Kājāmgājējs redz vairāk

2013. gada 15. novembris 00:00

1086

Lāčplēša dienas dekoru Latvijas karoga krāsās Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (Nacionālā apvienība – NA) pirms intervijas pārliek tuvāk savai sēdvietai, lai tiek fotoobjektīva kadrā. Lai arī vārdi un darbi pārliecina par mēra, kurš šajā amatā šovasar ievēlēts pirmo reizi, dziļo pārliecību par nacionālas valsts nozīmi, pirmais jautājums viņu samulsina.

Kāds ir ieguvums no nacionāli noskaņota mēra Bauskas novada iedzīvotājiem?
– Šādā amatā man ir iespējas celt nacionālo pašapziņu, kas nav tādā līmenī, kādai tai vajadzētu būt. Valsts svētku dienās tā ir augstāka, arī šogad Dziesmu un deju svētkos tā bija, pēc hokeja spēlēm un citām sporta sacensībām, kur Latvijas izlase piedalās. Valsts vārdu var nest pasaulē dažādi, to dara mūsu sportisti, mākslinieki, mūziķi. To var darīt jebkurš godīgs cilvēks no Latvijas.

Bieži nācies dzirdēt nievājošas replikas, piemēram, – «es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti». Tā ir pašiznīcinoša doma, kas liecina – cilvēkam trūkst izpratnes. Valsts ir tā pati zeme plus iedzīvotāji. Ja viņš mīl šo zemi, tad nemīl tās iedzīvotājus? Valsts esam mēs visi kopā. Nesaka – «mūsu valstī, manā valstī», bet – «šajā valstī». Tas man izklausās atsvešināti.

Visvairāk pašapziņu var celt ar labiem darbiem. Katram ir iespēja padarīt ko labu un tā celt novadu, celt Latviju. Labs darbs ir sakopt savu mājas priekšu. Labs darbs ir pasniegt roku pakritušajam, uzsmaidīt pretimnācējam. Labs darbs ir ziedot, tas dod prieku gan devējam, gan saņēmējam. Ikdienā var palīdzēt kaimiņam un tuviniekam.

Kur ir jūsu saknes?
– Esmu dzimis un uzaudzis Jaunpiebalgā, turpat arī pabeidzu vidusskolu. Bauskā es ieprecējos. Kad iestājos Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē 1982. gadā, uzreiz pēc uzņemšanas gandrīz tiku izslēgts, jo studentu apliecības saņemšanas dienā, Aristoteļa svētkos, atļāvos nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Saņēmu rektora rājienu, VDK virsnieks Guntis Indriksons, kas tagad ir firmas «Skonto» īpašnieks, mani pratināja.

Es nevaru pateikt, kurš novads man tuvāks. Bauskā ir darbs ar cilvēkiem, relaksējoties patīk būt vienatnē. Uz Jaunpiebalgu aizbraucu māti un brāļus apciemot, smeļos pozitīvas emocijas. Pastaigājos gar Gauju, pa Piebalgas mežiem un pakalniem. Eju pie dabas ar fotoaparātu. Personālizstādē šovasar, kas sakrita ar manu 50 gadu jubileju, viena daļa bija veltīta Jaunpiebalgai, otra – Bauskai, trešā – pārējai pasaulei.

Kā vēsturnieka zināšanas noder pašvaldībā, kas ir visai saimnieciska struktūra?
– Klasiskā vēsturnieka izglītība dod iespēju skatīties uz lietām ļoti analītiski. Vēsturē notikumos vienmēr jāmeklē cēloņsakarības, jāanalizē procesi, jāredz rezultāti.

