Vienai personai – viena licence

2013. gada 27. novembris 00:00

513

Bauskas mednieku un makšķernieku biedrībā (BMMB) reģistrēti 212 biedri, tomēr arī uz atkārtoti izsludinātu kopsapulci varēja atnākt vien 12.

Kopsapulces mērķis bija noskaidrot četros gados paveikto un lemt par turpmāk darāmo.

Lemj bez kvoruma
Lai pirmo reizi sasauktā kopsapulce būtu tiesīga pieņemt lēmumus, bija jāierodas vairāk nekā pusei biedrības pārstāvju – tātad 106.
Uz pirmo sapulci, kas bija izsludināta oktobrī, atbrauca tikai pāris biedru. Tāpēc 10. novembrī rīkoja otro sapulci, kura bija lemtspējīga bez kvoruma limita. Uz to bija ieradušies 12 interesenti, no kuriem visi nemaz nebija biedri, informēja BMMB izpilddirektors Pēteris Seleckis.

Sanākušie uzklausīja BMMB domes locekļu pārskatus un balsoja par priekšlikumiem. Pieņēma lēmumus par vairākiem organizatoriskiem jautājumiem. Kā ziņoja biedrības domes loceklis Māris Vaitekūns, statūtos nav noteikts, ka jāpārvēl dome un izpilddirektors. Neviens no atnākušajiem jaunas domes vēlēšanas neierosināja, tāpēc vadībā pārmaiņu nav.

Jāpārvēl bija vienīgi biedrības revidents. Vairākums sanākušo nobalsoja par Robertu Jansonu, kurš iepriekš pildīja šo amatu. «Nepieciešama statūtu maiņa,» uzstāja

M. Vaitekūns, norādot uz vairākām neatbilstībām likumu grozījumiem. Sanākušie piekrita statūtu pārstrādi uzticēt domei.

50 santīmu dārgāk
Sapulce mainīja jaunu biedru uzņemšanas kārtību un iestāšanās maksu. Iepriekš jaunpienācēju apstiprināšanai vajadzēja sasaukt domes sēdi. Tagad jaunus biedrus uzņem biedrības izpilddirektors. Iestāšanās maksu no 2014. gada 1. janvāra paaugstināja no 50 santīmiem uz desmit eiro. Arī esošo biedru dalības nauda gadā ir 10 eiro.
Makšķernieki uzstāja, ka jāsakārto vimbu makšķerēšanas licenču tirgošana. 2013. gadā tas notika tā – biedrībai piešķīra 150 licences ar atlaidi, uz kurām pretendēja vairāk nekā 200 biedru, jaunieši līdz 16 gadu vecumam, pensionāri, kas vecāki par 65 gadiem, personas, kam pieder zeme vimbu zvejošanas teritorijās, kā arī Bauskas novada maznodrošinātie iedzīvotāji.

Biedrības biedriem tas bija izdevīgi – samaksājot par licenci ar atlaidi un biedra naudu, ieguva mazāku summu, nekā maksā licence bez atlaides. Tagad ar augstāku iestāšanās maksu licence bez atlaides būs par 50 santīmiem lētāka nekā biedra nauda un licence ar atlaidi kopā. Tātad vimbu kārotājiem būs izdevīgāk nemaz nestāties BMMB. «Redzēsim, kāda būs šī naudas starpības nozīme,» tā Valērijs Gabrāns.

Biedri pieņēma lēmumu, ka ikviens pircējs drīkstēs iegādāties vienu licenci, bet biedrības biedri nevarēs ar vairākām biedru kartēm paņemt katrai pa licencei. Sanākušie atzina, ka rinda pārdošanas dienā varētu veidoties ļoti gara, bet tas esot godīgs noteikums.

Izdevīgums mazinās
Uzskaitot četros gados paveikto, lielu uzmanību veltīja Bangu dīķim. Sapulces vadītājs Jānis Barans uzsvēra – izdevies noformēt dīķa īpašumtiesības, uzbūvēt makšķernieku mājiņu, sakārtot piebraucamo ceļu ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Raitis Čekšs informēja, ka trīs reizes gadā notiekošās sacensības – lielākās karpas un līdakas ķeršana, kā arī zemledus makšķerēšanas sacīk-stes – ir populāras. P. Seleckis stāstīja, ka reizi gadā biedrība rīko šaušanas sacensības Zemgales zonas mednieku kolektīviem. Aktīvi darbojas jauno mednieku skola – sagatavoti 179 jaunie mednieki un 27 medību vadītāji.

