Malka interjerā un siltumam

2013. gada 2. decembris 00:00

586

Ar malku piekrauta patrepe var būt veiksmīgs interjera risinājums, sadzīves diktēta nepieciešamība kurināmā novietošanai un ugunsnelaimes perēklis. Lai kādi būtu malkas pielietošanas mērķi, ugunsdrošības speciālisti iesaka ievērot drošību.

«Siena, kurai katrs grib pieskarties,» no bērza pagalēm veidoto sienu raksturo restorāna «Medus» vadītājs Uldis Romaņenko. Bērza pagalītes kopā sastiprinātas ar stiep-lītēm. Ja pagale žūst, kalst un deformē sienu, to var pavilkt uz āru un vietā ielikt citu.

Bērza pagalēs ir kaut kas vilinošs, pārliecinājušies restorāna saimnieki. Siena izveidota pirms vairākiem gadiem, taču koka smarža telpās joprojām ir jūtama, stāsta U. Romaņenko. Sienā paredzēta vieta, kur novietot viesu drēbes, un tajā ir durvis. Dzīvās uguns restorāna telpās nav, taču malkas siena rada sajūtu, ka tuvumā kuras krāsns.

Sīkumi, kas atvieglo sadzīvi
Vēlme pēc dzīvās uguns bieži ir iemesls, kādēļ cilvēki nolemj iegādāties kamīnu. «Pieniņš ir, katliņš ir, vēl tik malka jāgādā,» pie šāda secinājuma nonāk ļaudis, kuri piepildījuši sapni par kamīnu. «Cilvēki saprot, ka vajadzīgi arī kamīna piederumi. Tie nepieciešami ērtībai un drošībai,» skaidro SIA «Agni» vadītājs Hārdijs Parādnieks.

Tie nav tikai interjera priekšmeti. Garie sērkociņi nepieciešami, lai neapdedzinātu rokas, piemēru min apkures ierīču speciālists. Arī krāsns kruķis, lāpstiņa pelnu izgrābšanai un paliktnis, kur izgrābt pelnus, lietojami ērtībai un drošībai.

Jārēķinās ar skaidām un pelniem – ēnas pusi dzīvajai ugunij nosauc H. Parādnieks. Malkas grozs, kura iekšpuse izklāta ar piemērotu materiālu, paglābs no skaidām mājokļa grīdu. Taču pie kurtuves skaidas būs tik un tā, no tām pilnībā izvairīties nav iespējams.
Praktiskuma robežas pāraug individuāli gatavoti piederumi krāsnij un kamīnam, atzīst kalējs Vilis Dravenieks. «Tie kalpos mūžīgi» un nodrošinās apziņu, ka ir radīti tikai vienā eksemplārā. «Daudzi tādus neatļaujas, taču ik pa laikam kādam ir pēc tiem interese,» pastāsta kalējs.

«Cena,» iemeslu, kāpēc tos izvēlas retāk, nosauc H. Parādnieks. Parasti metāla kalumus izvēlas turīgi cilvēki, citi tos pērk dāvināšanai, stāsta apkures ierīču speciālists.

Ko vislabāk kurināt?
Kamīnā par kurināmo nedrīkst izmantot sadzīves atkritumus – plastmasas pudeles un citus materiālus, kuri kurināšanas laikā izdala palielinātu dūmgāzu un kvēpu daudzumu. «Vislabāk deg cieta, labi izžuvusi koksne. Kurinot mitru malku, strauji pazeminās siltumatdeve un intensīvas kondensācijas rezultātā ātri aizkvēpst stikli un dūmvads,» skaidro H. Parādnieks.Viņš iesaka izvairīties no skujkoku malkas. «Priedes un egles malkā iekļautās sveķu ligzdas kurināšanas laikā sprakšķ un var izraisīt ugunsnelaimi,» stāsta apkures ierīču speciālists.

Nevienam apkures veidam nav piemērota slapja malka. Tai ir maza siltumatdeve, turklāt tā piesārņo dūmvadus. Vispiemērotākā ir lapu koku malka.

«Nekādā gadījumā nestimulēt malkas aizdegšanos ar dažādiem degošiem šķidrumiem, izņemot speciālos iekuršanas līdzekļus,» dod padomu speciālists. Turklāt kurtuvi nevajag pielikt pilnu ar malku, bet atstāt tai brīvu telpu. It sevišķi tas ir svarīgi, ja uzbūvēta jauna krāsns vai kamīns un nav pieredzes kurināšanā.

Kļūdas visu laiku atkārtojas
Lai kādi būtu interjera risinājumi, nedrīkst aizmirst par drošību! Šāds ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka palīdzes Ingas Veteres ieteikums. Viņa novērojusi, ka no cilvēku labklājības ir atkarīga attieksme pret drošību apkures sezonā. Katru gadu, sākot apkures sezonu, palielinās ugunsnelaimju skaits, un kļūdas visbiežāk ir vienas un tās pašas. Pirmā – slapja malka tiek žāvēta pārāk tuvu plītij vai pat nolikta uz plīts virsmas. Otrā kļūda – blakus kurtuvei tiek uzglabāta malka ilgākam laikam. «Tas notiek gadījumos, kad radinieki palīdz sanest malku saviem vecajiem tuviniekiem. Tiek sanests kurināmais vairākām dienām vai pat nedēļai. To novieto pārāk tuvu atklātai liesmai, un rezultātā izceļas ugunsgrēks,» pastāsta I. Vetere. Trešā kļūda – sagādātas pārāk garas pagales, un to gali sniedzas ārā no kurtuves. Nākamais, par ko cilvēki aizmirst parūpēties, – noklāt plīts vai krāsns priekšu ar nedegošu materiālu. «Visu šo kļūdu ķēdīti var noslēgt ar dūmu detektoru. Daudziem cilvēkiem ir radies priekšstats, ka tas ir kaut kas dārgs. Taču lētākais dūmu detektors maksā aptuveni piecus latus. Ja to nav iespējams pielikt pie griestiem, var novietot kaut vai uz plauktiem. Tas nepieciešams, lai novērstu vistraģiskākos ugunsgrēkus, kas parasti notiek naktī. Miegā cilvēks nepamana dūmus un uguni. Kad iedarbojas detektors, vismaz paspēj pats izglābties no liesmām,» skaidro I. Vetere.

Kā deg dažāda koksne?

Bērzs – visizplatītākais kurināmais, jo deg ar ilgu, vienmērīgu liesmu un dod daudz siltuma, to viegli skaldīt.
Alksnis – deg ar karstu liesmu un maz dūmo. Alkšņa malka ātri izžūst.
Apse – tās dūmi attīra dūmvadu no kvēpiem, taču siltuma no tās ir mazāk.
Vītols – dod maz siltuma.
Skujkoki – izdala sveķus, kas ātri aizsērē krāsni un dūmvadu.
Ozols – ļoti liela siltumatdeve un lēni deg. Jāuzmanās, lai kurtuve par daudz nesakarstu un neizdegtu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Malka interjerā un siltumam

Kategorijas