiz iepazinis lūgšanas spēku. Pabeidzis vidusskolu, jaunietis tēmēja uz studijām, lai nebūtu jāiet armijā. Lauksaimniecības akadēmijā visus iestājeksāmenus nolicis ar augstāko atzīmi, pirms tam klusībā pielūdzot Visaugstāko. «Pēc tam Dievs aicināja uz lielāku kalpošanu, bet viss sākās ar sīkumiem,» atminas garīdznieks, «daba man patika no bērnības, pilsēta nevilināja.» Topošais Dieva kalps apguvis pilnu komunistu propagandas kursu – politekonomiju, marksismu un ļeņinismu utt.

Vēl tagad Jānis saņem pateicību no agrākajiem klases un studiju biedriem par atbalstu. Kāda meitene, savulaik slimojot, tikai tāpēc pabeigusi skolas gadu, ka Jānis nesis viņai mācību materiālus uz mājām. Klasesbiedrenes vecmāmiņa puisi ar labu vārdu pieminējusi līdz mūža galam.

Sesavas pusē leišmalē, kolhozā «Avangards», bija vecmāmiņas lauku sēta. Tur Jānis bija kristīts Jāņos, savā vārdadienā. Tā darīt esot vispareizāk, rāda Dieva vīru pieredze. Puisēna vectēvs Sesavas baznīcā bijis pērminderis. Sesavā Jānis nonācis atpakaļ pēc studijām, atrodot «savu kaktiņu, savu stūrīti zemes».

Tīra notekas
Pēc augstskolas Jānis Tālums vairāku gadu garumā izbaudījis darba smagumu – padomju lauciniekam cukurbiešu sezonas laikā nebija ne svētku, ne brīvdienu. «Tagad tā strādā lielveikalu darbinieki, privātie uzņēmēji, cilvēki nedabū atpūsties. Tomēr darbs norūda,» pārliecināts mācītājs, piebilstot, ka tā trūkums dara jaunatni fiziski un morāli neizturīgu. Arī tagad Jānis roku darba nevairās – pats kāpj uz trepēm un tīra dievnama notekas, piekrāso vai pielīdzina, kas apdrupis.

Pārejas posmā no padomju režīma, kad baznīca bija teju pagrīdē un par Ziemsvētku dievkalpojuma apmeklējumu varēja izslēgt no augstskolas, uz atjaunotās brīvvalsts kārtību ar oficiāliem sakramentiem bijis dažādi, atzīst tēvs Jānis. Viņš pats pirmo dievkalpojumu vadījis 1991. gadā, vēl nekļuvis par mācītāju, iesvētījies vien 1993. gadā. Baznīcās reizumis sludināti dažādu reliģiju postulāti, pirmās Bībeles bijušas Amerikas baptistu dāvātas. Gadījās, ka kādu jauno draudzes avi nokristīja otro reizi, jo vienota reģistra nebija.
Pēc ordinācijas pirmajā īstajā dievkalpojumā balss trīcējusi no saviļņojuma. 1995. gadā aicināts novadīt Ziemassvētku dievkalpojumu Vecsaules baznīcā, kur tolaik nebija mācītāja. «Nevarēju atteikties, bet dažreiz draudze arī nepieņem,» saka Jānis. Vecsaule kļuvusi par Jāņa Tāluma pirmo pastāvīgo draudzi, sadarbība ir saskanīga līdz šim brīdim.

Gaida biežāk
Mācītājs Jānis runā uz Dievu spēcīgi – viņa piesauktie slimnieki parasti atveseļojas, baznīcas kolēģi arvien vēlas, lai tieši Tālums piemin viņus savās lūgšanās. Nesen izvadījis pēdējā gaitā bijušo padomju armijnieku, kam mazdēls jau ir īsts latvietis. Svētos Rakstus lasot tulkojis krieviski, lai visi palicēji saprastu. Pareizticīgo pops, kas sākumā aicināts, nevar izvadīt mirušo, kas nav kristīts viņa baznīcā. Luterāņi ir pielaidīgāki – arī pēc nāves jebkurš Dievam var dāvāt dvēseli, un galvenais esot sniegt mierinājumu tuviniekiem.

