Dzimtenes izjūta prombūtnē

2013. gada 15. novembris 00:00

512

Nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» laineris reisā no Briseles trešdienas, 13. novembra, naktī nolaidās lidostā «Rīga». Atbraucēju vidū bija arī divas Bauskas novada iedzīvotājas – Inita Gilberte un Mārīte Agruma.

Kāds no pasažieriem atzina, ka izkāpšana no lidmašīnas Rīgā viņam vienmēr asociējas ar svaigu priežu aromātu, kas apņem atbraucējus. Vairākumā lielpilsētu apmeklētājus pirmais apņemot asfalta, lidmašīnu degvielas un mākslīgā gaisa sajaukums.

Māju smaržas
Kāda ir Latvijas smarža, kādas ir pirmās asociācijas, arī pēc neilgas prombūtnes atgriežoties mājās? «Bauskas Dzīve» to vaicāja I. Gilbertei un M. Agrumai, kuras Briselē divas dienas bija Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Krišjāņa Kariņa viešņas. Viņas bija veiksminieces laikraksta redakcijas un K. Kariņa rīkotā konkursā, tālab ieguvušas šo braucienu.

«Latvija man smaržo pēc mājām. Pēc eglēm manā lauku sētā, vēlā rudens, kurā salnas dienu pēc dienas izdzēš pēdējos ziedus,» atzīstas I. Gilberte. M. Agruma piebilst, ka viņa Latvijas smaržu buķetē noteikti iekļautu brīvo vēju, kas, Zemgales klajumos ieskrējies, traucas pretim jūrai, liepziedu aromātu un klusumu. «Nekāda milzu lielpilsēta Brisele nav, tomēr tur visa ir tik daudz: mašīnu trokšņu, cilvēku,» secina M. Agruma.

Jāmācās tolerance
Apliecinot lojalitāti un paužot sapratni par dažādu tautību un ādas krāsu cilvēkiem, baušķenieces tomēr atzīst, ka sabiedrības vizuālā viendabība Latvijā viņām ir daudz pieņemamāka. Tautu un rasu sajaukums, kas Beļģijas galvaspilsētā ir īpaši jūtams, viņuprāt, nebūtu vēlamais attīstības modelis Latvijā.

Baušķenieces tomēr pārliecinātas, ka mums ir, ko pamācīties no Eiropas «galvaspilsētas». Tā ir cilvēku atsaucība, prasme lielpilsētas ritmā būt nesteidzīgiem, tolerantiem, arī mierīgiem. Pārsteidzis kasieru darbs pārtikas lielveikalā – bez saspringuma, bez steigas, tas šķitis pat gauss. Taču kasierei nav veltīta neviena replika.

Mežģīņu raksti
Katrs ārzemju ceļojums ir jauni iespaidi un emocijas.

«Man patika Briseles vecpilsētā, ēkas šķita rotātas mežģīņu rakstiem. Biju lasījusi, ka Briseles Lielo laukumu nereti dēvē par vienu no skaistākajiem Eiropā. Pārliecinājos par to pati. Ēku fasādes pārsteidz ar arhitektonisko detaļu gaumīgo krāšņumu un daudzveidību. Vēl viena patīkama jaunatklāsme bija nokļūšana Svētā Miķeļa un Svētās Gudulas katedrālē. Te mani uzrunāja ne tikai ēkas gotiskā stila varenība, interjera daudzveidība, bet arī miers, kas valdīja šajā milzu celtnē. Te izzuda lielpilsētas burzma, drēgnums, kas pirms tam mūs bija nogurdinājis,» tādi ir M. Agrumas iespaidi.

