Dieva priekšā piemin aizgājējus

2013. gada 8. novembris 00:00

Gaišās sveču liesmās mirdz novadu kapsētas novembra pirmajās dienās. Ļaudis aizdeguši sveces tuvo un mīļo piemiņai, klusumā un mierā kavējas atmiņās. Šis laiks, kad rokas sakārto kapu kopiņas, rosina domāt par to, cik ikdienas problēmas ir laicīgas un pārejošas. Tā ir iespēja palikušajiem uz notikumiem paraudzīties no cita mēroga un gūt garīgu stiprinājumu tālākajam dzīves ceļam.

Katram sava tradīcija
Kristīgajā baznīcā Svecīšu vakaram ir sava loma. Luterāņu baznīcas tradīcijā Mirušo piemiņas diena jeb Mūžības svētdiena tiek atzīmēta baznīcas gada pēdējā svētdienā – svētdiena pirms pirmās Adventes.

Katoļi mirušo piemiņas dienu ik gadu svin 2. novembrī, tā saistīta ar Visu Svēto dienu, kura ir dienu pirms tam. Abi svētki sasaucas, jo baznīcas gada noslēgumā vispirms tiek pieminēti svētie, pēc tam – parasti mirstīgie. Katoļu baznīcās šajā dienā notiek aizlūgumi par mirušajiem. Aizlūgumi skan arī kapsētās.

Pareizticīgajiem gadā krasi izceltas četras Mirušo piemiņas dienas – sestdiena pirms Vasarsvētkiem, sestdiena nedēļu pirms lielā gavēņa, oktobrī sestdiena pirms Sv. Soluņas Dmitrija piemiņas dienas, kā arī otrdiena nedēļu pēc Lieldienām.

Baptisti, tāpat kā luterāņi, Mirušo piemiņas dienu atzīmē svētdienā pirms pirmās Adventes. Šajā dienā notiek dievkalpojums, kurā nelielās draudzēs tiek pieminēti visi draudzes mirušie locekļi un par katru tiek degta svece. Lielās draudzēs par visiem mirušajiem draudzes locekļiem tiek degta viena svece, otra – par viņu tuviniekiem, trešā – par kristiešiem, kuri kristietības dēļ gājuši bojā.
Septītās dienas adventistu draudzēm nav noteikts, kad konkrēti atzīmēt Mirušo piemiņas dienu. Ja piederīgie vēlas, mirušā dzīves laika veikums var tikt pieminēts dievkalpojumā. Pēdējais aizlūgums notiek bēru ceremonijas laikā.

Savukārt Vasarsvētku draudzes Mirušo piemiņas dienu neatzīmē un par mirušajiem neaizlūdz, jo uzskata, ka cilvēkam līdz pat pēdējam elpas vilcienam ir iespējas izvēlēties, vai nokļūt debesīs vai ellē. Aizlūgšana parasti notiek bērēs.

Aicina lūgt par mirušajiem
Bauskas katoļu draudzes priesteris monsinjors Jānis Zviedrāns norāda, ka novembris uzskatāms par aizgājēju atceres laiku. Šomēnes ikvienu viņš aicina doties uz baznīcu un kapsētu, lai pieminētu tos, kuri nav vairs šajā saulē. No 1. līdz 8. novembrim katoļiem ir īpašais atlaidu laiks, kad jāpavada lūgšanās par mirušajiem.

Monsinjors gan piemetina, ka tajā pašā laikā nevajag aizmirst, ka par aizgājējiem jālūdzas vienmēr, jo šādi iespējams palīdzēt dvēselēm no šķīstītavas nonākt debesīs. Arī baznīcas durvis ik dienu ir atvērtas tur notiekošajos rīta un vakara dievkalpojumos.

«Ar lūgšanām, ar aizlūgumu baznīcā mēs samazinām dvēselēm laiku, kas jāpavada šķīstītavā. Jāsaprot, ka neviens no mums kā circenis pelnos uzreiz debesīs neielēks. Vajadzēs kājas pakarsēt šķīstītavas liesmās,» teic katoļu priesteris un aicina arī neticīgos pēc iespējas ātrāk atgriezties pie ticības. Rītdiena vai parītdiena var arī nepienākt, nāve var sagaidīt jebkurā acumirklī, jo Dieva plāni ir neizdibināmi, brīdina monsinjors. Paši pēc nāves sev vairs nevaram palīdzēt, bet mums talkā var nākt dzīvi palikušie ar savām lūgšanām.

Lūdzot katoļu priesteri izskaidrot, kādēļ rudenī nāve pļauj kā ar izkapti, saņemu ne Svēto rakstu vārdos ietērptu skaidrojumu, bet laicīgu atbildi – šajā laikā visvairāk saasinās hroniskās kaites. Arī klimats mums mitrs, kas vēl vairāk pasliktina sirdzēja stāvokli. Saules gaismas trūkums, tumsa cilvēkus padara drūmus un neiecietīgus. Daudzi, pārāk sevi šaustot, novēršas no ticības, un dažs pat Dievu nolād, jo tas nepalīdzot. Taču tā ir nepareiza rīcība. Dievs mūs ir radījis, lai mēs būtu kopā ar viņu, un Dievs gatavo augstāko perspektīvu – mūžīgo dzīvi. Kristīgā paļāvība un apziņa, ka Dievs mīl katru no mums un ir uzticīgs, dod ikdienā nepieciešamo mieru un spēku, sarunas nobeigumā teic katoļu priesteris.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dieva priekšā piemin aizgājējus

Kategorijas