Nepieejamā Bauska

2013. gada 13. novembris 00:00

285

Bauskas novada domes speciālisti un Jelgavas neredzīgo biedrības pārstāve Ilze Makarova kopā ar baušķenieku Denisu Juhņeviču, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, šomēnes pārbaudīja Bauskas ietves.

Netiek ārā no mājas
Pastaiga sākās pie Pļavu ielas 4. nama, kur D. Juhņevičs dzīvo. Puisis uzreiz parādīja, ka viņam nav iespējas patstāvīgi pārvietoties pie mājas, jo nobrauktuves ir stāvas, nav iespējams nokļūt pat pirmā stāva dzīvoklī.

Jaunietim izbraukāt Bauskas ielas un trotuārus palīdzēja draugs Artūrs Špungins, jo ratiņkrēslā vienam pārvietoties ir ļoti grūti.

Situāciju vērtēja saimnieciskās nodaļas vadītājs Mārtiņš Vilciņš, vadītāja vietnieks Voldemārs Čačs un galvenā speciāliste Agita Eglinska. Viņi piekrita, ka var izveidot nobrauktuvi, kā tas noteikts biedrības «Apeirons» publicētajās vides pieejamības prasībās, – ar pacēlumu astoņu grādu leņķī. Tiesa, pirmā stāva kāpnēs nepieciešams pacēlājs. M. Vilciņš atzina, ka šādu ierīci var ierīkot. Galvenais – lai pacēlāju nesalauž un tas ilgi kalpo.

V. Čačs interesējās, kāpēc jaunietis neizmanto ratiņkrēslus ar elektrisko dzinēju. «Tad man vispār nebūs kustību un fiziskās slodzes,» atbildēja D. Juhņevičs.

Atliek tikai ielas
Tālāk maršruts veda pa brauktuvi. D. Juhņevičs atzinīgi vērtēja sakārtoto ceļu pie ēkas, jo iepriekš bedrēs varēja ratus salauzt.

Salātu ielā kļuva skaidrs, ka pārvietošanās iespējama tikai pa braucamo daļu, jo uz trotuāra patstāvīgi nebija iespējams nokļūt. Dažviet ietvju segums nebija piemērots braukšanai.

D. Juhņevičs sacīja, ka Zaļajā ielā ir labi asfaltēti trotuāri, bet uz tiem nokļūt nevar. Lai aizbrauktu no mājām uz veikalu, jāizvēlas brauktuve, pa kuru nepārtraukti pārvietojas smagās un vieglās mašīnas. Tas apdraud dzīvību. Izvērtējot situāciju, V. Čačs atzina, ka trotuārus varētu piemērot tam, lai cilvēkiem riteņkrēslos ir iespējams tos izmantot. Tiesa, šos darbus uzreiz neizdarīšot – labākajā gadījumā tas notikšot nākamgad.

Tālāk maršruts veda pa Slimnīcas un Dārza ielu. Tikko izremontētās Dārza ielas ietves Deniss atzina par labām, lai arī dažviet nobrauktuvju slīpums bija lielāks, nekā vajadzētu.

«Viltīgās» nobrauktuves
Tika izmēģinātas pie iestādēm esošās uzbrauktuves. «Vienīgā vieta, kur tās atbilst prasībām un reālai lietošanai, ir pie «Swedbank» filiāles,» atzina jaunietis. Visnepatīkamākais pārsteigums bija uzbrauktuve pie Bauskas poliklīnikas – tā ir pārāk stāva. Tur labi redzams lifts, bet līdz tam saviem spēkiem nevar tikt.

Uzbrauktuves leņķis ir ļoti svarīgs – pa stāvu ir grūti pārvietoties, var viegli atgāzties atmuguriski un gūt galvas traumu.

«Bauskas Dzīve» pārbaudīja, kādi ir uzbrauktuvju slīpumi uz nesen remontētajām Bauskas ietvēm. Gandrīz visos gadījumos slīpums ir par dažiem centimetriem stāvāks, nekā biedrības «Apeirons» minētā attiecība – uz metru attāluma augstuma pieaugums astoņi centimetri. No pārbaudītajām vienā uzbrauktuvē Dārza ielā un poliklīnikas uzbrauktuvē slīpums bija ievērojami stāvāks – apmēram divtik, cik vajadzētu. Tiesa, lielākā problēma pat izremontētajās ietvēs ir salīdzinoši augstās apmales – daudzviet tās pārsniedza ieteiktos 2,5 centimetrus. Pozitīvi atšķiras Uzvaras iela un šogad remontētās ietves.

