Literārā lappuse

2013. gada 15. novembris 00:00

SANDRA CĪRULE
***
atkal dāvināt
      tev šodien varu
      sauju sudrabotu dubļu
      ņem par labu
      tas ir viss
      kas atlicis man bija
atkal dāvināt
      tev varu zaru
      sudrabaina vītola
      un mirkli pūpola
      atmošanās priekšlaicīgās
      ņem par labu
      tas ir viss, kas
      tika piedāvāts
atkal dāvināt
       tev šodien vēlējos
       sniega sudrabu
       un uguns zeltu
       atkal nesanāca
       ņem par labu
tas ir viss, kas ir...

DAGNIJA GASŪNA
***
Nekā ziemīga,
nekā balta,
nekā ažūrīga
un smalka,
tik raupja
kā dienišķi
rupjā maize
mana zeme
pirms miega
ilgojas sniega,
tik mīksta
kā sūnas,
tik balta
kā dūnas,
tik silta
un viegla
zeme ilgojas
sniega.

IVARS KĀRKLIŅŠ
Latvijai
Nepazudinās neviens
No mūžības nākušo cilti,
Ja vienoti pacelsim balsis
Tautas lūgšanā svētā.
Kamēr kaut ābele ziedēs
Krūmāju ieskautā sētā,
Dievs aicinās jaunekli staltu
Vīt tēvzemes ciltskokā ligzdu.
Vien sapnis par plaukstošu zemi
Kā graudi pār tīrumu jāizsēj
Uz lūgšanas rokām paceltā
Neziņas pilnajā tautā.

AINA MEDNE
***
Novembris dvašo
Tur un te,
Krēsla dabā
Un dvēselē.
Ieskatos – jūdzēm
Tumsa zied,
Ieklausos – lūdzot
Tauta dzied.

***
Zilo krēsla,
Tumša zāle,
Raiba sirdsapziņa.
Sviedri vienmēr
Garšo sāļi,
Purvā allaž
Ciņi.
Katrs savā
Pirtī rodam
Tīru ūdentiņu.

VITA DŪRA
Es esmu
Es neesmu no Indijas,
Kur ūdens lāse tvaiko.
Es esmu no Latvijas,
Kur varavīksne zaigo.
Es neesmu no Sahāras,
Kur saule zemi kaltē.
Es esmu no Latvijas,
Kur lietus zemi veldzē.
Es neesmu no Antarktīdas,
Kur naktis ieskauj dienas.
Es esmu no Latvijas,
Kur gaisma atnāk viena.
Es neesmu no Amerikas,
Kur torņi debesis stūrē.
Es esmu no Latvijas,
Kur Gaismas pils cerību mūrē...

VALIJA REINICĀNE
Kāpēc?
Kas esmu es?
Kāpēc es esmu šeit un
Tagad?
Vai dzirdi – dzīve uzdod
jautājumu:
Kas esmu es?
Kāpēc es esmu šeit un
Tagad?
Tikšķ pulkstenis –
Kā izmantoju laiku,
kas man ir atvēlēts.
Vai dzīve paskrien garām,
Vai dzīvei paskrienu es garām?
Vai jautājumus dzirdu,
Vai vieglāk darbos iegrimt,
lai nedzirdētu:
Kas esmu es?
Kāpēc es esmu šeit un
Tagad?
Un pienāks laiks, kad sirdī
Nevar apklusināt balsi,
kas grib no manis dzirdēt:
Kas esmu es?
Kāpēc es esmu šeit un
Tagad?

ANDRIS KOPEIKA
***
Dvēseliskā baltumā izlolota,
Pavasara skurbumā atjaunota,
Cēlies,
Cīnījies,
Plauki un ziedēji.
Cīruļa treļļi tevi modināja,
Pērkona negaisi pārbaudīja,
Skarbais baltums stiprināja –
Vakar, šodien.
Tā būs, skanot latvju balsij,
Ja ne...
Paliks tikai nosaukums.
Daudz laimes!

ANDRIS LUDVIGS
Lidojums
Dažreiz naktī
Lidoju virs Lielupes
Lielajā Ziedoņu līcī.
Augstu gaisā
Kā putns
Ar cilvēka
Roku spārniem
Jūtos viegli, bezbēdīgi.
Tavu brīnumu –
Kā tas var būt?
Un neviens to nemana,
Kur gaisā
Biju es.
Vai tā bija parādība?
Vai kāds brīnums?
Laikam tikai
Dzīves sīkums.

GINA VIEGLIŅA-VALLIETE
Pelēkā krāsa
«Pelēka krāsa ir pārdomu brīdis pirms baltās.» (Kārlis Sebris)
Pelēka krāsa ir pārdomu brīdis pirms baltās,
Cerība lapkritī krāsainās dienās saltās,
Latviešu sievas un latviešu dēli kūpošā miglā,
Dzērvju atvadās, dzērvju kliedzienā žiglā.

