Patvēruma osta

2013. gada 20. novembris 00:00

315

Rundāles novada Svitenes pagasta «Pakalniem» pagājušās nedēļas nogalē tika piešķirts apbalvojums «Krāšņākā atpūtas vieta un dārzs». Atzinība konkursā «Sakoptākā sēta» gan nav saimnieku Dzintras un Jāņa Matulēviču pašmērķis. Gluži vienkārši pārim nav pieņemami, ka dadži un nātres spraucas pa logiem iekšā.

Tā rodas pakalni
Dzintras saknes nāk no Kurmenes puses, bet Jāņa dzimtā vieta ir Bauskas novada Grenctāle, taču nu jau teju 40 gadus ģimenes mājas ir Svitenē. Tur viņiem pieder divus hektārus plaša labiekārtota teritorija, kura, kā joko saimnieki, «pabeigta, tāpat kā Rīga, nebūs nekad».

Saimniece atceras, ka, ierodoties Svitenes pagastā pirms vairākiem gadu desmitiem, pie mājas bijis tikai bērzs un divi upeņu krūmi, kā arī kolhoza laikos piešķirtais zemes pleķītis bijis vien dažām dobēm. Vēlmes gan bijušas bagātīgas – vajadzējis dīķīti izrakt, kur trīs bērniem peldēties, dārzeņus un augļkociņus iestādīt, rezultātā radās pārblīvējums. Izmaiņas tapušas pamazām, bet pamatīgi.

Kad ģimenei piederējuši jau pašreizējie hektāri, radies jautājums, kā visu zemi veiksmīgāk izmantot. Uzcelta pamatīga nojume ar iebūvētu kamīnu, izveidots dārzs, uzslieta milzu siltumnīca, iestādīts ābeļdārzs, izveidota vieta volejbola laukumam, izrakts dīķis. Kur likt «izrakumu» zemi? Nolemts, ka ģimene pielāgosies mājas nosaukumam, tika izveidoti pakalni, kuri gan paslēpa pagalma dzīvi no svešiem skatiem, gan radīja aizvēju dīķa teritorijai. Pakalni sākumā bijuši sarkanīgi, tāpēc mājinieki lepojās: «Amerikā ir Lielais kanjons, mums ir pakalni.»

2004. gadā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, notikuma piemiņai tika iestādīta vairāku simtu bērzu birzs.

Sajukušie laika apstākļi
Ģimene nepriecājas par ieilgušo rudeni. Lai gan, protams, skaisti, ka vēl šur tur var redzēt rožu pumpurus un dienziežu asnus, bet tas tomēr samaina visu gadalaiku ritējumu. Pavasarī bijis pagalam traki – te sniegs, te jau karsti, un nepieticis laika darbus lāgā izdarīt. Tagad vīrs piktojas, ka zāli nākas jau trešo reizi pļaut «pēdējo reizi», un tā arī traktors jāmazgā ziemas guļai vairākkārt.

Katrā gadalaikā ģimene rada jaukus svētkus, izmantojot iekoptās vides iespējas. Divreiz gadā «Pakalnos» ir obligātais salidojums – pirmajos Ziemassvētkos un Lieldienās. Ziemā pirts prieki un dažreiz pat distanču slēpošana pa pakalniem. Vasarā dzimtas vīriem īpaši aktuāla ir makšķerēšana piemājas dīķī. Tajā līdztekus karpām un forelēm dzīvo metrīgas stores. Dzintra gan teic, ka tās ir dumjas zivis, pašas pirmās uzķeroties uz āķa. Makšķerēšana ir tikai priekam, jo notvertās zvīņaines saimniece nelabprāt ļauj mest uz pannas. Izņēmuma kārta bijusi viņas pusapaļā jubileja, kad radiem bija iespēja nogaršot zemūdens «monstru».

Neredzamās saites
Abu vecāku sirdis silda tas, ka atvases dzīvo Latvijā. Ģimenes pavards tiek uzturēts silts, lai bērniem, arī trim mazbērniem un citiem tuviniekiem vienmēr gribētos atgriezties «Pakalnos». Ieaudzinātā darba mīlestība un patriotisms nes augļus. Meita Liene pārņēmusi ģimenes zemnieku saimniecību un dibinājusi mikrouzņēmumu. Māte gan smaidot teic: «Es visu mūžu mellu muti strādāju, lai bērnam pēc augstskolas pabeigšanas nebūtu dillītes jāsēj, taču laikam jau mīlestība pret darbu un dabu nav salaužama.»

Ģimeni vienojošas saites šajā sētā jūtamas ik uz soļa. Tās, šķiet, pietur ne tikai abu mājas sargsuņu Princas un Grētas uzticību, bet arī noklīdušu dzīvnieku sirdis. Kucīte Princa no Dzintras neatkāpjas ne soli, iet līdzi uz dārzu, siltumnīcu un pat pagrabu. Svešinieks piekukuļot un pielabināties varot tikai ar grilētu gaļu. Vīrs joko, ka sievai suns jāņem līdzi arī uz pilsētu, lai tas «neraudātu» ielas malā un kāds to nenobrauktu.

Reiz pie mājas pieklīdis vājš runčuks, tas tika pabarots, sakopts, bet pēc pāris dienām izrādījās, ka tas ir kaimiņu kaķis, un aizvests atpakaļ. Nepagāja ne pāris dienu, līdz tas bijis atpakaļ. Nācās pieņemt uz palikšanu. Nu tam pašam ir sava būdiņa. Katra dzīvā radība «Pakalnos» var atrast savu māju izjūtu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Patvēruma osta

Kategorijas