Daudzām nobrauktuvēm slīpuma leņķis ir izveidots tā, ka noripojot cilvēks ratiņkrēslos nokļūst uz ielas, kur pārvietojas automašīnas. Īpaši «viltīga» nobrauktuve ir Zaļajā ielā, pie stāvlaukuma pretim Pionieru ielai. D. Juhņevičs stāstīja, ka, mēģinot šķērsot iebrauktuvi stāvlaukumā, trotuāra slīpums ratus aiznes pa kreisi – uz braucamās daļas. «Nobraucieniem būtu jābūt paralēli braucamajai daļai, nevis slīpi,» tā baušķenieks.

Pārmaiņas vajag tagad
Izstaigājot Bausku, risinājās viedokļu apmaiņa. I. Makarova kritizēja Bauskas situāciju: «Jums ir skaista pilsēta, bet cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nepieejama.» Viņa uzsvēra, ka vietās, kur nesen veikti remontdarbi, nav vadlīniju neredzīgajiem cilvēkiem. Ne visur būvdarbi veikti pietiekami labi, lai trotuāri būtu pieejami cilvēkiem ratiņkrēslos. Speciāliste uzsvēra, ka svarīgi gādāt par topošo objektu vides pielāgošanu invalīdu vajadzībām. Labus piemērus varot apskatīt Jelgavā.

Bauskas novada sociālo dienestu pārstāvēja Daiga Supe, sociālā darbiniece darbam ar personām ar funkcionāliem traucējumiem, un sociālā rehabilitētāja Dita Četverga. Viņas gan sacīja, ka ir jūtama Bauskas novada vadības ieinteresētība šajā jautājumā. Ar lielu pašvaldības atbalstu tapis pacēlājs kādā mājā Brunavas pagasta «Rainī», kur mīt invalīds. Tas nu atvieglojot jaunieša ar kustību traucējumiem ikdienu. D. Supe atzina, ka palīdzība vajadzīga arī citiem.

«Es gribētu, lai jūs aizejat aprunāties ar citiem cilvēkiem ratiņkrēslos,» nobeigumā bilda Deniss Juhņevičs.

UZZIŅAI
Apvienoto Nāciju Organizācijas «Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām» Latvijā stājās spēkā 2010. gada 31. martā.

Konvencijas 9. pants. Pieejamība:

1. «Lai personas ar invaliditāti varētu dzīvot neatkarīgi un pilnvērtīgi piedalīties visās dzīves jomās, dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai vienlīdzīgi ar citiem nodrošinātu personām ar invaliditāti pieeju fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģijām un sistēmām, un citiem objektiem un pakalpojumiem, kas ir atvērti vai ko sniedz sabiedrībai gan pilsētās, gan lauku rajonos. Šie pasākumi, kas ietver pieejamībai traucējošu šķēršļu un barjeru identificēšanu un likvidēšanu, cita starpā attiecas uz:

a) ēkām, ceļiem, transportu un citiem iekštelpu un āra objektiem, tostarp skolām, mājokļiem, ārstniecības iestādēm un darbavietām;

2. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai:

a) izstrādātu un ieviestu minimālos standartus un vadlīnijas par iedzīvotājiem atvērto objektu un sniegto pakalpojumu pieejamību un pārraudzītu to īstenošanu;

b) nodrošinātu, ka sabiedrībai atvērtie privātā sektora objekti un to sniegtie pakalpojumi ir pilnībā pieejami personām ar invaliditāti.»

SKAIDROJUMS
Vides pieejamības nosacījumi

Uzbrauktuvju slīpums nevar pārsniegt: ārējām uzbrauktuvēm – 1:12 vai 8 procenti, segtām un iekštelpu uzbrauktuvēm – 1:20 vai 5 procentus. Uzbrauktuvju virsmas segumam jābūt veidotam no cieta, neslīdoša materiāla. Uzbrauktuves sākumā un beigās ir jānodrošina manevrēšanas laukums 1500 mm diametrā.

Būvējot ietves, uzmanība jāpievērš apmalēm. Ja tās būs augstākas par 2,5 centimetriem, cilvēkam ratiņkrēslā būs grūti vai pat neiespējami apmales pārvarēt. Pavisam ideāli, ja to vispār nav vai ir nelielas uzbrauktuves.

Nelielam laukumam pirms un pēc gājēju pārejas jābūt iekrāsotam citā, pamanāmā krāsā un veidotam no grubuļaina materiāla, lai cilvēki, kam ir redzes problēmas, ar kāju palīdzību varētu sajust, ka sekos šķērslis. Šādam materiālam jābūt arī gājēju pārejas starpposmos. Pārejas platumam jābūt 1,8 metriem.

Avots: biedrības «Apeirons» mājaslapa videspieejamiba.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nepieejamā Bauska

Kategorijas