Apbūvē «Raini»

2013. gada 15. novembris 00:00

75 gadu jubileju svin Miervaldis Metenis.

Pagājis krietns laiks, kopš Brunavas pagasta Grenctāles ciemu vairs nesauc par «Raini», taču šis vietvārds, tāpat kā pats dzejnieks un viņa daiļrade, no cilvēku apziņas tik ātri neizzudīs. To, ka vietējie ļaudis reiz gan dzīvojuši «Rainī», gan strādājuši tāpat nosauktajā padomju saimniecībā, liecina autobusu pietura. Par atpazīstamību gādā arī vietējā futbola komanda «Rainis», kas sevi pierādījusi «Mītava open» čempionātā.

Taču bija laiks, kad nekā diži vairāk par klaju lauku un dažām mājelēm šeit nebija. Grenctālietis Miervaldis Metenis ir viens no vīriem, kas savulaik piedalījies ciema apbūvē un piedzīvojis tā ziedu laikus.

Aģitē uz Brunavu
Jubilārs ir uzaudzis daudzbērnu ģimenē «Jaunmeteņos» Balvu novada Tilžas pagastā. Mācoties Tilžas vidusskolā, Miervaldim daudzmaz padevušies visi mācību priekšmeti, taču visvairāk paticis sports, it īpaši šahs un volejbols. Tāpēc arī abi ar draugu pēc skolas nolēmuši stāties Fizkultūras institūtā, taču nav uzņemti. Gadu pastrādājis, Miervaldis iesaukts armijā: «Savā dzimšanas dienā 1957. gada 15. novembrī devos prom, bet trīs gadus vēlāk tajā pašā datumā atgriezos mājās.»

Pēc armijas viņš iestājās Rīgas 1. tehniskajā skolā, un jau pēc četriem semestriem rokā bija celtniecības darbu meistara diploms.
Tolaik uz skolu atbraucis sovhoza «Rainis» direktors Reinholds Zauers, kas Miervaldi saaģitējis uz Brunavu, kas tagad ir Bauskas novadā.

Veido karjeru
«Kad uz šejieni 1960. gadā atnācu, tas bija drūms skats. Nevarēja no Bauskas izbraukt, jo mašīna grima dubļos. Tad «Rainī» bija viena astoņu un viena sešu dzīvokļu māja, kā arī kantoris,» atceras jubilārs.

Strādājot padomju saimniecības būvbrigādē, Miervaldis pakāpeniski virzījies pa karjeras kāpnēm uz augšu – no strādnieka kļuvis par būvdarbu vadītāju, tad vecāko būvdarbu vadītāju un visbeidzot par direktora vietnieku celtniecībā un ražošanā. Viņa laikā uzcelts «Raiņa» dzīvojamais kvartāls, fermas, graudu kaltes, ūdenstornis un klubs. Tā kā darbu bijis daudz, tolaik brigāde sastāvējusi no astoņdesmit līdz simt vīriem.

Lai sagādātu visu nepieciešamo celtniecībai, grenctālietis savulaik izbraukājis visu padomiju. «Piemēram, katlumājai iekārtas nācās pasūtīt no astoņām dažādām rūpnīcām. Tās visas bija jāapmeklē,» stāsta Miervaldis. Kādā no izbraukumiem atgadījies piedzīvojums, ko jubilārs nevar aizmirst: «Ziema. Ar kolēģi esam vairāk nekā tūkstoš kilometru aiz Latvijas robežas. Aizmugurē braucošā mašīna mūs apdzen un stiklā iemet akmeni. Sanāk kā tajā dziesmā «manai mīļai tumši logi».» Pēc diezgan ekstremālos apstākļos sešpadsmit pieveiktiem kilometriem braucēji atraduši servisu. Protams, ka auto stikla tajā nav bijis. Pārlaiduši nakti kādā klubā, vajadzīgais sameklēts vienīgi nākamajā dienā kādā lauku tehnikas apgādes punktā.

Ziema nāk
Līdz pat 1993. gadam, kad M. Metenis devās pensijā, viņš ir nostrādājis vienā darbavietā un saņēmis vairākus apbalvojumus. Grenctālietis stāsta, ka nu viņa ikdiena rit, strādājot mazdārziņā, kur izaudzētais šad tad tiek aizvests uz Rīgas tirgu. Savu reizi tiek uzspēlēta zolīte, kā arī izlasīts kāds detektīvromāns. Viņš atzīst, ka vietējā bibliotēkā vairs nekā viņam neesot, viss jau esot izlasīts. Vismaz reizi gadā Miervaldis brauc uz kapu svētkiem dzimtajā Tilžas pusē, kā arī piestāj tēva mājās, kur patlaban dzīvo brālis.

Salīdzinoši nesen abi ar sievu Genovefu no dzīvokļa pārgājuši uz lauku māju – «Žubītēm». Miervaldis stāsta, ka darba ir gana – jāsakārto gan mājas iekšpuse, gan ārpuse. Turklāt ciemā viņam jāapsaimnieko daudzdzīvokļu nams, un, tuvojoties ziemai, rodas ne mazums problēmu: «Puse dzīvokļu stāv tukši un neapkurināti. Tie, kas dzīvo blakus, cieš no tā.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Apbūvē «Raini»

Kategorijas