Sola labākus likumus

2013. gada 25. novembris 00:00

630

Reformu partijas (RP) deputāti Jānis Ozoliņš un Vilnis Ķirsis vienu dienu novembrī pavadīja Bauskā, tiekoties ar iedzīvotājiem, pašvaldības pārstāvjiem un laikrakstu «Bauskas Dzīve».

Regulāri braucieni uz novadiem dod iespēju no pirmavota uzzināt iedzīvotājiem nozīmīgus jautājumus, sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs J. Ozoliņš. Kopā ar Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāru
V. Ķirsi «Bauskas Dzīve» viņu iztaujāja par patlaban aktuālāko ekonomikas likumdošanā.

Nepieļaut apakšuzņēmēju apkrāpšanu
Novembra beigās Saeimā plānots otrajā lasījumā izskatīt grozījumus Maksātnespējas likumā, informēja J. Ozoliņš, piebilstot, ka pārmaiņas atvieglos fiziskās personas maksātnespējas procesu. Maksātnespējas termiņu plānots samazināt līdz vienam gadam, paredzēti risinājumi, lai banka nevarētu izlikt parādnieku no vienīgā mājokļa un nebūtu jāmaksā nenosegtā kredīta daļa.

Pozitīvas pārmaiņas solītas uzņēmējdarbībā. Plānots palielināt valdes locekļu atbildību, iekļaujot nosacījumus, kas neļautu uzņēmumu ļaunprātīgu sagrābšanu jeb reiderismu. «Valdes locekļu privātā atbildība būs pietiekami liela, lai nepieļautu apakšuzņēmēju apkrāpšanu,» saka J. Ozoliņš. Plānotās pārmaiņas atvieglotu gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju dzīvi.

Jauno maksātnespējas likuma versiju pozitīvi vērtē Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA). «Patlaban likumā noteikts, ka maksātnespējas procesu var veikt divu līdz četru gadu laikā. Grozījumu mērķis ir atvieglot šo procesu un padarīt maksātnespējīgajiem pieejamāku,» tā LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Vilcinās ar pieņemšanu
Tiesa, ne tik pozitīvi var vērtēt likuma pieņemšanas gaitu. LAKRA mājaslapā internetā publicētās ziņas regulāri vēsta: «Likuma izskatīšana atlikta.» Kredītņēmēju pārstāvji cerēja, ka grozījumus Saeimā otrajā lasījumā izskatīs jau vasarā. Savukārt septembrī apvienība pauda cerību, ka likums stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī.

Tagad LAKRA bažījas par nākotnes sarunām. «Pastāv iespēja, ka pirms izskatīšanas trešajā lasījumā varētu atsākties diskusija par diferencētiem termiņiem atkarībā no parāda apjoma,» pauž biedrības pārstāvji. Galvenās cerības, ka likuma grozījumus pieņems pirms nākamās Saeimas vēlēšanām.

Varētu saņemt pārvadātāju naudu
Tā kā Bauska ir tranzītpilsēta, kam cauri ikdienā brauc daudz starptautisko pārvadātāju, J. Ozoliņš solīja, ka nākamgad pašvaldība, iespējams, varētu saņemt atskaitījumus no tā sauktajiem eirovinjetes nodevas iekasējumiem, ko saskaņā ar nākamā gada budžeta likumu plānots pieprasīt no kravu vedējiem. Summa un tēriņu virzieni pagaidām nav skaidri, taču pašvaldība jau varot sākt pretendēt uz kādu prioritāro projektu īstenošanu par daļu jaunā finansējuma.

J. Ozoliņš skaidroja, ka Latvijai jābūt gatavai aizstāvēt savas intereses Eiropas Savienības Kohēzijas fonda sadalē, kur galalēmumi tiks pieņemti jau drīz. Te ietilpst arī Transeiropas transporta tīkla un enerģētikas savienojumu projektu finansēšana, kas ir nozīmīga patlaban teju vai tikai no Krievijas resursiem atkarīgajai valstij.

