Vietējās preses vēsturē šodien zīmīgs datums

2013. gada 11. novembris 00:00

Bauskā 1893. gada 11. novembrī ebreja Nahmana Nikolaja Jankeloviča drukātavā (tipogrāfijā) toreizējā Nabagmājas ielā 7 (tag. – Rūpniecības ielā) tiek nodrukāts un dienasgaismu ierauga pirmais Bauskas preses izdevums ar nosaukumu «Sludinājumi», kas aizsāka preses vēsturi Bauskā.

Trijās valodās
Laikraksts «Sludinājumi» ar nosaukumu trijās valodās – krievu, vācu un latviešu – arī informāciju vienlaikus sniedza trijās valodās. Nosaukums krievu valodā bija galvenais, tas bija lielākiem burtiem pa visu pirmās lapas augšmalu un pilnīgāks – «Bauskij ļistok objavļeņij» (tulk. – «Bauskas Sludinājumu Lapa»).

1893. gadā dienasgaismu ieraudzīja vien septiņi laikraksta numuri, taču turpmākajos gados līdz 1902. gadam tas iznāca reizi nedēļā un ilgu laiku bija vienīgais preses izdevums Bauskā. 1902. gadā avīzes izdošana tika pārtraukta, 1911. gadā – atsākta un atkal pārtraukta. Pēc tam sākās Pirmais pasaules karš un juku laiki. Latvijas brīvvalsts laikā, 1920. gadā, N. Jankelovičs atjaunoja laikraksta izdošanu. Taču viņam nesekmējās – nodrukāja vien dažus numurus un izdošanu atkal pārtrauca.

1923. gada 1. jūlijā Reinholda Kuikulita redakcijā sāka iznākt pavisam citas ievirzes laikraksts ar nosaukumu «Bauskas Vēstnesis». Starpkaru periodā tā bija populārākā un kādu laiku arī vienīgā avīze Bauskā un visā apriņķī.

«Gazetta» un «avvisi»
Preses vēsture pasaulē ir pietiekami sena. Jau Romas impērijas laikā dažādus sabiedrībai svarīgus publiskos rakstus mēdza iekalt akmenī vai iegravēt metālā un novietot publiskās vietās. Senajā Ķīnā veidoja ziņu lapas – ierēdņi tās ar roku rakstīja uz zīda un iesēja īpašos biļetenos, ko izplatīja visā valstī.

Mūsdienu izpratnē pirmie papīra preses izdevumi parādījās 16. gadsimta vidū tirgotāju pilsētvalstī Venēcijā. Tas bija rakstīto ziņu ikmēneša izdevums, ko varēja iegādāties jebkurš interesents, samaksājot par to vienu gazettu, kas bija venēciešu monētas nosaukums. Līdz ar to šis nosaukums vēlāk kļuva par vārdu, ar ko daudzās pasaules valodās apzīmē drukātos papīra preses izdevumus. Taču ir arī otrs vārds, ko lieto latviešu valodā, – «avīze». Tā izcelsme arī saistīta ar Venēciju. Proti, tur par «avvisi» dēvēja minēto ziņu lapu, ko varēja iegādāties par vienu gazettu.

Gandrīz vienlaikus ar venēciešiem, 16. – 17. gadsimtā, ziņu lapas jeb ziņas par notikumiem sāka iznākt citās Eiropas valstīs. Par pirmo preses izdevumu Latvijā tiek uzskatīts zviedru laikos, 1632. gadā, Igaunijas pilsētā Tērbatā (tag. – Tartu) izdotais ziņu izdevums «Avisen», kuru izplatīja arī Vidzemē. Preses izdošana Latvijas teritorijā sākās 1681. gadā, kad Rīgā dienasgaismu ieraudzīja laikraksts ar nosaukumu «Rigishe Novellen». Pirmais laikraksts latviešu valodā 1822. gadā klajā nāca Jelgavā un ar nosaukumu «Latviešu Avīzes» tika izdots līdz 1915. gadam.

Tirgotāju un amatnieku piedāvājums
Kad 1893. gada 11. novembrī iznāca pirmais Bauskas preses izdevums, Latvijā jau bija visai daudzveidīgs to klāsts. «Sludinājumi» Bauskā bija īpašs ar to, ka tajā atrodama visdažādākā informācija par tirgotāju un amatnieku, arī ārstu piedāvājumu pilsētā un apkārtnē. Laikraksts bija reklāmizdevums. No tā varam uzzināt, ka Bauskā pie tirgotāja Gablera, maksājot vienu rubli par 20 pudelēm, varēja iegādāties Iecavas alu, un ka Stepermanim bija lielākais grāmatu u. c. veida drukas darbu veikals pilsētā. Avīzē izlasāms, ka Meiers organizēja pasažieru satiksmi no Bauskas uz Rīgu un Jelgavu, fotogrāfs Voicenovičs dažādu izmēru kabineta fotogrāfijas piedāvāja izgatavot par cenu no viena rubļa un 20 kapeikām līdz vienam rublim un 50 kapeikām, bet dentists (zobārsts) M. Hiršfelds pacientus pieņēma klubā (pirms pārbūves – toreizējais apriņķa muižnieku klubs, tag. – Kultūras centrs) u. tml.

Laikrakstā ir informācija par N. N. Jan-keloviča drukātavas piedāvājumu. Varam uzzināt, ka izdevējam bija visai iespaidīgs uzņēmums. Tur izgatavoja dažādus drukas darbus – atklātnes, apsveikumu kartītes, ielūgumus, afišas un plakātus, dokumentu un kvīšu veidlapas, cenu rādītājus un preču katalogus, skolu liecību, apliecību, diplomu formas u. tml.

Reklāmdevēji maksāja izdevējam, tādēļ laikraksts bija bez maksas. Tajā lasāmi paziņojumi par dažādu biedrību un organizāciju sanāksmēm un to rīkotajiem pasākumiem, piemēram, teātra izrādēm, priekšlasījumu vakariem vai zaļumballēm. Avīzē publicēti apsveikumi un cildinājumi jubilejās, sludinājumi par atrastām un pazaudētām mantām u. tml. Laikrakstu oficiāliem paziņojumiem izmantoja pilsētas valde un skolu vadība.

Cenzūra, vecvārdi un reklāmas bez adresēm
Lasot laikrakstu, pamanāmas vairākas tam laikam raksturīgas iezīmes. Sniegtā informācija bija pakļauta cenzūrai, jo laikraksta lapas apakšā maziem burtiem krievu valodā var salasīt, ka «policijas uzraugs fon Štādens ir atļāvis un cenzējis drukāšanai».

Visi sludinājumi bija trijās valodās, latviešu valodas tekstos ir daudz vecvārdu. Ķirveļa zābaku un kurpju veikalā varēja iegādāties «promenādes zābakus», tirgotājs Nisselovičs «dažādu pasākumu izkrāsošanai» piedāvāja «Bengālijas ugunis», Tirgus laukumā tika «izīrēts šeņķis» u. tml.

Reklāmdevēji gandrīz nekad nenorādīja uzņēmumu vai tirgotavu adreses, izlīdzoties ar tā laika lasītājiem labāk zināmiem nosaukumiem. Drēbnieks Urlovskis piedāvāja pakalpojumus Lielās ielas (tag. – Rīgas ielas) namā, «kur lopu dakters Jankovskis dzīvo», M. Blumfelda «Zābaku magazina» atradās «pie Tirgus plača senākajā Lāma kunga namā» u. tml.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vietējās preses vēsturē šodien zīmīgs datums

Kategorijas