Sanākušo optimisms neaizrāva Robertu Jansonu. Lai arī biedrībai ienākumi vēl aizvien ir lielāki par izdevumiem, viņš sacīja, ka nepārtraukti samazinās ieņēmumi no Bangu dīķa makšķerēšanas licencēm. «Bangu dīķa izdevīgums strauji krīt. Dome saka – nav naudas zivju iepirkšanai. Jo mazāk tērējam naudas zivju iegādei, jo vairāk samazinās licenču pārdošana. Tas ir kā bumerangs,» neapmierināts bija revidents.

Revidēs izdevumus
«Vai Bangu dīķis ir kultūras iestāde? Mums galvenais, lai būtu, ko makšķerēt. Un nauda tepat ir!» savu viedokli pauda R. Jansons, uzsverot, ka dīķa apkārtējās teritorijas labiekārtošanai tērēti vairāk nekā trīs tūkstoši latu. Viņš ierosināja ietaupīt uz kancelejas precēm, re-klāmas un saimnieciskajiem izdevumiem. «Kam mums vajadzēja zāles pļāvēju par 415 latiem? Var nopļaut ar izkapti. Tā no sīkumiem rodas tūkstoši,» norāda R. Jansons.

Domes pārstāvji tomēr uzskata, ka izdevumi ir pamatoti. Savukārt dīķa lielākā problēma esot nevis zivju mazuļu iegāde, bet gan maluzvejniecība. Dzirdēts, ka dažas dienas pēc zivju ielaišanas Bangu dīķī zivju ēdājiem piedāvā pirkt tīklos ķertas tāda paša izmēra karpas. Tomēr pie katra ūdenstilpes stūra neizstāvēsi, visus nenoķersi. Kamēr nemainīsies cilvēku attieksme, maluzvejnieku problēma ir gandrīz neatrisināma, domā Bauskas novada aktīvākie makšķernieki.

Mēmele – lašupe
«Biedrības mērķis ir nodarboties arī ar labdarību. Trūkst iniciatīvas no biedriem ārpus domes, viņiem vairāk būtu jādod biedrībai, nevis otrādi,» aicināja M. Vaitekūns. «Mums pārmet to, ko darām, bet neviens nenāk un nesaka, ko darīt,» aizrādīja V. Gabrāns.

Viena no labdarības jomām ir atbalsts zivju mazuļu ielaišanai upēs. V. Gabrāns informēja, ka Iecavas, Misas un Zvirgzdes upē ielaisti kopumā 25 tūkstoši strauta foreļu mazuļu. Makšķerniekiem izdevīga būs jau notikusī zušu ielaišana Lielupes baseinā. Iespējams, ka 2014. un 2015. gadā varētu noķert kādu pieaugušu eksemplāru.

Pašlaik tiek pētīts, kādi rezultāti būs lašu populācijas pavairošanas mēģinājumiem. «Mēmele varētu būt lašupe,» domā V. Gabrāns. Viņš informēja, ka tagad zivju resursi ūdenstilpēs nodoti pašvaldības rokās. Biedrība pati var pirkt un laist mazuļus tikai Bangu dīķī. Nākotnē iecerēts pārliecināt pašvaldības, ka būtu jāpērk līdaku mazuļi, jo upēs šo zivju trūkst.

Iejaucas prezidente
BMMB darbojas vairākās organizācijās – Zivju fonda padomē, Latvijas Makšķernieku asociācijā, Liel-upes baseina apsaimniekošanas padomē un Eiropas Savienības Zivsaimniecības fonda uzraudzības padomē. Lielākais biedrības panākums varētu būt gaidāmās izmaiņas likumdošanā, kas aizliegtu pavasarī zveju ar murdiem Buļļupē.

«Savulaik, kad gandrīz atbrīvojām Buļļupi no murdiem, iejaucās pat Valsts prezidente,» atcerējās V. Gabrāns, atklājot, ar kādu politisko pretspēku šajā jautājumā jāsaskaras. J. Barans atgādināja, ka pagājušajā gadā savākti vairāku novadu vadītāju paraksti un nosūtīta vēstule Rīgas mēram Nilam Ušakovam, taču atbildes nav.

Šogad Saeimā likuma grozījumiem jau bijuši divi lasījumi, atlicis vien trešais. Makšķernieki cer, ka rezultāts būs pozitīvs. «Buļļ-upes atbrīvošana no murdiem ir svarīga vimbu, brekšu, zandartu un citu zivju populācijai Lielupes baseinā,» skaidro V. Gabrāns. Viņš atzina, ka vimbu licencētā ķeršana ir Bauskas vizītkarte Latvijas makšķernieku sabiedrībā, tāpēc par to jārūpējas īpaši.

UZZIŅAI

BMMB dome:
Jānis Barans – priekšsēdētājs,
Pēteris Seleckis – izpilddirektors,
Valērijs Gabrāns,
Māris Vaitekūns,
Raitis Čekšs,
Zigfrīds Jankovskis,
Jānis Dombrovskis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vienai personai – viena licence

Kategorijas