Galvenais darbs būtu pēc iespējas taisnīgāka pašvaldības līdzekļu izlietošana Bauskas novadā gan starp pagastiem un pilsētu, gan starp dažādām pašvaldības darbinieku kategorijām. Tur ir labojamas neatbilstības. Jau iepriekšējā sasaukumā kaut kas darīts, bet tas jāturpina. Mantojums bija astoņi pagasti un pilsēta, katrā atšķirīga atalgojuma sistēma. Tagad atšķirība mazinājusies, bet vēl mēģināsim to izlīdzināt, paceļot zemākās algas. Tikai atsevišķos gadījumos lielāku algu varētu samazināt. Pret saņēmēju tas ir nepopulārs solis, taču doma ir augstāko atalgojumu «iesaldēt».

Ko no tā iegūs sabiedrība?
– Sabiedrība iegūs speciālistus, kas ir materiāli ieinteresēti strādāt novada labā. Ir kategorijas, kam mēs neesam varējuši nodrošināt tik augstu atalgojumu kā tautsaimniecībā, citās valsts vai pašvaldības iestādēs. Ir aizgājuši labi darbinieki.

Kā pozīcijā tiek dalītas darba jomas un pienākumi? Kā notiek sadarbība ar opozīciju? Ir deputāti, kuri teic – viņu priekšlikumi netiek ņemti vērā...
– Pozīcijas – opozīcijas attiecības vairāk bija vērojamas darba sākumposmā, tagad sadarbība pārkāpj šīs robežas. Skatāmies, kurš ir kuras nozares speciālists. Domāju, ka komiteju vadītāji mums ir pareizie, katrs kompetents. No opozīcijas puses bija lēmumu pārsūdzība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Atsevišķos gadījumos, kad ir konstruktīvi priekšlikumi, tie atbalstīti. Ir priekšlikumi, ko noraidīja vairākums deputātu, arī no opozīcijas.

Jūs radāt iespaidu par demokrātisku vadītāju. Vai nebaidāties, ka pēc iepriekšējās izpilddirektores ar dzelžainu tvērienu darbinieki izlaidīsies?
– Nekādā gadījumā. Nav pareizi, ja cilvēki strādā aiz bailēm. Cilvēki tagad nāk uz darbu ar prieku. Pozitīva motivācija ir labāka.

Jums nav dienesta auto. Vai pats arī nebraucat pie stūres?
– Tiesības man ir, bet es pats nevadu auto. Vajadzība nav tik liela, lai izmantotu dienesta auto. Kad ir darīšanas Rīgā, es bieži braucu ar to pašu nopelto «Sabiedrisko autobusu» un ļoti labi zinu, kādas ir problēmas. Es uzskatu, ka pakalpojumu līmenim tādam nevajadzētu būt, bet izrādās, ka manas rokas tur ir par īsām, līdz šim nav izdevies neko labot. Noderētu automašīna, lai nokļūtu uz Zemgales plānošanas reģiona sanāksmēm dažādos novados, kur nav tiešu autobusu reisu no Bauskas. Mēs kooperējamies ar Rundāles un dažbrīd pat ar Iecavas novadu un Vecumniekiem, braucam kopīgi.

Kādas ir jūsu kā NA biedra politiskās ambīcijas?
– Saeimas vēlēšanās es nekandidēšu. Esmu kandidējis iepriekšējās reizes, paldies atbalstītājiem. Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadā biju pirmajā trijniekā. Tagad ieņemu šo amatu un negrasos to izmantot kā platformu, lai tiktu Saeimā. Man šeit ir darba pilnas rokas.

Cik laika jums atliek savai profesijai? Vai ir neizpētītas vēstures lappuses, ko jūs gribētu izzināt?
– Tādu ir daudz. Vajadzētu kārtīgu grāmatu par Bauskas vēsturi, par to, kas notika pie Bauskas 1944. gadā, par nacionālo partizānu cīņu apriņķa teritorijā. Pamats ir savākts, bet tagad tas ir brīvā laika darbs, jo pašvaldība aizņem daudz arī pēc oficiālā darba laika beigām.

