Bauskā notiek antifašistu gājiens

2013. gada 10. novembris 19:10

2186

Pieminot «Kristāla nakti» – nacistiskajā Vācijā 1938. gadā, naktī no 9. uz 10. novembri, tika izdemolēti tūkstošiem ebreju piederoši uzņēmumi, nodedzinātas gandrīz 300 sinagogas – «Apvienība pret nacismu» 9. novembrī Bauskā rīkoja antifašisma un pret antisemītisma gājienu.

Sestdienas vakarpusē gandrīz 30 gājiena dalībnieku devās no novada domes uz Rātslaukumu. Vietā, kur kādreiz atradās ebreju sinagoga, viņi nolika svecītes.

«Iepriekšējos gados šādi gājieni bijuši citās Latvijas pilsētās. Bauskā šoreiz esam tāpēc, ka vēlamies, lai te, nodedzinātās sinagogas vietā, tiktu uzcelts memoriāls ebrejiem. Nav skaidrs, kāpēc Bauskas novada dome neatbalsta šo ieceri. Ar šo pasākumu gribam tam pievērst uzmanību,» sacīja gājiena rīkotājs, «Apvienības pret nacismu» vadītājs Jānis Kuzins.

Īsu uzrunu svecīšu nolikšanas vietā teica Latvijas Antifašistiskās komitejas vadītājs Josifs Korens. Viņš veltīja vārdus arī Bauskas novada domes priekšsēdētājam Raitim Ābelniekam: «Nododiet Bauskas mēram mūsu lūgumu, lai viņš paātrina lēmuma pieņemšanu par pieminekļa uzcelšanu ebrejiem!» J. Korens pastāstīja, ka uz pasākumu šoreiz ieradušies tie, kas nav vienaldzīgi, atceroties holokausta notikumus – daudziem toreiz nogalināti pašu vai paziņu radinieki.

1941. gada notikumu interpretācija J. Kuzina un J. Korena skatījumā liecināja, ka pret ebrejiem vērsušies baušķenieki. «Bauskā nodedzināja pirmo sinagogu Latvijas teritorijā. Šeit jau pirms vācu fašistu ienākšanas izdeva rīkojumu kastrēt ebreju vīriešus. Vācieši ko tādu nepavēlēja darīt,» stāstīja J. Kuzins. «Vispirms 45 ebreju vīriešus kastrēja, bet pēc tam nošāva. Bauskā 1941. gadā nošāva 800 ebreju. Šoreiz pieminēt aizgājušos atbraucām tikai ar vienu autobusu, bet es ceru, ka ar laiku būsim vismaz 800 – pa vienam uz katru nobendēto dvēseli,» sacīja J. Korens.

«Bauskas Dzīve» minēto faktu atbilstību vēstures avotiem lūdza komentēt holokausta pētniekam, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja vēstures nodaļas vadītājam Aigaram Urtānam. «Bauskā tolaik 800 ebreju nedzīvoja,» sašutis bija vēsturnieks. Neesot patiesība, ka Bauskā nodedzināta pirmā sinagoga Latvijas teritorijā. Jaukta arī kastrācija ar sterilizāciju. A. Urtāns atzina, ka esot nepatīkami vērot, kā politizē jautājumu par pieminekļa uzstādīšanu holokausta upuriem.

Piemiņas brīdī ar runu uzstājās Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka. Viņa uzsvēra, ka Eiropā, īpaši Baltijas valstīs, vērojama neonacisma atdzimšana. T. Ždanokai piebalsoja J. Korens: «Mēs zinām, ka Bauskas otrā pusē ir vieta, kur negribam iet, jo tur ir piemineklis tiem, kas šāva ebrejus.»

«Neonacisms ir ļoti bīstams. Ja attaisno nacistus, tad tas ir labs pamats jauniem nacisma augļiem. Mums Latvijā tiek heroizēti tie, kas bija nacistiskās armijas leģionā, bet par holokaustu vēstures grāmatās ir pāris rindiņu. Vācijā pilsētas mērs aicina iedzīvotājus gājienā pret nacismu, bet mums valsts vadošās amatpersonas nacismu oficiāli atbalsta,» tā T. Ždanoka. Viņa atzina, ka neonacisti ir visur, bet Latvija esot viens no sliktākajiem piemēriem, kā ar viņiem cīnīties.

Pasākuma dalībniekus varēja atpazīt pēc lentītēm ar tekstu «Nemūžam vairs» latviešu un krievu valodā. Pēc svecīšu nolikšanas lentes tika sakārtas tuvējo koku zaros.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskā notiek antifašistu gājiens

Kategorijas