BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

«Es sajūtu Bausku kā savu uz pasaules vietu..»

LIGITA ASARE, bija kopā ar 3.a un 3.b klasi pastaigā pa Bauskas vecpilsētu
Laikraksta arhīvs

2013. gada 4. decembris 00:00

218
«Es sajūtu Bausku kā savu uz pasaules vietu..»

Tik aizkustinošu dzejoli Bauskai veltījis pilsētas sākumskolas 3.a klases audzēknis Artis Brazauskis, iedvesmojoties no piedzīvotā un stāstiem ekskursijā Bauskas vecpilsētā:
«Es dzīvoju skaistajā Bauskā,
Šai senajā Latvijas pērlē.
Šeit zeltkaļi kaluši zeltu
Un malēji maluši miltus.
Bet tagad es sajūtu Bausku
Kā savu uz pasaules vietu.
Es dzīvoju skaistajā Bauskā,
Kur augu, kur mācos un smejos.»

Klašu audzinātāju Sandras Vitenas un Lienes Šnepstas rosināti, trešklasnieki šajā rudenī devās izzināt vecpilsētas ielas, vēsturiski nozīmīgas vietas un namus, lai gūtu iedvesmu sacerēt dzejolīšus. Tāpēc vecpilsētai, tās vēsturei un šodienai veltītu, pašu autoru zīmējumiem ilustrētu vārsmu ir radusies paprāva kaudzīte. Atceroties ekskursijā skatīto, stāstīto, patīkami pārsteidz bērnu radošā uztvere, fantāzija un individuālā attieksme – kas svarīgs, kas skaists, kas īpašs.

Cildinājums Rātsnamam
Radies daudz dzejas rindu, kas cildina un piešķir varenību atjaunotajam Bauskas Rātsnamam, piemēram, Kristiāna Zvirbuļa dzejoļa fragmentā: «Rātsnams, sens un slavens. Pilsētai ir neatņemams.»

Paula Kļaviņa pauž prieku par to, ko vecpilsētai izdevies atgūt no agrākā spožuma, un cieņu pret seno, kas savu glābšanu vēl gaida: «Bauskā jauka vecpilsēta,/ Tajā daudzas vecas ēkas./ Laimējies ir Rātslaukumam,/ Tajā atjaunots ir Rātsnams.»

Ar atskatu tāltālā vēsturē un pārdomām par pilsētas garo mūžu piesātināts Toma Sīļa dzejolis par vecpilsētas bruģi (fragments): «Miljoniem pēdu/ Skārušas bruģi,/ Miljoniem stāstu/ Tās atstājušas.»

Sajūsmu izpelnījies arī lielais, vientuļais koks Rātslaukumā Hugo Baļčūna dzejolī: «Skat, kas Rātslaukumā stāv –/ Liels un dīvains milzu koks./ Ziemā spoži spīd kā egle,/ Vasarā tam vainags zaļš.»

Pozitīvām noskaņām, gaišām domām un godbijību caurvīti vairāki dzejoļi par Bauskas Svētā Gara luterāņu baznīcu, piemēram, Krišjānis Čakšs raksta: «Svētā Gara baznīca. Vecpilsētas stiprums!»

Apcere par baznīcas dedzinātāju
Ekskursijas laikā Rīgas ielā bērni izrādīja interesi par Lodinga seno alus darītavu, kas savus ziedu laikus piedzīvojusi 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē. Krišjānis Kugrēns kopā ar tēti veltījuši dzejoli senajam brūzim: «Rīgas ielā gar Mēmeles malu/ Kādreiz Bauskā darīja alu./ Liels un varens slējās tur brūzis,/ Kas aldaru vidū kādreiz bij’ dūzis./ Valda tur tagad klusums un miers./ Stāv vecais brūzis pamests un viens.»

Savu darījis uzzinātais šausminošais stāsts par Svētās Trīsvienības baznīcas drūmo likteni, tās dedzinātāju Mihaelu 18. gadsimtā un viņa slaveno cepuri, kas par ļauno darbu atgādinājusi vēl daudzām ļaužu paaudzēm pēc tam. Nils Slakteris sacerējumā «Slavenā cepure»: «Viņš lielo baznīcu dedzināja/ Un nāves sodu nopelnīja,/ Tad viņa cepure kļuva slavena/ Un pats viņš bija dedzis.»

Daudz dzejiskas fantāzijas raisījušas leģendas par Pētera I akmeni, sanāktu pat neliels krājums ar jaunām dzejiskām leģendām...
Apdzejota Rīgas iela, un kā gan lai nebūtu – tā taču vairākus gadsimtus bijusi mūsu pilsētas galvenā. Dāvis Karļuks:
«Rīgas iela sena iela,/ Nosaukumu bijis daudz./ Sākumā tā Lielā iela,/ Tad nez kāpēc Kungu tā./ Lai vai kā bij’ ar tiem kungiem,/ Ļaudis brauca miltus malt./ Miltus mala sudmalās,/ Nu ir iela Sudmalu./ Laiki mainās, laiki iet,/ Iela pārdēvēta tiek,/ Tad par Vienības to sauc,/ Beidzot Rīgas vārdu liek.»

Lokālpatriotisma veidošana
Tikai pēc bērnu dzejoļu izlasīšanas aptvēru, cik nozīmīgu darbu savu audzēkņu lokālpatriotisma jūtu un pārliecības veidošanā paveikušas skolotājas, rosinot izzināt pilsētas vēsturi un veidot radošu attieksmi šodien, lepoties ar to. Kad izteicu sajūsmu skolotājai Sandrai Vitenai par īstenoto ideju – bērniem rak-stīt dzejoļus par vecpilsētu –, viņa atklāja, ka par pašu ideju jāpateicas skolas direktores vietniecei Initai Nagņibedai. Arī skolotāja pauda gandarījumu par rezultātu.

Iespējams, ka šajos vai citu mūsdienu baušķenieku dzejoļos, kas vēl taps, varētu atrast arī noderīgus citātus publicēšanai tūrisma ceļvežos un citos pilsētu reklamējošos pasākumos. Varbūt tie vairāk saistītu interesi par Bausku kā tūrisma galamērķi nekā senajos rakstos atrastais un rūpīgi kultivētais – tas par to piekaušanu... (necitēšu, lai nepopularizētu).
Kategorijas

Kategorijas