Pēc rekorda – vidēji labs gads

2013. gada 13. novembris 00:00

Šogad graudu audzētājiem nav izdevies atkārtot pagājušā gada rekordražu, taču rezultāts vērtējams kā vidēji labs.

Kartupeļi Zemgales laukos auguši labi, jo vasara bija silta, mitrums izlīdzināts vienmērīgi, vērtē zemnieki un eksperti.

Bumbuļu mazāk
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās saimniecības «Kalnakrogs Agro» laukos kartupeļu raža vērtējama kā vidēja, «Bauskas Dzīvei» stāsta līdzīpašnieks Gints Liepiņš. «Citā laukā ievākums labāks, citā – mazāks, atkarībā no šķirnes. ‘Laurai’ šogad bija lieli kartupeļi, bet bumbuļu skaits zem cera mazāks. To novācām 25 t/ha, bet Holandes šķirni ‘Marabella’ – ap 40 t/ha,» lēš lauksaimnieks.
Ražas novākšanas apstākļi kartupeļiem bijuši «gandrīz ideāli, nebija jāmīcās pa dubļiem», stāsta G. Liepiņš. Tam piekrīt Iecavas novada dārzeņu audzētājs Aigars Cirītis, kurš šogad novācis labu ziemā tirgojamo kartupeļu ražu. «Kādu laiku būs, ko tirgot. Ja kartupeļus kopj, katrs gads ir labs,» pārliecināts zemnieks. Šogad Latvijas tirgotāji īpaši nejūtot lētāko Polijas kartupeļu pieplūdumu, taču pārējo dārzeņu tirdzniecību tas tomēr ietekmē, stāsta A. Cirītis.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas nodaļas augkopības speciāliste Ieva Litiņa vērtē, ka profesionālo audzētāju kartupeļiem vajadzētu glabāties labi, jo viņi rūpējas par kvalitāti. «Ziemai ēdamā pietiks, ka tik cena būtu labāka, tad zemnieki būtu priecīgāki,» secina eksperte. Vidēji Latvijā kartupeļu raža šogad ir 19 t/ha, bet pērn tā bija 16 t/ha, liecina LLKC apkopotie dati.

Cena zemāka
Graudus izdevies nokult sausus, stāsta G. Liepiņš. «Kalnakrogs Agro» saimnieko gan Bauskas novada Vecsaules pagastā, gan Vecumnieku novada Skaistkalnes pusē. «Mūsu augsnes nav pateicīgākās aug-stām ražām, varam iegūt piecas sešas tonnas no hektāra. Skaistkalnes pusē lauki izslīkst, ziemāji cieš, bet vasarājus grūtāk sēt, jo ievelkas novākšana,» zemnieku atkarību no dabas apstākļiem apraksta saimnieks.

I. Litiņa vērtē, ka graudu raža Zemgalē īpaši neatšķiras no pārējās Latvijas: «Salīdzinot ar labo pagājušo gadu, raža ir zemāka, ce-
na – mazāka. Gads vērtējams kā vidējs, taču žēloties nevar, jo iepriekšējā gadā graudu bija daudz un tie maksāja dārgi. Šogad ziemošana bija laba, maz zudumu.»

Daži zemnieki augustā teicās paglabāt graudus cerībā, ka par 20% nekā pērn zemākā cena pasaules tirgū kāps. G. Liepiņš ir citādās domās: «Neticam, ka graudu cena ies augšā, graudus atdevām jau rudenī. Iepriekš redzējām, ka dažs pusgadu notur graudus nelietderīgi, bet cena vēl pazeminājās. Gaidīt nav jēgas, jo naudu vajag apritē.»

Šī gada graudaugu kopraža Latvijā sasniegusi 1,75 milj. t, kas ir par 17% mazāk nekā pērn, taču vidēji par 16% vairāk nekā vidēji piecus gadus iepriekš, liecina LLKC dati. Kopraža tradicionāli ir 1,4 – 1,6 milj. t. Pērnā gada rekordraža bija 2,12 milj. t. LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis piebilst, ka ziemas un vasaras rapšu raža šogad vērtējama kā apmierinoša – atbilstīgi 2,6 un 1,6 t/ha. Vietām rapšiem traucējis pavēlais pavasaris un kaitēkļi.

Zemju kari
«Kalnakrogs Agro» patlaban kopumā apstrādā 800 ha zemes, stāsta G. Liepiņš. Uzņēmums izmanto gan valsts atbalsta programmu zemes iegādei, gan komercbanku kredītus, lai paplašinātu saimniecību. «Sākam just «zemju karus» – cenas pārsolīšanu, jebkādu platī-
bu izpirkšanu. Dažs grābj visas zemes, ko var pagrābt, taču tas ir labi – iztīra krūmājus, atkopj aizlaistās platības,» novērojis zemkopis.
G. Liepiņš atzīst, ka paplašināšanās zināmā mērā ir «apburtais loks»: «Kad kādreiz sāku ar trijiem hektāriem burkānu, nedomāju, ka tik daudz vajadzēs. Taču, kad nopirku labāku tehniku, bija jāpalielina platības, lai to atmaksātu. Kad zemes vairāk, atkal vajag jaunu tehniku. Es gribētu apstāties pie 1000 ha, bet tas būs atkarīgs no ekonomiskās situācijas – vai varēs atpelnīt nopirkto tehniku ar ražas apjomu. Ja graudu cena atkal kritīsies, vajadzēs ražot vairāk, būs jāpērk zeme klāt.» Viņš piebilst, ka gan zemes cena, gan nomas maksa patlaban jūtami kāpj.

Valsts atbalstu zemes iegādei zemkopis vērtē pozitīvi: «Būtiskākais – šajā programmā neprasa pirmo iemaksu, lai arī procenti nav zemākie. Turklāt var ieķīlāt iegādāto zemi pret pilnu kredīta summu, bet komercbankas prasa lielāku nodrošinājumu un pirmo iemaksu.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pēc rekorda – vidēji labs gads

Kategorijas