Solīts teju par pusi vairāk

2013. gada 27. novembris 00:00

411

Pēc garām diskusijām pieņemta Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma, kas noteic vadlīnijas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu zemnieku atbalstam turpmākos septiņus gadus.

Svarīgā dokumenta galīgo redakciju Eiropas Parlamentā (EP) apstiprināja pirms nedēļas.

Slavē saliedētību
Latvijai KLP reforma ir ļoti svarīga, jo mūsu valstij atvēlētie līdzekļi pieaugs teju par 50%, kamēr citām dalībvalstīm lauksaimniecībai atvēlētais budžets tiks samazināts, skaidro EP deputāte Sandra Kalniete.

«Mēs varam lepoties ar sasniegto rezultātu un to, cik saskaņoti starp Ministru prezidentu, Zemkopības ministriju, zemnieku organizācijām un EP deputātiem strādājām, lai Baltijas valstu tiešmaksājumu jautājumu padarītu par vienu no galvenajiem KLP reformā,» pauž S. Kalniete, «paldies visiem tiem zemniekiem, kuri piedalījās darbā pie KLP reformas, brauca tikties ar deputātiem uz Briseli, tur piketēja vai uzņēma deputātus savās saimniecībās Latvijā. Mēs bijām vienoti, runājām vienā balsī, tieši tādēļ mums izdevās sasniegt labu rezultātu.»

Jāpiebilst, ka EP deputāts Džeimss Nikolsons no Lielbritānijas pērn februārī viesojās Bauskas novada Vecsaules pagasta saimniecībā «Poteri», kur vairākus desmitus piena lopu kopj Aija un Jānis Rutkovski. Deputāts toreiz konstatēja, ka situācija Latvijas laukos ir līdzīga citviet Eiropā redzētajam, tāpēc mūsu valsts zemniekiem atbalsts, kas līdz šim ir mazākais ES, jāpaaugstina.

Bauskas novada Codes pagasta laukkopības saimniecības «Eriņi» pārstāve Biruta Grantiņa gan uzskata – lielais panākums ir ļoti izreklamēts, bet, ja sarēķina visus skaitļus un salīdzina mūsu zemnieku situāciju ar Polijas, Ungārijas vai citām līdzīgām valstīm, mūsu konkurētspēja netiek līdzi tieši mazāka atbalsta dēļ.

Līdzētu īpašs statuss
«Uz mūsu cilvēku neatlaidības viss balstās, mūsu vēlmē strādāt,» vērtē sekmīgā laukkope B. Grantiņa, «ne Vācijas, ne Dānijas zemnieks tā nestrādā. Mums nav ne sestdienu, ne svētdienu, paši sezonas laikā strādājam 18 stundas. Es zinu, kā strādā mana ģimene, lai panāktu rezultātu, kas valstīs tālāk uz dienvidiem izdodas bez liekas piepūles.»

«Esam spēcīgs uzņēmums – vidējais iekūlums vairāk nekā septiņas tonnas no hektāra. Ne mēs, ne vēl mazāki ražotāji, kas iekuļ trīs tonnas no hektāra, nevar konkurēt Eiropas mērogā, piemēram, ar Angliju, kur nokuļ divas trīs reizes vairāk. Ražas kopapjoma panākšanai mūsu ieguldījums gan naudā, gan darba ziņā mums ir lielāks nekā siltāku zemju saimniecībām, bet atbalstu saņemam mazāku,» ar situāciju neapmierināta B. Grantiņa.

Latvijai vajadzētu saņemt lielāku atbalstu, tāpat kā citām panīkušākajām postpadomju valstīm. Līdzētu īpaši atbalstāmās teritorijas statuss visai valstij, kādu ES plāno piešķirt Ziemeļeiropas reģiona zemēm, arī Latvijai, uzskata B. Grantiņa. «Ja platībmaksājumi laukaugiem būtu lielāki, nauda reāli aizietu, lai izlīdzinātu finanses ar citām valstīm. Mums jāiegulda lieli energoresursi, piemēram, kaltes izmaksas, kas vajadzīgas graudu audzētājiem. Anglijā, Francijā ziemāji sāk zelt, kad mums vēl ir ziema, tas atsaucas uz ražas kopapjomu. Kopumā ar ES, SAPARD, struktūrfondu līdzekļiem esam ieguvēji, taču politiķiem vairāk jāstrādā nākotnei, nevis jāslavē sevi,» situāciju vērtē «Eriņu» saimniece.

