Būvsapulces objektā sekmē darba kvalitāti

2013. gada 6. decembris 00:00

628

Būvsapulces objektā sekmē darba kvalitāti

Eksperti atzinuši, ka būvniecības uzraudzībā Latvijā nepieciešamas būtiskas pārmaiņas. To apliecināja traģēdija Rīgā, kad
54 cilvēki gāja bojā, vairāki desmiti tika smagi savainoti, 21. novembrī sabrūkot pirms diviem gadiem uzceltam lielveikalam.
Kopš Rundāles novada izveidošanas no jauna uzbūvēts bērnudārzs, kapitāli rekonstruētas agrāk celtas ēkas, izveidojot Saulaines sociālo centru un Svitenes saieta namu, turpinās pārbūve Svitenes pagastmājā, kur ierīkos bērnudārzu. Rekonstruēti ceļi, renovētas vairākas dzīvojamās mājas, rit četri ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekti.

«Bauskas Dzīve» iztaujāja Rundāles novada domes priekšsēdētāju Aivaru Okmani, izpilddirektoru Aigaru Sietiņu un būvinženieri Aldi Iesalnieku par to, kā ar būvniecības kvalitātes uzraudzību tiek galā pašvaldība.

Vienai no uzraudzības sastāvdaļām vajadzētu būt būvsapulcēm. Vai tās tiešām katrā objektā notiek reizi nedēļā? Kāda tām nozīme?
A. Okmanis: – Tāda kārtība savulaik bija Bauskas pils rekonstruēšanas gaitā, tolaik biju Bauskas rajona padomes priekšsēdētājs un kontrolēju procesu. Projektā daudz ko nevarēja paredzēt, tāpēc tāda sadarbība pasūtītājam ar darba izpildītājiem bija vajadzīga.
A. Iesalnieks: – Esmu sertificēts būvuzraugs un nevaru iedomāties, kā būvniecības procesu varētu uzraudzīt citādāk, piemēram, izskatot tikai dokumentus birojā. Būvsapulce objektā ir viens no līdzekļiem, kā kontrolēt kvalitāti. Lietišķā uzņēmēju un pasūtītāja diskusijā pie rokas ir projekta dokumentācija, materiālu piegādes grafiks, tiek pārrunāta jebkura būvniecības procesā radusies problēma. Būvsapulce tiek protokolēta, pie lemtā vienmēr var atgriezties.

Pašvaldībai jāizvēlas lētākais piedāvājums, to nosaka likums par publiskajiem iepirkumiem. Daudzi to kritizē, norādot, ka uzņēmēji bieži norāda nereālu cenu, par kuru darbu nemaz nevar veikt, tāpēc arī nav vajadzīgās kvalitātes.
A. Okmanis: – Likumā tāda norma tiešām ir. Taču iepirkumu komisija drīkst izraudzīties arī saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Šādos gadījumos ļoti strikti jānorāda izvēles kritēriji, piemēram, nozīme ir tam, kurš uzņēmējs piedāvā labāku kvalitātes vadības sistēmu. Var iegūt kādu punktu vairāk, ja ir ISO sertifikāts, kas apliecina uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmas atbilstību standarta prasībām. Ir arī tā sauktais «zaļais iepirkums», kad varam prasīt, lai tiktu izraudzīti videi draudzīgi materiāli, tehnoloģijas. Lai vērtētu un izvēlētos, iepirkumu komisijai jābūt ļoti kompetentai, nereti tieši ar to ir problēmas.

Iepirkuma komisiju pašvaldībās vada izpilddirektors, kas ir tās dalībnieki Rundāles novadā?
A. Sietiņš: – Iepirkumu komisijā ir finanšu un investīciju nodaļas vadītāja Marija Teišerska, priekšsēdētāja vietniece Inta Klīve, komunālā dienesta vadītājs Ivars Čerļenoks, deputāts Jānis Ercens. Būvniecības iepirkumu vērtēšanai pieaicinām būvinženieri Aldi Iesalnieku.

Ko Rundāles novadā izvēlaties biežāk – lētāko vai saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu?
A. Okmanis: – Naudu taupot, būvniecības darbiem parasti esam izvēlējušies lētāko, citos iepirkumos – saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Piemēram, bērnudārza «Mārpuķīte» būvei izraudzījāmies lētāko piedāvājumu, tomēr nevīlāmies, jo kvalitāte bija prasībām atbilstīga. Jāņem gan vērā, ka tas bija 2009. gads, būvniecības nozare tikko attapās pēc ekonomiskās krīzes, uzņēmēji aktīvi meklēja darbu.

Kā panākt kvalitāti, objekta nevainojamu funkcionēšanu ilgtermiņā?
A. Iesalnieks: – Būvniecība ir komplicēts process, daudz iesaistīto personu, un visu paredzēt nevar. Lielākās problēmas rada komunikācijas. Piemēram, Saulaines sociālajā centrā vasarā piepeši pazuda siltā ūdens cirkulācija. Kamēr atklāja iemeslu un novērsa defektu, pagāja pusgads, bija jāiesaistās būvniekam. Ar bērnudārzu «Mārpuķīte» sākotnēji visi bija apmierināti, bet atklājās, ka grīdas seguma smaka alerģiskiem bērniem rada veselības problēmas.

