Eiro lādēs guļ lati

2013. gada 11. novembris 00:00

Tirgotāji kases aparātus un naudas lādes jau ir sagatavojuši eiro ieviešanai. Tā informēja a/s «Latimpulss – biroja tehnika» Bauskas filiāles vadītājs Aldis Lībietis.

«Daļai kases aparātu naudas lādes jau bija piemērotas eiro banknotēm, jo ne visām sektori bija tieši lata naudaszīmju lielumā. Mēs no vasaras vidus tirgojām izstrādājumus, kas piemēroti eiro papīra naudas zīmēm,» stāsta A. Lībietis. Tagad kases aparātu naudas lādēs guļ lati, bet, tā kā šīs banknotes ir mazākas par eiro, neērtības tirgotājiem tas nesagādā.

Visdrudžainākā darbība novērota pirms 1. oktobra, kad spēkā stājās noteikumi par to, ka jānorāda darījumu summa uz čekiem abās valūtās. A. Lībietis atzīst, ka lielākie ieguvēji bija vecāko kases aparātu īpašnieki, kurus pārprogrammēt nevarēja. «Tur valūtas zīmes nav, tikai skaitļi. Vienīgās neērtības – pēc klienta prasības uz čeka ar pildspalvu jāuzraksta summa eiro, un pēc 1. janvāra divas nedēļas – latos,» tā speciālists. Viņš teic, ka tirgotāji centīgi ievēro pārejas noteikumus uz eiro, jo par pārkāpumiem paredzēts liels sods.

Meklē monētas piemiņai
Latvijas iedzīvotāji eiro ieviešanai gatavojas pasīvi, liecina «Nordea bankas» un pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

«Iedzīvotāji vairāk koncentrējas uz dažādu praktisku lietu sakārtošanu, nevis finanšu jautājumu risināšanu. Svarīgāka šķiet ienākumu un izdevumu aprēķināšana eiro valūtā un vecā naudas maka maiņa pret jaunu. Savus uzkrājumus un ieguldījumus plāno pārskatīt tikai 14 procentu iedzīvotāju. Šī tendence liecina, ka sabiedrība eiro ieviešanu uztver kā vienkāršu norisi, kurā nav nepieciešama aktīva iesaiste,» skaidro pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Gandrīz puse jeb 49 procenti Latvijas iedzīvotāju jau atlikuši piemiņai latu monētas un banknotes. 29 procenti plāno iegādāties viena lata monētas ar īpašo dizainu un Latvijas Bankas jubilejas monētas. Tikai 36 procenti respondentu pievērš pastiprinātu uzmanību produktu cenām eiro valūtā un to izmaiņām.

Noskaidrots, ka rīdzinieki biežāk seko līdzi eiro valūtā norādītajām cenām un to izmaiņām, savukārt vidzemnieki aktīvāk atliek latu monētas un banknotes piemiņai. Zemgalieši biežāk izmanto maksājumu karti, nevis skaidru naudu. «Bankas dati apliecina šo tendenci – norēķini ar kartēm salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri ir auguši par 3,6 procentiem,» skaidro «Nordea» naudas skolas vadītāja Irina Pētersone.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Eiro lādēs guļ lati

Kategorijas