Atbildība par brīvību

2013. gada 22. novembris 00:00

Latvijas valsts 95. dzimšanas dienā 18. novembrī Iecavas luterāņu baznīcā notika līdz šim novadā nebijis sarīkojums – ekumeniskais dievkalpojums, kurā lūgšanās un dziesmās par latviešu tautu un mūsu zemi vienojās novada katoļu un luterāņu draudzes.

Izceļ labo
Mācītājs Rolands Radziņš no luterāņu dievnama «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka kopā ar katoļu prāvestu Arni Vizbeli šādu ieceri lolojuši jau pāris gadu. «Svarīgi, ka kristīgie spēj vienoties kopīgā lūgšanā par valsti tieši tās dzimšanas dienā, jo nācijas brīvība ir atbildība, kas uzlikta mums visiem,» savā sprediķī pauda R. Radziņš.

Savukārt katoļu priesteris A. Vizbelis uzsvēra, ka kristīgā ticība nav pretstatāma latvietībai un nav tai drauds, kaut ideja par kādu «tīro latvietību» pēdējā laikā pausta sabiedrībā. «Komunisti ļāva lietot latviskos simbolus, lai nogrūstu baznīcu malā, taču kristīgā ticība katrā tautā izceļ un saglabā tās kultūras labās vērtības, palīdz atbrīvoties no ļaunā un šķīstī,» sacīja mācītājs.

Viņš uzsvēra, ka Kristus vēlējies redzēt kristīgo baznīcu vienotu, un tāda ir arī sanākušo vēlme, un kopīga lūgšana valsts svētkos – vēl viens solis ceļā uz sabiedrības vienotību. R. Radziņš vēlēja, lai kristiešu draudžu sadarbība nestu daudz labu augļu mūsu valstij un cilvēkiem.

Veidos tradīciju
Pēc A. Vizbeļa vārdiem, ticība palīdz katram darbam piešķirt tā īsto dziļumu, jo tikai ar ārišķīgu izrādīšanos cilvēks labāko rezultātu nesasniegs. Viņš atgādināja pāvesta Jāņa Pāvila II ieražu skūpstīt katru zemi, kurā ieradās vizītē, tā rādot Dieva svētību katrai tautai. Arī latvietību ar ticību var veidot labāku, tā patiesi izlietojot nācijai dāvāto brīvību.

Sarunā pēc dievkalpojuma katoļu prāvests Arnis Vizbelis «Bauskas Dzīvei» pauda, ka ekumeniskais dievkalpojums ir Iecavas kristiešu kopīga pateicība Dievam par neatkarību, kas dota mūsu valstij: «Tā ir mūsu kopīga lūgšana, to varam izteikt Dievam vienoti vienā dievnamā.»

«Tā būtu laba tradīcija, ja mēs varētu valsts svētkos satikties un svinēt arī katoļu dievnamā,» teic luterāņu mācītājs R. Radziņš, «jutām ļoti lielu atsaucību no abām draudzēm, rosinot rīkot kopīgu dievkalpojumu. Tā varam kopīgi tikties, aprunāties, uzzināt cits par citu no pirmavota.» Pēc viņa teiktā, katoļi un luterāņi labprāt vienosies kopīgās lūgsnās arī ar citu draudžu kristiešiem.

Saglabā būtisko
«Pērn luterāņu draudze piedalījās svētdienas kalpošanā katoļu dievnamā, taču tik pilnīgi toreiz nevarējām izpausties kā tagad, kad pārmaiņus kopīgi vadījām dievkalpojuma norisi,» gandarījumu par īstenoto ieceri pauda A. Vizbelis.

Mācītāji ceremoniju sāka un noslēdza ar kopīgām lūgšanām un dievvārdu lasījumu, pa vidu pārmaiņus katrs sakot sprediķi, vadot atbilstīgos sakramentus un aicinot draudzi uz kopīgām dziesmām un dievlūgšanu. A. Vizbelis skaidro, ka šāda brīva svētbrīža forma, apvienojot katras konfesijas tradīcijas, viņaprāt, ir vislabākā. «Svētku reizē būtiskais ir uzklausīt Svētos Rakstus un kopīgi lūgties, vienoties pārdomās, dziesmās,» sacīja prāvests. Dievnamā patiesi valdīja ļoti sirsnīga, apgarota gaisotne.

Dievkalpojumā piedalījās teju pussimt abu draudžu locekļu dažādā vecumā, arī bērni un jaunieši. To kuplināja ansambļu priekšnesumi, ērģelnieces Zandas Lazdiņas-Radziņas un flautistes Līgas Pastares instrumentu spēle. Sanākušie vienojās kopīgās dziesmās un lūgšanās par mūsu valsti un nāciju, kā arī nodziedāja Latvijas himnu.

Lūdz par lēmējiem
Kristīgie vēlēja, lai mūsu zemē valda saticība, lēnprātība, patiesa dievbijība. Viņi lūdza par palīdzību tiem, kas trūkumā, par glābšanu tiem, kas krituši kārdināšanā. Mācītāji aicināja lūgt par vecāku mīlestību pret bērniem un jaunās paaudzes prasmi godāt tuvāko.

Jāpiebilst gan, ka pašvaldības vadība, ko lūgšanās līdz ar valsts vadītājiem un lēmumu pieņēmējiem augstos un atbildīgos amatos pieminēja dievkalpojumā, draudzes rindās nebija redzama. Sarīkojumā piedalījās opozīcijas deputāts Jānis Siugalis (LSDSP), kurš ir aktīvs luterāņu draudzes loceklis.

Noslēgumā draudžu vadītājas pasniedza ziedus mācītājiem, pateicoties par iedvesmojošo sarīkojumu. Cilvēki, tencinot R. Radziņu un A. Vizbeli, bija aizkustināti līdz asarām. Vairāki pauda vēlmi jau drīzumā atkal tikties kopīgā dievkalpojumā. Pasākumu noslēdza līksma kafijas un uzkodu iebaudīšana ar saviesīgām sarunām.

UZZIŅAI

Iecavas novadā ir luterāņu un katoļu dievnami un draudzes. Katoļu baznīca celta atjaunotās neatkarības laikā.

Luterāņu dievnamā draudze darbojas atjaunotajā altāra daļā, bet baznīcas galvenais joms un tornis, kas uzskatāms par vienu no Iecavas vizuālajiem simboliem, ir visai sliktā stāvoklī. Draudze tā atjaunošanai mēģina piesaistīt fondu līdzekļus.

Patlaban Iecavā būvē pareizticīgo baznīcu, kur kopš pagājušā gada notiek dievkalpojumi.

Novadā ir Pestīšanas Armijas mītne, kur līdz ar dievkalpojumiem notiek dažādas nodarbības, grūtdieņiem pieejama zupas virtuve.

Dievvārdu Iecavā sludina arī reliģiskā kopa «Dzīvības straume», saviem dalībniekiem izdalot humānās palīdzības sūtījumus ar drēbēm, pārtiku, sadzīves lietām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atbildība par brīvību

Kategorijas