Latviskums 35 gadu garumā

2013. gada 2. decembris 00:00

Sestdienas, 30. novembra, vakars Iecavas kultūras namā izskanēja draudzīgā koncertā un jauktā kora «Iecava» 35 gadu jubilejas līksmās svinībās.

Dziedātāji ar dažādu stāžu «Bauskas Dzīvei» stāsta – viņus kopā notur ne tikai latviskākā nodarbe kordziedāšana, bet arī sirsnīgas un siltas attiecības.

Kopīgas talkas
Kora vecākā Ginta Lukstiņa teic: «Esam ļoti draudzīgi, cenšamies izpalīdzēt cits citam. Ne tikai mēģinājumi un koncerti, bet arī talkas ir kopīgi pasākumi. Kopš iepriekšējā jubilejas koncerta mainījusies korī valdošā gaisotne, esam kļuvuši maigāki, ne ar tik lielām prasībām cits pret citu. Mēs visi esam dažādi un esam iemācījušies to pieņemt.»

Ginta dzied arī luterāņu un katoļu baznīcas ansamblī. «Sākumā mani uzaicināja luterāņu baznīcā piedziedāt, tagad esmu pastāvīga ansambļa dalībniece. Man svarīgs gan koris, gan ansamblis, tie viens otru papildina. Man gribas vairāk dziedāt, bet nevaram atļauties divus mēģinājumus ar kori nedēļā, tāpēc ansamblis palīdz,» atklāj Ginta.

Zane Zakarīte piekrīt, ka koris mainījies raksturā, jo kļuvis jauneklīgāks. Viņa «Iecavā» atgriezās pēc mācību gada Amerikas Savienotajās Valstīs, kur īpaši sajutusi dziedāšanas kā latviski kopīgas vērtības nozīmi. «Dziesmu svētki bija motivācija,» stāsta Zane, «tas ir šī gada lielākais notikums ar kori, tik emocionāls, ka nevarēju palikt vienaldzīga pat mēģinājumos.»

Nākamie – kopā
Tāpat kā Zanei, vienu gadu Iecavas korī nodziedājušajai Agnesei Zariņai šie bija dzīvē pirmie Dziesmu svētki, un viņa pēc tiem joprojām palikusi korī. «Paveicās, ka sāku dziedāt Dziesmu svētku gadā, tie mani uzreiz «paķēra». Pirms tam zināju par Iecavas kori, bet neiedomājos, ka te ir tik labi,» teic A. Zariņa.

Jānis Zeps te dzied pirmo gadu, atsācis dalību korī pēc ilgāka pārtraukuma: «Korī dzied cilvēki, kuriem ir dziļa, bagāta dvēsele, te dziedātāji ir sirsnīgi un labestīgi. Nāku no aukstās biznesa vides, kur visu vērtē caur eiro zīmi. Pienāca brīdis, kad šausmīgi sagribējās ko dvēselisku. Studiju gados Rīgas Politehniskajā institūtā trīs gadus nodziedāju «Gaudeamus», tagad aplis ir noiets, nonācu atpakaļ. Sāku ar bailēm, tagad siltās, sirsnīgās attiecības korī mani bagātina.» Jānis domā, ka nākamie Dziesmu svētki viņam būs pirmie kopā ar Iecavas kori.

Līdzīgi spriež arī šogad uz kori atnākusī Laura Ozola: «Atnācu, kad izlasīju sludinājumu. Esmu mācījusies mūzikas skolā 11 gadus, sieviešu ansamblī dziedājusi. Šogad atgriezos pēc 20 gadu pārtraukuma, bērni jau lieli. Domāju, pēc pieciem gadiem vēl būšu te.»

Īsta forte
Ilmārs Kamaldiņš ir viens no pieredzējušākajiem dziedātājiem – «Iecavā» pavadījis piecus gadus, bet kopumā viņa koru pieredze ir 55 gadi. «Mani korī ieveda Pauls Kvelde, kurš dzirdēja, kā dziedu ballītē,» smejas Ilmārs. Viņa pieredzē ir Gido Kokara Bauskas skolotāju koris, Haralda Medņa vadītā «Tēvzeme», Māras Skrides Vecumnieku vīru koris. «Tas bija kolosāls,» atmiņas priecē dziedātāju, «1983. gadā bijām uz skatuves 45 vīri, skatēs dabūjām pirmās vietas. Tagad dziedu pēc inerces. Vīru korim ir citam smeķe, salīdzinot ar jaukto. Tur ir īsta forte, kādu jauktajā korī dabūt nevar.»

