Nepazaudēt vēl vienu nozari laukos

2013. gada 2. decembris 00:00

Šis bija pirmais gads, kad nevienā zemnieku saimniecībā Latvijā pārstrādei lielos apjomos neaudzēja zaļos zirnīšus. Bauskas novada uzņēmums «Kronis» ir ieinteresēts, lai šīs kultūras audzēšana tiktu atsākta.

Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecība «Zeltkalniņi» daudzus gadus līdz šim bija audzējusi zaļos zirnīšu, taču šopavasar tos vairs neiesēja.

Vienīgā saimniecība Latvijā
Tā bija vienīgā saimniecība Latvijā, kas nodarbojās ar šīs kultūras audzēšanu. Atsakoties šopavasar no zaļo zirnīšu sējas, zemnieku saimniecības vadītājs Jānis Litiņš kā galveno argumentu minēja viņa rīcībā esošās tehnikas nolietojumu. Saimniecībai apgrūtinoši bijis arī tas, ka zirnīšu ražas laiks ir kopā ar rapšu novākšanu. Arī kvalitatīvas sēklas sagādāšana esot problemātiska. Tāpēc nolemts no zaļo zirnīšu audzēšanas atteikties.

SIA «Kronis» bija vienīgā, kas iepirka visu «Zeltkalniņu» laukos izaudzēto zirnīšu ražu. Pavasarī uzņēmuma vadītāja Aivara Svarenieka aicinājums zemniekiem audzēt zaļos zirnīšus neguva atsaucību. Tomēr komersants nav atmetis cerību atjaunot šīs kultūras kultivēšanu, jo nedrīkstētu pieļaut vēl vienas nozares zaudēšanu. Pagājušā gadsimta nogalē Latvijā lieli uzņēmumi, kas konservēja zaļos zirnīšus, bija Sabilē, Bauskā un Jēkabpilī. Atjaunotajā Latvijā savu ražotni spēja saglabāt vien «Kronis». Uzņēmumā joprojām labā stāvoklī ir tehnoloģiskā līnija, kas spēj pārstrādāt 200 – 300 tonnas zirnīšu.

Gatavs līdzdarboties
Ņemot vērā kultūras specifiku, pārstrādei zirnīši būtu jānodod no jūlija vidus līdz augusta vidum. Tādēļ arī zemniekiem lauki būtu jāapsēj pakāpeniski, lai ražu varētu novākt mēneša garumā. Optimālai ražībai vajadzētu būt ap divām tonnām no hektāra. Lai audzēšana būtu izdevīga, izrēķināts, ka minimālā zirnīšiem atvēlētā platība būtu 40 hektāru. Lai konservi izdotos kvalitatīvi, izejvielām jābūt svaigām, tās nedrīkst sasaldēt. Tādējādi pārstrādei ir apgrūtinoši ievest zirnīšus no valstīm, kur tos joprojām audzē un arī pārstrādā, – no Polijas, Ungārijas un Baltkrievijas.

A. Svarenieks gatavs sadarboties ar potenciālajiem audzētājiem, atbalstot tos tehnikas iegādē. Sākumā tas varētu būt lietots, vēl izmantojams specializētais kombains. Nākotnē varētu gatavot projekta pieteikumu ES fondu finansējuma saņemšanai. «Kronis» gatavs palīdzēt ar informāciju labākas sēklas iegādē.

Kultūru daudzveidība
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas nodaļas augkopības speciāliste Ieva Litiņa «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka zaļo zirnīšu audzēšana nav viegla nozare. Problēmas būtu ar tehnikas iegādi, jo novākšanas kombains ir dārgs, citām kultūrām tas nav izmantojams. Arī sēklu sagādāšana nav vienkārša, jo mūsu klimatiskajos apstākļos nav garantijas, ka zemnieks pats sev to varēs izaudzēt.

Tomēr speciāliste uzsver, ka zemkopjiem svarīgi ir palielināt audzēto kultūru daudzveidību. Tajā ieinteresētas arī ES nozari uzraugošās institūcijas. Un zaļie zirnīši šajā projektā varētu labi iekļauties.

Ideja rūpīgi jāapsver
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar mūspuses zemkopjiem, vaicājot viņu viedokli par iespējām saimniecībās atvēlēt laukus zaļajiem zirnīšiem. Uzrunātie pauda atbalstu šādai idejai, apliecinot, cik svarīgi ir nepazaudēt vēl vienu lauksaimniecības nozari. Vienlaikus viņi sacīja, ka rūpīgi jāanalizē ekonomiskie aspekti tehnikas un sēklu iegādei. Kā pozitīvs arguments tika minēts, ka izaudzētajam ir drošs pircējs – pašu novada uzņēmums.

Atbalstot šādu ieceri, pircēju viedokli pauda veikala «Elvi» Bauskā vadītāja Ilona Piebalga: «Konservēto zirnīšu dažādība veikalā ir liela, tomēr ir novērots, ka pieprasītākie ir tieši «Kroņa» ražotie. To nosaka ne tikai produkcijas kvalitāte, bet arī psiholoģiskā vēlme iegādāties vietējo preci. Ja zirnīšus atsāktu audzēt pašmāju zemnieki un «Kronis» tos iepirktu pārstrādei, man šķiet, pircēji to novērtētu pozitīvi.»

VIEDOKĻI

Vecumnieku novada zemnieku saimniecības «Vērdiņi» saimnieks Valdis Rusiņš:
«Godīgi sakot, par šo lietu neesmu domājis. Taču es to atbalstītu idejiski kaut vai tādēļ, lai neiznīktu vēl viena lauksaimniecības nozare. Es domāju, ka, rūpīgi visu izkalkulējot un izplānojot ieviešanu, pēc kāda laika tā varētu būt ienesīga nozare.»

Bauskas novada lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Akots» vadītājs Jānis Alksnis:
«Šajā idejā mani saista iespēja dažādot lauksaimniecības kultūras, kas noteikti uzlabotu augsnes kvalitāti. Apjaušu, ka tas nav viegls darbs, noteikti nepieciešama zemnieku un pārstrādātāja vēlme sadarboties. Pirms sākt šīs kultūras audzēšanu, noteikti jāizsver visi plusi un mīnusi. Iespējama arī pozitīva bilance.»

SIA «Kronis» vadītājs Aivars Svarenieks:
«Mana vislielākā vēlme ir nepazaudēt vēl vienu lauksaimniecības kultūru, kā tas ir noticis ar cukurbietēm. Ja varētu iepirkt pārstrādei mūsu zemnieku izaudzētos zaļos zirnīšus, tas nodrošinātu papildu darba vietas arī uzņēmumam «Kronis». 2011. gadā mēs pārstrādājām 170 tonnas, 2012. gadā – 110 tonnas. Līdztekus citam, tas rada arī nodokļus, kas nonāk valsts kasē.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nepazaudēt vēl vienu nozari laukos

Kategorijas