Sava artava baušķeniekiem

2013. gada 11. novembris 00:00

124

Latvijas kultūrvēstures piemineklim – Rīgas Brāļu kapiem – drīz apritēs simts gadu. Gatavojoties nozīmīgajai jubilejai, kuru svinēs 2015. gadā, Latvijas izcilākajā un lielākajā memoriālajā ansamblī rit vērienīga restaurācija. Tajā iesaistīti arī baušķenieki.

Citādas emocijas
Bauskas novada dome Rīgas Brāļu kapu fondam pārskaitījusi 1000 latus. Nauda atvēlēta Bauskas pilsētas ģerboņa atjaunošanai Brāļu kapu sienas ģerboņu galerijā. Divus gadus ilgo ģerboņu restaurāciju veica speciālisti Ivo Grauduma vadībā. Četru restauratoru komandā līdz ar citiem strādāja arī bijušais baušķenieks, Īslīces vidusskolas absolvents Edgars Janočko.

«Bauskas Dzīvei» E. Janočko atklāja, ka viņš strādājis, atjaunojot vairāku pilsētu ģerboņus. Darbs ritējis interesanti, lai gan par vieglu to nevarēja nosaukt. Dažus veidojumus laika zobs bija papostījis pamatīgi, meistariem nācās strādāt ļoti filigrāni, lai maksimāli saglabātu sākotnējo materiālu. Daudzi ģerboņi bija sadalījušies, tos ļoti uzmanīgi vajadzēja noņemt, sastiprināt un pēc tam novietot atpakaļ. «Atjaunoju arī Bauskas ģerboni. Darbā nebija nekā specifiska, tomēr emocionālās sajūtas bija nedaudz īpašas. Tagad ir gandarījums par paveikto kopumā,» atzīst E. Janočko.

Rīgas Brāļu kapu atjaunošana turpināsies. Nākamgad plānots restaurēt noslēdzošo sienu ar Vidzemes un Latgales heraldiskiem tēliem un strēlnieku bareljefu. Tāpat ir paredzēts pārbūvēt priekšlaukumu, nomainot saplīsušās plāksnes pret dolomīta plāksnēm.

Darbs 20 gadu garumā
Brāļu kapi Rīgā ir izcilākais un lielākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem. Kapos guldīti aptuveni 2000 varoņi, to skaitā ap 200 nezināmie. Brāļu kapu iekārtošana ilga 21 gadu, darbus sadalot divos posmos.

No 1915. līdz 1923. gadam iekārtoja kapu ainavisko daļu. Pēc tam 13 gadu garumā, atbilstoši tēlnieka Kārļa Zāles iecerei, izveidota kapu memoriālā daļa. Brāļu kapu memoriālais ansamblis iesvētīts Lāčplēša dienā – 1936. gada 11. novembrī. Memoriālu veido pārdomu ceļš ar 205 metrus garu liepu gatvi. Tās noslēgumā ir Varoņu terase ar Svētās uguns altāri un ozolu birzi. Tad ir Kapulauks, kuru noslēdz Latvijas sienas skulpturālā grupa – Mātes tēls ar kritušajiem dēliem.

Vietējie materiāli
Brāļu kapu memoriālo ansambli ar tā māksliniecisko izteiksmi un pausto ideju droši var uzskatīt par Latvijas nacionālo lepnumu. Tas ir arī pirmais šāda veida ansamblis Eiropā. Te izmantoti Latvijas ainavai, lauku sētai un folklorai raksturīgie elementi: liepas, ozoli, bērzi, mežrozītes.

Ansamblī skatāmi heroizēti senlatviešu karavīru tēli, to papildina heraldika, kas atspoguļo 1936. gadā pastāvošo Latvijas administratīvo iedalījumu: četrus valsts apgabalus – Kurzemi, Zemgali, Vidzemi, Latgali; 19 apriņķus un 59 pilsētas. Urnās zem Mātes Latvijas tēla sabērtas 517 riekšavas zemes – no katra Latvijas pagasta pa vienai. Skulpturālo tēlu veidošanā izmantots vietējais būvmateriāls – Latvijas šūnakmens.

UZZIŅAI

Brāļu kapos ir 13 tēlnieciskas grupas.

Ieejas vārtos ir divi Sērojošie jātnieku pāri. Virs tiem Latvijas lielais ģerbonis, divas krusta zīmes un gadu skaitļi «1915 – 1920».

Kapulauka sānos atrodas divas Ievainoto jātnieku grupas, tā centrālā zāliena sākumā skulptūra Divi brāļi. Pie viņu kājām – tēlnieka K. Zāles atdusas vieta.

Ansambli nosedzošajā Latvijas sienā četri ceļos noslīgušie tēli simbolizē Latvijas apgabalus. Virs tiem skatāms Cīņas motīvs, kurā dīvainā vīzijā garām aizslīd agrāko cīnītāju stāvi.

Latvijas sienas centrālās daļas noslēgumā – Mātes Latvijas tēls, kurā ietvertas tautas skumjas un pateicība kritušajiem varoņiem.

Ziedojumu tālrunis Brāļu kapu ansambļa restaurācijai 90006480. Maksa par zvanu – viens lats.

Avots: Rīgas pieminekļu aģentūra.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sava artava baušķeniekiem

Kategorijas