Jautājumā par «Latvijas Gāzes» monopola «saīsināšanu» V. Ķirsis paskaidroja, ka sarunas notiek, lai arī tās neesot vieglas. Taču Latvijas pašreizējās valdības vadība esot noskaņota pildīt ES gāzes direktīvu, kas paredz tirgus liberalizāciju un pārvades tīklu pieejamību visiem pārdevējiem.

Jauno sistēmu izmēģina
V. Ķirsis atzina, ka jaunā Būvniecības likuma pavadnoteikumu kopumam, ap 30 jauniem Ministru kabineta noteikumiem, jāstājas spēkā nākamā gada 1. februārī reizē ar likumu, un tas esot gana izaicinošs mērķis EM Būvniecības un mājokļu departamentam. Viņš tomēr sola, ka būs gatavi galvenie vispārīgie būvnoteikumi un sertifikācijas regulējums, varbūt aizkavēšoties daži specifiski normatīvi.

Amatpersona atzina, ka ar jaunās likumdošanas iniciatīvu departamenta kapacitāte ir izsmelta, tomēr ierēdņi cer uz nozares dalībnieku izpratni pārejas posmā. Par pagaidām nepilnīgo jaunās Būvniecības informācijas sistēmas modeli V. Ķirsis skaidroja, ka tās galīgais formāts ir izveidots tikai tagad, kad pieņemts likums, tāpēc līdz šim pašvaldību izmēģinātais variants bijis tikai pirmā pakāpe.

Ilgtspēja būtiska
J. Ozoliņš apstiprināja, ka jaunākās un vēl topošās izmaiņas likumdošanā mērķētas uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, lai to padarītu vismaz tikpat labvēlīgu kā tuvākajās kaimiņvalstīs. Taču pārmaiņas īstenojamas pakāpeniski. Tautsaimniecības komisijas vadītājs vēl nav saņēmis oficiālu informāciju par būvnieku iniciatīvu iepirkumu vērtēšanā kā svarīgus kritērijus noteikt ne tikai cenu, bet arī plānotās ēkas ekspluatācijas izmaksas un ilgtspēju, taču piekrita, ka šie aspekti ir būtiski perspektīvā.

Jāmaina domāšana, lai nebūtu vēlme īstenot «kreiso» biznesu, sacīja J. Ozoliņš, kā piemēru minot neseno gadījumu Vecumniekos, kas aprakstīts «Bauskas Dzīvē» un atspoguļots nacionālajos medijos. Jau vēstīts, ka tur pašvaldības apmaksātā projektā ģenerāluzņēmējs piekrāpis apakšniekus, nesamaksājot par darbu. Taču līgumi noslēgti tā, ka ne pašvaldība, ne valsts nevar iejaukties konfliktā, un mazākajiem uzņēmumiem atliek vien cerēt uz taisnību tiesā.

Tēmē uz Eiroparlamentu
V. Ķirsis skaidroja, ka būvkompāniju kvalifikācijas sistēmā pēc būvju sarežģītības un darbu organizēšanas kapacitātes, ko paredzēts izveidot gada gaitā pēc jaunā Būvniecības likuma stāšanās spēkā, būs liela nozīme ēku energoefektivitātei un ilgtspējai, tā paceļot latiņu un sadalot uzņēmumu atbildību.

Komentējot RP zemo reitingu un iespējas iekļūt nākamajā Saeimā, deputāti atzina, ka reālākais ceļš būtu apvienošanās ar kādu citu partiju. Abiem netrūkstot individuālu piedāvājumu no citām partijām. V. Ķirsis uzsvēra, ka negrasoties piekopt «politisko prostitūciju», bet vēlas godīgi īstenot RP izvirzītos mērķus. Viņš nenoliedza, ka plāno startēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās. J. Ozoliņam šādu plānu pagaidām neesot.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sola labākus likumus

Kategorijas