Audzēkņu vecāki par to vairākkārt pauduši neapmierinātību.
A. Okmanis: – Grīdas klājuma materiāla paraugs nosūtīts ražotājam uz Vāciju, lai pārbaudītu, vai tas vispār ir viņu produkts, vai arī celtniecības gaitā ieklāts cits, lētāks segums. Ražotāja eksperts sniedzis atzinumu, ka tas ir viņu ražojums, bet smaka iepriekš nav bijusi šim materiālam raksturīga. Iemesls varētu būt paaugstināts mitrums virsmai, uz kuras segums uzklāts. Iespējams, ka saskarē ar neatbilstīgu līmi vai špakteli notikusi ķīmiska reakcija, radot smaku. Dažādos bērnudārza celtniecības posmos betona grīdas virsmas temperatūra tika mērīta, tas fiksēts aktos. Ēkai garantijas laiks ir 60 mēneši, kuru laikā jānovērš defekti, un būvnieks neatsakās sadarboties.

Būvuzņēmējs, kurš ieguvis pasūtījumu uzcelt vai renovēt kādu objektu, saviem spēkiem izpilda tikai nelielu daļu darba. Tiek piesaistīti daudzi apakšuzņēmēji, bieži vien uz vietas salīgtie iedzīvotāji, kas nav profesionāļi būvniecībā. No kā prasīt atbildību?
A. Iesalnieks: – Ģenerāluzņēmējam ar apakšuzņēmējiem ir strikti līgumi, tādējādi atbildības jomas ir noteiktas. Saulaines bērnudārza būvē strādāja tikai viens vietējais, celtnieki brauca no Rīgas, varēja vairāk darba dot mūsējiem.
A. Okmanis: – Pasūtītāja priekšā atbildīgs ir tikai ģenerāluzņēmējs, kuram savukārt nopietni ir jāizvēlas apakšuzņēmēji, kam deleģēt uzdevumus.

Kas sasaista pašvaldībai rokas, lai panāktu kvalitāti būvniecībā?
A. Okmanis: – Mani visvairāk neapmierina būvprojektu kvalitāte gan celtniecībā, gan ēku un ceļu rekonstrukcijā. Darbu gaitā ir atklājies, ka projektā jumtam norādīta nepareiza platība, tādēļ vajag vairāk materiālu. Ja ievērotu ceļu rekonstrukcijas projektus, grāvji jārok kā tranšejas – pārāk dziļi. Tagad ļoti strikti kontrolējam projektu kvalitāti, bet labu projektētāju Latvijā nav daudz. Pašlaik valstī rit ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekti par 60 miljoniem latu, un tie daži projektētāji ir pārkrauti ar darbiem.

Domes būvinženieris Aldis Iesalnieks uzrauga arī daudzdzīvokļu namu renovāciju. Kāpēc pašvaldība to uzņemas?
A. Iesalnieks: – Tā jābūt visur, jo likums paredz, ka renovācija ir jāuzrauga būvniecības speciālistam.
A. Okmanis: – Pašvaldība apsaimnieko šīs mājas, tāpēc ir ieinteresēta, lai renovāciju veic atbilstīgos termiņos un kvalitatīvi. Palīdzam arī procesa sagatavošanā, iedzīvotāju pārstāvju sarunās ar būvnieku. Aldis Iesalnieks objektā pilda būvuzrauga pienākumus.

Vai šis ir īstais brīdis, kad pievērst lielāku uzmanību būvniecības kvalitātei, mainīt likumu?
A. Okmanis: – Jaunais būvniecības likums Saeimā tika apspriests vairākus gadus. Tagad amatpersonas apņēmušās padarīt stingrāku būvniecības procesa regulējumu, būvspeciālistu sertifikāciju. Līdz šim sabiedriskās organizācijas pašas sev izdod sertifikātus, pašas anulē, pašas pārbauda. Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka tas būtu jāuzņemas valsts institūcijai. Tas ir pausts LPS 2. decembra vēstulē Valsts prezidentam.
Tomēr jau tagad būvniecības process Latvijā ir viens no birokrātiskākajiem Eiropas Savienībā. Būvatļauju var izņemt tikai tad, kad māja projektēta ilgāk par gadu. Tam būtu jānotiek ātrāk, un agrāk jāsāk būvuzraudzība. Līdz šim procesu bremzēja tie, kuri ir naski uz iepirkuma rezultātu apstrīdēšanu un tiesāšanos.

Vai Zolitūdē notikusī traģēdija liks ko mainīt?
A. Okmanis: – Tas ir politisks jautājums.
A. Sietiņš: – Cilvēki šo traģēdiju atcerēsies ilgi. Manuprāt, būvniecības procesa dalībnieki būs atbildīgāki.
A. Iesalnieks: – Jāsagaida eks-pertu slēdzieni par notikušā iemesliem. Jānoskaidro un jāsoda vainīgie.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Būvsapulces objektā sekmē darba kvalitāti

Kategorijas