Šis varētu būt pēdīgais gads korī, saka Ilmārs, nedzirdot vairs īsti, un ar nošu lasīšanu kļūst grūtāk. Neesot arī vairs tāda nacionālā stimula kā padomju laikos, kad dziedāt «Tev mūžam dzīvot, Latvija» bija bīstami. Ginta gan nosmej, ka par pēdējo gadu Ilmārs runājis arī pērn.

Diriģente Linda Matveja teic, ka Iecavas kori izceļ disciplīna – dziedātāji nekavē mēģinājumus, nesarunājas tajos, tērpi vienmēr kārtībā, viss noorganizēts. «Mums ir skaistas meitenes, tāpēc daudz vīru dziedātāju. Cilvēki nāk tāpēc, ka viņiem patīk dziedāt un būt kopā,» secina L. Matveja. Kolēģis Uģis Matvejs uzsver: «Svarīgi, ka ir amatieru kori, kur cilvēki nāk uz mēģinājumiem prieka pēc. Varbūt kāda dziesma mēģinājumā neizdodas, bet pēkšņi koncertā viss sanāk.»

Kārtīgais «bērns»
Matveji vada vairākus korus, taču neviens neesot mīļāks par citiem. Taču katrs ir atšķirīgs, līdzīgi kā bērni ģimenē. Iecavas koris ir «kārtīgais bērns», saka diriģenti: «Cilvēki sirsnīgi, vienmēr uzklausa, apvaicājas, kā iet, novēl labu.»

Koncerta scenāriju veidoja un sarīkojumu sirsnīgā noskaņā vadīja kultūras nama mākslinieciskā vadītāja Laimrota Jaunzeme. Viņa iepriekš nav bijusi kora mākslas cienītāja, bet mēģinājumi aizrāvuši ar dziedātāju attieksmi. «Vairs nedzirdēju kormūziku, bet pašu kori,» pievilcību atklāj Laimrota, «savējo dziedājums šķiet tuvāks. Koris ļoti uzmanīgi klausās, kad aizeju izstāstīt kādu informāciju, vienmēr lūdz palīdzību, ja ko vajag.» L. Jaunzeme gandarīta, ka dziedātāju skaits pēc Dziesmu svētkiem nav sarucis.

Sarīkojumā pašvaldības pateicības rakstus par vairāk nekā desmit gadu dalību korī saņēma 14 dziedātāji, viņu vidū kopš izveidošanas tajā dziedājušie Rolands Kreicbergs un Staņislavs Razāns, kā arī abi diriģenti. Kori sveica citas Iecavas kultūras nama amatierkopas, atbraukušie draudzības kori. Daži bija atsūtījuši apsveikumus un dāvanas.

Koncertā skanēja Dziesmu svētku repertuārs – gan komponistu darbi, gan tautasdziesmu apdares, kā arī klasikas skaņdarbi. Noslēguma kopdziesmu «Iecava» izpildīja kopā ar Matveju diriģēto «brāļu kori» «Četri vēji» no Bauskas novada Īslīces pagasta.

JAUKTAIS KORIS «IECAVA»

Dibināts 1978. gadā kā toreizējās Iecavas putnu fabrikas kolektīvs.

Pirmais diriģents – Ferijs Millers, dziedātāju skaits tolaik sasniedza 80 cilvēku.

Mājvieta – Iecavas kultūras nams.

Piedalījies Dziesmu svētkos un Rīgas 810 gadu jubilejas koncertos, muzicējis kaimiņu novadu baznīcās.

Kopš 1998. gada kori vada Linda un Uģis Matveji.

Patlaban kolektīvā ir ap 40 dažādu vecumu dziedātāju.

Šogad uzstājies kopā ar Iecavas mūzikas un mākslas skolas kori, ir draudzības saites gadu garumā ar Bauskas novada Īslīces pagasta kori «Četri vēji», Jelgavas novada kori «Sidrabe», Mežotnes, Mārupes, Aizkraukles, Ainažu jaukto kori.

Avoti: kulturaskarte.lv, Iecavas kultūras nams.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Latviskums 35 gadu garumā

Kategorijas