Kā bijušais lauksaimnieks J. Tālums teic – ko Dievs rada, viss ir labs, katram kukainim ir vieta dabas barības ķēdē. Taču cilvēks sevi var nosmacēt atkritumos, par Dieva doto dzīves telpu mums jārūpējas. Studiju laikā Jānis labi rakstījis filozofijas darbus, pat vēl nelasījis Bībeli. Tagad viņš sagaida, lai draudzes cilvēki biežāk nāk prasīt praktisku dzīves padomu, jo arī to Dievs neliedz nevienam lūdzējam.

Jāņa Tāluma tuvāko līdzgaitnieku lokā ir bijušais Bauskas mācītājs Pauls Žibeiks, kam viņš pateicīgs par atbalstu un padomu kā garīgajam tēvam. Divus gadus viņa klases audzinātājs bijis tagadējais Latvijas pareizticīgo metropolīts Aleksandrs Kuļešovs, mācījis krievu valodu. Arī arhibīskaps reiz logus mazgājis, kad maizīte bija jāpelna, saka Jānis Tālums, uzsverot – katrs darbs ir cienījams. Daudz laba padoma Jānis saņēmis no Lutera akadēmijas rektora profesora Reinharda Slenskas.

«Ģimenes kapu svētki»
Jānis palepojas, ka pirmais Lutera baznīcas izlaidums visi kļuvuši par mācītājiem. «Mēs daudz kopīgi lūdzām, mums bija spēcīga garīgā saikne,» kursabiedrus raksturo garīdznieks. Vai mācītāja darbs ir vairāk kalpošana Dievam vai cilvēkiem? Abējādi, bez šaubīšanās atbild Jānis Tālums. Ziemassvētki, kas citiem var būt vienas svinības, bet garīdzniekam – nebeidzami dievkalpojumi, ļauj saredzēt cilvēku paļaušanos uz Dievu un viņa kalpu. Baznīcā nozīmīgākie tomēr ir Lieldienu jeb augšāmcelšanās svētki ar mūžīgās dzīvošanas apsolījumu.
Pēc agronomijas studijām 1981. gada septembrī Jānis Tālums apprecējās, dzima bērni, daudz darba bija jāiegulda paša sētas sakopšanā. Tagad mācītājs iznomā lielāko daļu savas zemes, pats apdzīvojot nelielu pleķīti pie upītes, kur izaugot arī savi kartupeļi, burkāni, gurķi un āboli. Vide sakopta, var ieiet pirtiņā, reizi gadā pa Zelmām, vecāsmammas vārdadienā, te notiek liels dzimtas saiets, «ģimenes kapu svētki», stāsta mācītājs.

Ar Jāni Tālumu var runāt nebeidzami, brīnoties par bagāto krājumu faktu, skaitļu, gadu, vārdu, ko mācītājs atceras precīzi, gan ar laipnu piebildi – tu taču atceries... Garīdznieks nosmaida bārdā par kādu mazāk nopietnu jautājumu, uz visiem atbildot plaši un izsmeļoši, pārliecinošā mierā par Dieva kārtību un pašam uzticēto misiju katram pavērt ceļu uz ticību.

Jāņa Tāluma dzīvesgājums
Dzimis svētdienā, 1959. gada 10. maijā, Rīgā.
Izglītība: 1977. gadā pabeidzis Rīgas 4. vidusskolu;
1982. gadā absolvējis Lauksaimniecības akadēmiju ar agronoma specialitāti, pēc tam studējis doktorantūrā;
1995. gadā pabeidzis evaņģēlistu kursus;
2001. gada februārī pirmajā izlaidumā absolvējis Lutera akadēmiju.
Profesionālā pieredze: agronoms Sesavā, meliorācijas speciālists, no 1990. gada «Breša zemnieks», komerc-aģents suvenīru firmā, pēdējie 18 gadi pavadīti garīgā kalpošanā Bauskas novada Vecsaules un Jaunsaules, Jelgavas novada Lielvircavas u. c. Zemgales baznīcās.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kalpo cilvēkiem, Dieva aicināts

Kategorijas