Bauskas mērs uzrunā novadniekiem aicina iedegties par Latviju

«Latvijas valsts izveidojās tanī brīdī, kad latviešu tauta noticēja savai valstij. Tas nebija uzreiz 1918. gada 18. novembrī. Tas notika drusciņ vēlāk, jo pašos pirmajos pāris valsts mēnešos brīvprātīgie pieteicās tikai daži simti. No sākuma bija šaubas, vai mēs to varam, vai mēs, latvieši, varam izveidot paši savu valsti un aizstāvēt to.
Bija grupas, kas uzskatīja, ka labāk ir kopā ar Vāciju, bija grupas, kas uzskatīja, ka labāk ar Krieviju. Gaidīja, kad kādi citi «atnesīs» savu valsti, labklājību šajā vietā. Pagāja kāds gads, kad bija brīvības cīņas, cīņas pret Bermontu, un tad latvieši bija sapratuši, ka mums pašiem ir jāveido sava valsts. Pašiem tā jāaizstāv, un tanī brīdī tiešām šī valsts bija radusies, jo mūsu cilvēki, mūsu cīnītāji prata satriekt pretiniekus gan no austrumiem, gan no rietumiem, neliekties neviena priekšā un izveidot savu valsti,» uzrunā Bauskas novada ļaudīm pirmdien, 18. novembrī sacīja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks.
«Šajos 95 gados ir bijuši valstij gan labi laiki, gan grūti gadi, gan pilnīga katastrofa. 50 okupācijas gadi mūs atsvieda krietnu gabalu atpakaļ, jo pirms Otrā pasaules kara Latvijā dzīves līmenis bija tāds pats kā Somijā un Dānijā. Tagad mums uz to ir jātiecas, mēs esam atpalikuši no šīm valstīm, bet kopā, protams, ilgākā laika posmā mēs to izdarīsim,» pārliecību pauda R. Ābelnieks.
«Kas ir valsts? Tie ir cilvēki, un tā ir zeme, mūsu zeme Latvija, mūsu iedzīvotāji. Tie esat jūs, mēs visi kopā. Mēs visi esam Latvija, Latvijas valsts. Mūsu spēkos ir šo valsti padarīt labāku, visiem pievilcīgāku un labklājīgāku. Tikai mēs visi kopā to varam izdarīt. Mums ir pati skaistākā valsts pasaulē, mums ir četri gadalaiki, un mums ir četri vēsturiskie novadi. Lielos vēsturiskos novadus mūsdienās vairāk dēvē par reģioniem, bet tās ir Latvijas valsts pamatsastāvdaļas. Latvija nav un nedrīkst būt viņas pilsoņiem tikai vietas jēdziens. Latvijas vārdam un Latvijas idejai vajag degt mūsu sirdīs ar karstu un gaišu liesmu,» sanākušos aicināja Bauskas novada mērs.
Iekurot simboliskus novadu ugunskurus, R. Ābelnieks teica: «Lai deg uguns par Latgali, kur zilo ezeru ūdeņos aust Latvijas rīti un katrā sētā sagaida latgaliešu labestība un miers! Lai deg uguns par Kurzemi, kur «gudra kā jūra visa Kurzeme dun» un vēja nestais spīts un lepnums mīt katrā latvietī! Lai deg uguns par Vidzemi, kur gleznainās pakalnu, mežu un upju ainavās mīt Latvijas sirds! Lai deg uguns par Zemgali, kur ik grauds, kas zemē sēts, ir latvieša mūžības spēks!»
Kad ugunskuri bija iedegušies, domes priekšsēdētājs aicināja atnākušos vienoties mūsu tautas lūgšanai un Latvijas valsts himnai «Dievs, svētī Latviju!».
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»