Komentāri: Latvijas armija

2013. gada 8. novembris 00:00

Tuvojas Lāčplēša diena. Kāda, jūsuprāt, nozīme un jēga ir Bruņotajiem spēkiem mūsu valstī?

Mācīsim godāt!
ARTIS PABRIKS, LR aizsardzības ministrs:
Piedzīvojusi neskaitāmas reformas aizsardzības sistēmā, lai arī samazināts finansējums, tomēr mūsu valsts armija spējusi kļūt par maksimāli efektīvu un profesionālu. Tās klātbūtne ikdienā Latvijas sabiedrībā izjūtama ne jau ar ieroču spēku, bet tieši ar atbalstu mūsu valsts iedzīvotājiem. Jebkurā diennakts stundā, mūsu karavīri un zemessargi gatavi nekavējoties iesaistīties meklēšanas un glābšanas darbos, dabas katastrofu radīto seku novēršanā, gādāt par valsts iedzīvotāju drošību.
Mūsdienu pasaulē mainījušies Latvijas armijai uzticētie uzdevumi. Tomēr, ikdienā tiekoties ar karavīriem, esmu pārliecināts, ka ikviens Latvijas armijas karavīrs sirds dziļumos ir tikpat pašaizliedzīgs kā tie vīri, kuri pirms daudziem gadu desmitiem cīnījās par savas valsts un neatkarīgas Latvijas ideju.
Latvijas armijas karavīru augsto profesionalitāti starptautiskajās operācijās un militārajās mācībās daudzkārt atzinīgi novērtējušas citu valstu augstākās amatpersonas. Reģionā esam spējuši sasniegt zināmu drošības stabilitāti, tomēr Lāčplēša dienas noskaņā svarīgi neieslīgt pašapmierinātībā un neapstāties pie sasniegtā. Šodienas izaicinājumi drošības jomā ir atšķirīgi. Neļausim šķietami nekaitīgajai maigajai varai būt noteicējai par Latviju! Mācīsim saviem bērniem, skolu jaunatnei godāt savu valsti un karavīrus!

Lepojos ar savējiem
ANITA VISMANE, karavīra māte, mežotniece:
Mans vīrs ilgus gadus ir zemessargs, dēls jau no 15 gadu vecuma darbojas militārajā jomā. Viņš mācījās Aizkraukles zemessargu skolā, tad Aizsardzības akadēmijā, tagad jau vairākus gadus strādā par karavīru Ādažos. Trīs gadus arī mana vedekla ir militārā darbiniece.
Varu teikt, ka mūsu militāro spēku spējas un varēšanu es pārzinu. Es zinu, ka karavīriem notiek intensīvas mācības, viņi savas prasmes pilnveido arī ārzemēs. Agrāk vīriešiem dienests bija piespiedu kārtā, turpretī tagad par mūsu profesionālās armijas spējām es nešaubos. Es lepojos ar savas ģimenes karavīriem.
Lai arī mēs neesam liela valsts un lai arī mūs sargā NATO, tomēr mums pašiem jābūt gataviem vajadzības gadījumā stāties savas zemes sardzē. Uzskatu, ka arī pārējiem vajadzētu nevis vīpsnāt un spriedelēt, vajag vai nevajag mums armiju, bet gan dzīvot ar pārliecību, ka aizstāv tikai tos, kas paši ir cienīgi, lai par viņiem iestātos citi.

Zemessardzi baro patriotisms
Dainis Kravals, NBS Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona 1. rotas komandieris:
Sens teiciens vēsta: kas nevēlas barot savu armiju, baro svešas zemes armiju. Kādai tai jābūt, lemjam nevis mēs, bet Nacionālo bruņoto spēku (NBS) priekšniecība.
Ja armija balstās uz patriotismu, tad zemessardze pastāv tikai tā dēļ – cilvēki pēc darba ziedo savu brīvo laiku valsts aizsardzībai.
Protams, tāda maza valsts nevar uzcelt floti un lidlaukus. Mums ir jākooperējas ar kaimiņiem. Zemessardzei ir izstrādāts savs attīstības plāns, kas 2014. gadā paredz paplašināšanos un kopīgus projektus ar lietuviešiem.
Cik vien valsts var, tik zemessardzi atbalsta. Tā kā krīze pāriet, ceram, ka pašreizējā situācija šajā sektorā uzlabosies. Tomēr ļoti gribētos, lai tiktu sakārtots jautājums par sociālajām garantijām un attiecības ar darba devējiem. Ja zemessargs dodas mācībās, nav likuma, kas attaisno šos pamatdarba kavējumus un aizsargā viņu no atlaišanas darba vietā. Piemēram, Igaunijā naudas sods tiek piespriests gan kareivim, kas neapmeklē mācības, gan darba devējam, kas viņu nelaiž mācīties.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: Latvijas armija

Kategorijas