Izaugsmei trīs bremzes

2013. gada 27. novembris 00:00

Koncertzāle, telpas izstādēm, golfa laukums, hostelis un ekskluzīvi numuriņi, autentiski interjera elementi pils zālēs – dažādas vīzijas izskanēja Mežotnes pils attīstībai veltītā seminārā 26. novembrī.

Pils īpašnieces, valsts akciju sabiedrības «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ), speciāliste Elīna Veide aicināja meklēt risinājumus trim problēmām, kuras liedz pilnvērtīgi izmantot pils iespējas. Tas ir objekta mazais noslogojums, tūrisma pakalpojumu sezonalitāte, kā arī Mežotnes pils kompleksa nepilnvērtīga izmantošana.

Kompromisu meklējumi
SIA «VNĪ pilis» vadītāja Guna Preimane, kuras pārziņā ir arī Mežotne, atzina, ka grūti ir sadzīvot ar kompromisu – pils kā kultūrvēsturiska vērtība, kas jāsaudzē, un pils kā biznesa produkts, kas jāpārdod pēc iespējas vairāk apmeklētājiem. Tādēļ svarīgi sakārtot agrāko pārvaldnieka māju, lai samazinātu apmeklētāju slodzi pilī. Tūristus varētu piesaistīt, apgūstot citus objektus pils kompleksā un intensīvāk izmantojot piedāvājumus Lielupes pretējā krastā – Mežotnes pilskalnā un Mazmežotnes muižā.

Savu redzējumu, ko varētu nosaukt par sapņu vīziju, Mežotnes pils nākotnei sniedza Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Viņš aicināja rūpīgi novērtēt statusu: «Tai jāatdzimst kā pilij, ku-
ras telpās būtu tai atbilstīgi autentiski interjera priekšmeti. Arī Rundāles pilī glabājas daudzas lietas, kurām būtu vieta Mežotnē. Ir tikai jābūt skaidrībai, kas te ir – telpa biznesam, izpriecu vieta vai muzejs.»

Rotājušās briljantiem
Papildinot pils interjeru, atjaunojot pārvaldnieka māju, bijušo alus brūzi, staļļus, demontējot vidi degradējošos padomjlaika objektus, pils komplekss interesētu ļoti plašu tūristu loku, paredz I. Lancmanis. «Vienā ēkā varētu nākt kungi frakās un dāmas, rotājušās ar briljantiem, citviet būtu hostelis. Te būtu telpas modernai izstāžu zālei, koncertzālei, vieta svinībām un banketiem lielam viesu pulkam. Savulaik bija iecere Lielupes kreisajā krastā veidot golfa laukumus. Arī tie lieliski iederētos Mežotnes pils stilistikā un piesaistītu tūristus,» ieteica Rundāles pilskungs.

Paužot pozitīvu atbalstu pils kompleksa attīstības iespējām, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks sacīja, ka jāmeklē risinājums staļļu izmantošanai. Pašlaik tie pielāgoti sporta nodarbībām. Šī ēka būtu nepieciešama pilij, taču jaunu sporta zāli Mežotnes pamatskolai pašvaldība nespēj uzbūvēt. Ēku Mežotnes pagasts savulaik nodeva VNĪ, tagad to nomā, sezonā maksājot ap 1000 latiem mēnesī par apkuri. Lai paaugstinātu tās energoefektivitāti, nepieciešama rekonstrukcija, taču pašvaldībai ir problemātiski ieguldīt naudu pašai nepiederošā īpašumā.

Abos krastos
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis uzskaitīja iecerētos darbus, kas varētu piesaistīt apmeklētājus abos novados. Pie Mežotnes baznīcas plānots izbūvēt apgaismotu un labiekārtotu stāvlaukumu. Sakārtojot mācītājmāju, tajā varētu izvietot izziņas centru. Rekonstrukcijas darbi plānoti arī Mežotnes baznīcā. Apmeklētājiem interesanta varētu būt Mazmežotnes muiža. Tiek domāts par vietējo gidu sagatavošanu, kas par apskates objektiem stāstītu vairākās valodās. Vēlams būtu paplašināt ēdināšanas un izmitināšanas iespējas.

Pozitīvi novērtēts Bauskas novada domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas Ilzes Tijones priekšlikums aktivizēt tūrisma pudura jeb klastera izveidi, kas ietvertu trīs Zemgales pilis – Bausku, Rundāli un Mežotni, kā arī tām piekļauto teritoriju. Konferences dalībnieki vienojās, ka vērā ņemama ir jebkura ideja. Diskusijas norādījušas virzienus, kuros intensīvi jāsāk strādāt.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izaugsmei trīs bremzes

Kategorijas