Jāturpina uzlabot
Svarīgi, ka KLP reforma paredz turpmāk lielāku tiešo atbalstu ražojošajiem zemniekiem, lai Eiropas lauksaimniecība kļūtu konkurētspējīgāka pasaules līmenī, tā Eiropas Komisija.

S. Kalniete aicina uz darbību nākotnē: «Jaunā Eiropas lauksaimniecības politika būs izdevīgāka tiem Latvijas zemniekiem, kuri tiešām nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Kopumā lauksaimniecības budžets tiek samazināts par 17%, kamēr Latvijai tas pieaugs par aptuveni 50%. Tas, ka sasniegtais kompromiss īsti neapmierina nevienu no dalībvalstīm, apliecina, ka tas ir labākais iespējamais pašreizējos apstākļos. Tāpēc KLP reforma nav pabeigta un tā ir jāturpina jau nākamajā EP sasaukumā. Tiešmaksājumu tālāka izlīdzināšana ir absolūti nepieciešama, lai būtu godīgāka konkurence un arī lauksaimniecībā darbotos īsts vienotais Eiropas tirgus.»

Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja iecavniece Agita Hauka piekrīt, ka KLP virsvērtība patlaban ir cilvēka darbs un pelnīšanas iespējas laukos: «Svarīgi, lai cilvēki gribētu strādāt un dzīvot laukos, lai katra saimniecība strādātu un tai būtu iespēja attīstīties.»

Pie darba un goda
«Ir paredzēts īpašs atbalsts mazajām piemājas saimniecībām, pieskatīsim, lai tās to saņemtu,» sola LZF vadītāja A. Hauka, «mazajiem zemniekiem 10 miljoni rezervēti modernizācijas kredītiem. Zemniekiem būs jāraksta projekti, jāizpilda tie atbilstīgi apstiprinātajam. Būs nosacījumi, kas jāizpilda, un nedrīkst šmaukties. Ja mēs naudu ieguldīsim paredzētajam mērķim, dzīves kvalitāte augs visiem. Ja to vienkārši notrallināsim, pēc gada atkal būsim bedrē. Galvenais, lai nākamajā posmā neatkārtojas iepriekšējā perioda situācija, kad 5% zemnieku izmantoja 95% Eiropas atbalsta. Lai iespējami lielāks lauksaimnieku skaits iegūst iespēju attīstīties, tad arī jaunie paliks laukos.»

A. Hauka teic: «Aicinu zemniekus gan pie darba, gan pie goda, tad ir cerības sabiedrībai un valstij. KLP Latvijā strādātu labāk, ja latvieši tiktu vaļā no – «to es nevaru, tas nesanāks», bet mainītu šo attieksmi pret – «kā es to varētu izdarīt?».» Zemgales zemnieki viņas vērtējumā ir ar lielāku iniciatīvu un spējām atrast izeju arī grūtākā situācijā, bet, piemēram, Krievijas pierobežā LZF vadītāja vēl nesen vairāk dzirdējusi gaušanos, nevis vēlmi kaut ko sasniegt un atrisināt.

Trešdien Zemkopības ministrijā notiek Konsultatīvās padomes ar lauksaimnieku organizācijām sanāksme, kurā apspriedīs divus aktuālākos jautājumus – meliorāciju un kūtsmēslu krātuvju prasības lopkopjiem, informē A. Hauka.

UZZIŅAI

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP)

KLP budžets turpmāk 2014. – 2020. gadā būs 373,2 mljrd. eiro jeb 38,9% no kopējā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta – 960 mljrd. eiro.

Latvijas budžets no 1,7 mljrd. eiro nākamajā plānošanas periodā pieaugs līdz 2,7 mljrd. eiro.

Patlaban Eiropā mazākie lauku atbalsta tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem augs pakāpeniski, līdz 2020. gadā sasniegs 75% no ES vidējā rādītāja jeb aptuveni 183 eiro/ha.

Latvijai līdzīgu maksājumu apjomu 2020. gadā saņems arī Igaunija, Lietuva un Rumānija.

Avots: Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Solīts teju par pusi vairāk

Kategorijas