Klusa un mierīga mūsu latviešu sēta,
Noliecu galvu – šī istaba vienmēr būs svēta,
Pelēka krāsa mums vienmēr būs pārdomu brīdis,
Smagnējā solī ejams šis laika sprīdis.

Linu pelēka diena kā kodeļa veļas,
Atmiņas noplok, un atmiņas augšup ceļas,
Pelēka diena ir pārdomu brīdis pirms baltās,
Mīļums un cerība miglainās dienās saltās.

MĀRĪTE ČORNAJA
***
Kā spēju lai nosargāt
Mieru tavā tuvumā,
Kad drūmi melni padebeši kāpj?
Es sūtīšu rīta vēju
Ar lecošu saules staru.
Un pusdienas svelmē
Kā veldzi dot?
To pasmelšu Lielupes plūdumā rāmā
Ar čakstītes dziesmu meldros.
Kā pasargāt no vakara dzestra?
Ar vieglu tīmekli,
Baltu kā piens,
Un jāņtārpiņa liesmu,
Lai nebūtu auksti
Un nebūtu viens.

LIENE BOKMANE
***
Ik rītu, kad pamostos,
Es zinu – brīva varu būt.
Ik rītu, kad pieceļos,
Es dzirdu – pūt, vējiņi, pūt.
Un ikdienas steigā dodoties,
Es jūtu – vajag apstāties un lūgt,
Jo steigā ir grūti saskatīt,
Cik dzīvi savā zemē varam būt.

ANITA VELMUNSKA
***
Ar samirkušiem pirkstu galiem
Ar sastingušu mirkļu zvaniem
Tev nedaudz pieskaros
Uz brīdi iemirdzos
tikai tad ieskanos
nedaudz sasildos
lai rudens man kabatā ieripo
kad atgriežos,
nesot Latviju kā kastani uz mājām

INĀRA ZEILE
***
Tikai tad, kad tevis nav man blakus,
Izjūtu, cik ļoti tevis trūkst.
Atceros es mūsu brīžus jaukus,
Arī asaras uz tava pleca – drīkst.

Tavas stiprās, maigās rokas
Tikai domās manus plecus skauj.
Kā tev, dēliņ, tālumā tur sokas?
Atbrauc mājās, samīļot jel ļauj.

Kāpēc jāskrien bērniem kaut kur projām
Citā zemē savu laimi kalt.
Svešu zemi tagad sauc par mājām,
Savai dvēselei liek svešā zemē salt.

SARMĪTE GAUSIŅA-ELKSNE
Tikai viena
Starp daudzām saules dienām
Man pietrūkst tikai vienas,
Kur redzēt Tevi, Latvija,
Plaukstošu un skaistu.

Starp daudzām laimes dienām
Man pietrūkst tikai vienas –
Just Tevi laimīgu
Kā Tavas skaistās dziesmas.

Starp daudzām grūtām sāpēm
Viena vairāk smeldz.
Tu, mana dzimtene,
Tava zeme pārdotā un tauta,
Kura svešās zemēs klīst.

Starp daudzām lūgšanām
Man viena dedzīgāka,
Visaugstākajam sūtīta.
«Vētrā kokiem – stipras saknes,
Jūs dzīvosit!» Viņš atbildēja.

AIJA ČEPULE
Svece
Es sveci aizdedzu
Par Latviju.
Lai katra sirdī
Ugunskuri deg.

Par valsti,
Kurā dzīvojam un mīlam,
Par valsti, kurā
Aizrit mūsu mūžs.
Tu, Dzimtene, mums
Katram dārga.

Par Māras zemi
Tevi saucam mēs,
Lai ikdienā un svētku brīžos
Mums vienmēr domās esi klāt!

INĀRA DRUVA
Aicinājums
Atgriezies, brāli un māsa, –
Te tava karoga krāsa,
Te tava pavarda guns,
Te mīt tavs kaimiņš un suns.

Gājputni atgriežas mājās.
Spārnos tiem nogurums krājas,
Tomēr tie dzimteni sniedz,
Gaisos jau sveicienus kliedz.

Drīz atkal ligzda būs vīta
Šeit, kur ir zāle no zīda,
Šeit, kur ir avota acs,
Šeit, kur tu būsi tu pats.

Atgriezies, brāli un māsa!
Lietus kā asaras lāso,
Iesūc ja svešuma dūksts,
Tevis tik ļoti te trūkst.

Pie mums pirmoreiz

MATĪSS KĀRKLIŅŠ
Būt tur
Būt tur, kur mūžam saules riets,
Būt tādam,
Cik izturīgs ir dārza miets,
Būt tur, kur dzīvo vienmēr smiekli,
Un viss sanāk vienmēr viegli!
Būt tur, kur dzeja ceļo pati
Un reti gadās drūmi skati.
Nežēlot, bet doties tur,
Kur savas sāpes aizmirst!
Būt tur, kur tēvzeme visskaistākā,
Kur lieki ļauži nestaigā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Literārā lappuse

Kategorijas