«Es sajūtu Bausku kā savu uz pasaules vietu..»
2013. gada 4. decembris 00:00

Tik
aizkustinošu dzejoli Bauskai veltījis pilsētas sākumskolas 3.a klases
audzēknis Artis Brazauskis, iedvesmojoties no piedzīvotā un stāstiem
ekskursijā Bauskas vecpilsētā:
«Es dzīvoju skaistajā Bauskā,
Šai senajā Latvijas pērlē.
Šeit zeltkaļi kaluši zeltu
Un malēji maluši miltus.
Bet tagad es sajūtu Bausku
Kā savu uz pasaules vietu.
Es dzīvoju skaistajā Bauskā,
Kur augu, kur mācos un smejos.»
Klašu
audzinātāju Sandras Vitenas un Lienes Šnepstas rosināti, trešklasnieki
šajā rudenī devās izzināt vecpilsētas ielas, vēsturiski nozīmīgas vietas
un namus, lai gūtu iedvesmu sacerēt dzejolīšus. Tāpēc vecpilsētai, tās
vēsturei un šodienai veltītu, pašu autoru zīmējumiem ilustrētu vārsmu ir
radusies paprāva kaudzīte. Atceroties ekskursijā skatīto, stāstīto,
patīkami pārsteidz bērnu radošā uztvere, fantāzija un individuālā
attieksme – kas svarīgs, kas skaists, kas īpašs.
Cildinājums Rātsnamam
Radies
daudz dzejas rindu, kas cildina un piešķir varenību atjaunotajam
Bauskas Rātsnamam, piemēram, Kristiāna Zvirbuļa dzejoļa fragmentā:
«Rātsnams, sens un slavens. Pilsētai ir neatņemams.»
Paula Kļaviņa
pauž prieku par to, ko vecpilsētai izdevies atgūt no agrākā spožuma, un
cieņu pret seno, kas savu glābšanu vēl gaida: «Bauskā jauka vecpilsēta,/
Tajā daudzas vecas ēkas./ Laimējies ir Rātslaukumam,/ Tajā atjaunots ir
Rātsnams.»
Ar atskatu tāltālā vēsturē un pārdomām par pilsētas garo
mūžu piesātināts Toma Sīļa dzejolis par vecpilsētas bruģi (fragments):
«Miljoniem pēdu/ Skārušas bruģi,/ Miljoniem stāstu/ Tās atstājušas.»
Sajūsmu
izpelnījies arī lielais, vientuļais koks Rātslaukumā Hugo Baļčūna
dzejolī: «Skat, kas Rātslaukumā stāv –/ Liels un dīvains milzu koks./
Ziemā spoži spīd kā egle,/ Vasarā tam vainags zaļš.»
Pozitīvām
noskaņām, gaišām domām un godbijību caurvīti vairāki dzejoļi par Bauskas
Svētā Gara luterāņu baznīcu, piemēram, Krišjānis Čakšs raksta: «Svētā
Gara baznīca. Vecpilsētas stiprums!»
Apcere par baznīcas dedzinātāju
Ekskursijas
laikā Rīgas ielā bērni izrādīja interesi par Lodinga seno alus
darītavu, kas savus ziedu laikus piedzīvojusi 19. gadsimta beigās un 20.
gadsimta pirmajā pusē. Krišjānis Kugrēns kopā ar tēti veltījuši dzejoli
senajam brūzim: «Rīgas ielā gar Mēmeles malu/ Kādreiz Bauskā darīja
alu./ Liels un varens slējās tur brūzis,/ Kas aldaru vidū kādreiz bij’
dūzis./ Valda tur tagad klusums un miers./ Stāv vecais brūzis pamests un
viens.»
Savu darījis uzzinātais šausminošais stāsts par Svētās
Trīsvienības baznīcas drūmo likteni, tās dedzinātāju Mihaelu 18.
gadsimtā un viņa slaveno cepuri, kas par ļauno darbu atgādinājusi vēl
daudzām ļaužu paaudzēm pēc tam. Nils Slakteris sacerējumā «Slavenā
cepure»: «Viņš lielo baznīcu dedzināja/ Un nāves sodu nopelnīja,/ Tad
viņa cepure kļuva slavena/ Un pats viņš bija dedzis.»
Daudz dzejiskas fantāzijas raisījušas leģendas par Pētera I akmeni, sanāktu pat neliels krājums ar jaunām dzejiskām leģendām...
Apdzejota Rīgas iela, un kā gan lai nebūtu – tā taču vairākus gadsimtus bijusi mūsu pilsētas galvenā. Dāvis Karļuks:
«Rīgas
iela sena iela,/ Nosaukumu bijis daudz./ Sākumā tā Lielā iela,/ Tad nez
kāpēc Kungu tā./ Lai vai kā bij’ ar tiem kungiem,/ Ļaudis brauca miltus
malt./ Miltus mala sudmalās,/ Nu ir iela Sudmalu./ Laiki mainās, laiki
iet,/ Iela pārdēvēta tiek,/ Tad par Vienības to sauc,/ Beidzot Rīgas
vārdu liek.»
Lokālpatriotisma veidošana
Tikai pēc bērnu
dzejoļu izlasīšanas aptvēru, cik nozīmīgu darbu savu audzēkņu
lokālpatriotisma jūtu un pārliecības veidošanā paveikušas skolotājas,
rosinot izzināt pilsētas vēsturi un veidot radošu attieksmi šodien,
lepoties ar to. Kad izteicu sajūsmu skolotājai Sandrai Vitenai par
īstenoto ideju – bērniem rak-stīt dzejoļus par vecpilsētu –, viņa
atklāja, ka par pašu ideju jāpateicas skolas direktores vietniecei
Initai Nagņibedai. Arī skolotāja pauda gandarījumu par rezultātu.
Iespējams,
ka šajos vai citu mūsdienu baušķenieku dzejoļos, kas vēl taps, varētu
atrast arī noderīgus citātus publicēšanai tūrisma ceļvežos un citos
pilsētu reklamējošos pasākumos. Varbūt tie vairāk saistītu interesi par
Bausku kā tūrisma galamērķi nekā senajos rakstos atrastais un rūpīgi
kultivētais – tas par to piekaušanu... (necitēšu, lai nepopularizētu).
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»