Eiropa vienviet
Inita Gilberte atceras parka «Mini Eiropa» apmeklējumu. Lai arī nereti šim apskates objektam pārmet nepietiekamu māksliniecisko kvalitāti, kičīguma, varbūt pat popkultūras lētuma piegaršu, I. Gilberte pauž prieku par iespēju gūt ieskatu Eiropas daudzveidībā: «Dažas Eiropas valstis ir apmeklētas, redzētas to ievērojamākās vietas. Taču es zinu, ka visur nepabūšu. Te varēja gūt priekšstatu par Eiropu kopumā – mūsu kontinenta daudzveidību.» Viņa secina, ka šāda objekta apskate būtu ļoti noderīga skolēniem. Te rodama pamatinformācija par valstu teritoriju, iedzīvotāju daudzumu, var ieklausīties katras valsts himnas melodijā. Šis objekts var rosināt pašiem aizdoties un redzēt realitātē to, kas te parādīts miniatūrā.

Īpaši izvērtēts tiek Latvijas atveidojums ar Brīvības pieminekli un «Baltijas ceļu» no Tallinas cauri Rīgai līdz Viļņai. «Pieiet klāt un plaukstām samīļot «Mildu», tas tiešām ir mīļi, mums tik ļoti atbilstoši,» emocijas atklāj I. Gilberte.

Skrūvīte mehānismā
Briseles un EP apmeklējums Latvijas valsts svētku nedēļai piešķīra īpašu noskaņu. Tas ļāva apjaust mūsu valsts esamību vienotās Eiropas «mehānismā». Tomēr ar neatlaidību, gudrību un vēlmi strādāt arī mazas valsts pārstāvji dažādās situācijās var kļūt par šī mehānisma dzinuli. Sev raksturīgā pārliecinošā manierē to izskaidroja EP deputāts Krišjānis Kariņš. Interesanta bija viņa atziņa, ka EP aktīvi ir apmēram 20 procentu deputātu. Pārējie ir balasts, kuru, prasmīgi izmantojot, var dabūt savā pusē svarīgu lēmumu pieņemšanas reizēs.

«Pamatprincipi politikā visur ir vienādi. Tos iepazinu savulaik strādājot Saeimā, tagad EP,» atzīst K. Kariņš. Tomēr Briselē politiskās cīņas nereti ir skarbākas, nekā pierasts Latvijā. Tur nav tik izteikts dalījums opozīcijā un pie varas esošajā koalīcijā. Notiek nemitīga maiņa – vienā gadījumā politisko grupu pārstāvji sadarbojas, citreiz, smaidot un laipni uzrunājot, balsojumā rīkojas pilnīgi pretēji.

«Ir dzirdēti ļoti dažādi komentāri par eiroparlamentāriešu darbu, viņu atalgojumu un dažādajām privilēģijām. Ielūkojoties tajā vidē, iepazīstot darba režīmu un apstākļus, sapratu, ka tas ir smags pienākums,» secina I. Gilberte.

Svecīšu gaismā
Atceļā no Briseles «Bauskas Dzīve» izvaicāja braucējas par šīs, īpašās svētku nedēļas noskaņām. «Tas varbūt ir pat labi, ka valsts svētki Latvijai ir tādā it kā drūmā, tumšā laikā. Kad svinam, piemēram, Līgo vai Ziemassvētkus, ir vieglāk radīt īpašo noskaņu. Tagad, novembra vidū, svētki liek dziļāk ielūkoties sevī. Lai uzburtu vēlamās emocijas, svētki vispirms jārada sevī, savās labajās domās. Tas ir grūtāk, bet noteikti arī svētīgāk,» spriež I. Gilberte.

M. Agruma piebilst, ka svētku noskaņai ne vienmēr vajag lielus ieguldījumus: «Svecītes logā rada prieku gan pašiem, gan garāmgājējiem. Mūsu ģimenē ir tradīcija 18. novembrī sagaidīt bērnus un mazbērnus svētku pusdienās. Neliela ģimeniska kopā pabūšana, bez īpašām aktivitātēm – arī tie ir svētki. Turklāt Bauskā ir dažādi pasākumi. Ja vien ir vēlēšanās, Latvijas dzimšanas dienu var svinēt skaisti un daudzveidīgi.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzimtenes izjūta prombūtnē

Kategorijas