Ir zināma jūsu aizraušanās ar ceļojumu plānošanu. Kā tas notiek?
– Mani nesaista gozēšanās pludmalē, man vajag kaut ko izzinošu. Braucienus taisu radiem, draugiem un kolēģiem. Paša plānota ceļojuma izmaksas ir daudz mazākas. Daži saka – vienalga, kur brauksi, es piedalos! Citi teic – ja brauktu ar lidmašīnu, es pievienotos. Jūs tur braucat ar autobusu, vēl pa nakti – pavisam traki! Taču pa ceļam katrā vietā ir daudz, ko redzēt.

Balstoties uz priekšzināšanām un pastudējot variantus, tie jāsaliek prioritārā secībā. Parasti mēs nebraucam galvaspilsētās, jo tās neraksturo pamatnāciju. Ne Rīga ir latviska, ne Parīze – franciska. Ja gribi izjust īsto garšu, jābrauc pa mazām pilsētiņām un ciemiem. Ar nakts braucieniem iegūstam vairāk laika apskatei.

Šogad svinam Latvijas 95 gadu jubileju. Kāda, jūsuprāt, būs Latvija pēc 20 gadiem?
– Grūts jautājums. Esmu vēsturnieks un optimists. Uzskatu, ka būs pieaudzis iedzīvotāju labklājības līmenis, daudzas vietas būs sakoptākas, politikas laukā būsim iegājuši attīstītas demokrātijas stadijā.

Vai jūtat apdraudējumu no Krievijas?
– Krievijai gan senos laikos, gan mūsdienās ir vēlme uzspiest savu politiku kaimiņiem. Tagad tā uzstājas pret Lietuvu, necik sen bija pret Latviju un Igauniju. Krievijas amatpersonu formulējumos mēs esam tikai «tuvējās ārzemes», krievvalodīgo aizstāvība faktiski nozīmē sabiedrības šķelšanu. Krievija nekad nav bijusi ieinteresēta, lai Latvija uzplauktu kā attīstīta valsts. Viņi mūs uztver kā savu ietekmes zonu un met sprunguļus riteņos. Eiropas Savienība un NATO dod drošības izjūtu, ka nekas tāds kā Krievijas karš pret Gruziju nevarētu notikt.

Raitis Ābelnieks

Dzimis: 1963. gada 25. jūlijā Jaunpiebalgā.

Izglītība: 1981. gadā pabeidzis Jaunpiebalgas vidusskolu, 1982. gadā – 5. tehnisko skolu Virķēnos ar elektromontiera specialitāti;

1989. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitāti ar vēsturnieka, vēstures un sabiedrības mācības pasniedzēja kvalifikāciju.

Profesionālā karjera: no 1987. gada vēstures skolotājs Bauskas 1. vidusskolā, kopš 1998. gada speciālists Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā;

1992. – 1998. gadā vēstures un politikas skolotājs Minsteres Latviešu ģimnāzijā Vācijā;

1999. – 2007. gadā vēstures, kultūras vēstures un politikas skolotājs Īslīces vidusskolā;

2005. gadā ievēlēts Bauskas pilsētas, 2009. gadā – novada domē, vadījis izglītības, kultūras un sporta komiteju.

Vairāku vēstures grāmatu autors un līdzautors, publicēti pētījumi.

Sabiedriskā un politiskā darbība:

Vides aizsardzības kluba Bauskas nodaļas domes loceklis Atmodas laikā;

delegāts Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresā, 1990. gadā ievēlēts Pilsoņu kongresā;

1996. gadā iestājies partijā «Tēvzemei un Brīvībai» (TB), kas vēlāk apvienojās ar Latvijas Nacionālās neatkarības kustību (LNNK) un apvienību «Visu Latvijai!» (VL);

Latvijas Muzeju biedrības valdes loceklis.

Vaļasprieki: fotografēšana, ceļojumu organizēšana.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kājāmgājējs redz vairāk

Kategorijas