Cimdi, zeķes, zābaciņi

2013. gada 22. novembris 00:00

Aizraušanās. Janīnas Romanovas adījumi sasilda visu ģimeni.

Gaisma Bauskas novada Brunavas pagasta iemītnieces Janīnas Romanovas mājas logā nenodziest vēl ilgi pēc televizora izslēgšanas, un, ja ieklausās, var dzirdēt adāmadatu klikstus. Lai gan rokdarbi kundzi aizrauj jau no pirmsskolas vecuma, slinkums pirkstos un apnikums prātā joprojām nav iezadzies.

No sākuma līdz galam
Liela rokdarbniece bija Janīnas māte. Brīvos brīžus viņa izmantoja, lai austu, adītu un tamborētu. Janīna atceras, ka tajos laikos tikt pie jaunas dzijas bija gandrīz neiespējami, taču meitene bija apņēmusies turpināt mātes vaļasprieku. Viņa izārdījusi kādu vecu džemperi un nepārtraukti trenējusies mest valdziņus uz adāmadatām ar vienu un to pašu materiālu. Ada, ārda, ada, ārda... – tāds bijis nebeidzamais cikls. Tolaik nebija pamācošu izziņas materiālu, tāpēc visas prasmes nācās apgūt pašmācības ceļā. Adījumu raksti pētīti citu veikumā, pašai piedomājot klāt detaļas.

Janīnas ģimenes saimniecībā kopa aitu ganāmpulku, un bērnu galvenais uzdevums bija sagatavot dziju, sākot ar vilnas mazgāšanu un beidzot ar gatavo pavedienu satīšanu. Meitenes pārziņā bija vilnas plūkāšana, karsēšana un šķeterēšana. Viņa zināja visu par dzijas tapšanu.

Lepna bez aizspriedumiem
Tā kā tolaik bija materiālu deficīts, saprotams, ka arī krāsainas dzijas bija jāiegūst saviem spēkiem. Īpaši aktuāli ģimenei bijis vilnu krāsot novārītā dabas velšu koncentrātā. No sīpoliem iegūta brūngana nokrāsa, no sunīšiem – sūnu zaļa, no bietēm – rozīga.

Tas bija garš un nogurdinošs process, taču tas mazajiem rokdarbniekiem iemācīja darba mīlestību. Jau pusaudžu gados, kad mājturības stundās ierādīja adīšanas pamatus, Janīnas seju rotājis apmierināts smaidiņš. Viņa mācēja ne tikai labisko un kreilisko valdziņu, bet jau bija apguvusi sarežģītos mežģīņu un pīņu rakstus. Tolaik nebija ierasta lieta mācīšanā ieņemt vietu blakus skolotājai, taču, ja kāda klases draudzene palūdza, Janīna neatteica palīdzību.

Kad Janīnai pieteicās dēls un pēcāk meita, viņa neatmeta ar roku adīšanas priekiem. Gluži pretēji! Vēlme «knibināties» un radīt savām rokām apģērbu augusi augumā. Mazuļi tikuši apģērbti no galvas līdz kājām unikālos adījumos – zeķes ar oriģināliem striķīšiem, džemperīši ar izšūtiem vārdiem utt.

Motociklista cimdi
Mūsdienās vairākums meiteņu lūdz mammu vai omīšu prasmīgo roku palīdzību, lai tiktu galā ar zeķes papēdi un darbmācībā nesaņemtu nesekmīgu atzīmi. Janīna gan nepraktizē šādu pieeju. Viņa uzskata, ka svarīgi bērniem iemācīt dažādas prasmes, tāpēc priecājas, ka savu arodu nodevusi meitai.

Pēdējos gados savās vēlmēs īpaši aktīvi kļuvuši mazbērni. Šad tad ieraugot augstās modes žurnālos ko tādu, kas ļoti patīk, bet cena ir pārlieku augsta, pasūtījums tiek nodots vecmāmiņai Janīnai. Nesen viņa adījusi modernus motociklistu cimdus bez pirkstiņiem, kas īpaši noder, ja nākas darboties ar skārienjutīgu telefonu. Pēdējais meistarstiķis ticis vīram – kamzolis gada gaišākajiem svētkiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cimdi, zeķes, zābaciņi

Kategorijas