Zināmais un nezināmais

2013. gada 6. novembris 00:00

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju Zemgale asociējas ar plašiem labības laukiem, kas allaž te bijuši. Taču izrādās, tā nebūt nav, jo, piemēram, nedaudz vairāk kā 200 gadu senā pagātnē Bārbeli ieskāvis mežs bez sava gala un malas. Par šo laiku un jaunāku vēsturi liecina vairāki fakti, kas saistīti ar Cedeļmaņu māju Vecumnieku novada Bārbeles pagastā.

Atgūst vairākkārt
Ēkas pašreizējā saimniece Anita Ķēniņa ar ģimeni, meliorācijas dēļ izlikta no iepriekšējā mājokļa, uz šejieni atnākuši 1980. gadā, pirms tam te dzīvojis viņas tēvabrālis. «Māju gandrīz nopirkām, nevienam sapņos nerādījās, ka pienāks laiks un varēsim īpašumus atgūt,» teic saimniece.

Šī patiesībā bijusi otra reize, kad ģimene māju atguvusi. Pirmajā reizē tas bijis vectēvs Vilhelms, kurš brīvvalsts laikā «Cedelmaņus» nospēlējis kārtīs. «Manam tēvam tolaik bija 18 gadi, kad viņš ar savu māti devās uz tiesu. Bija pat zināms, ka viens policists gribēja ēku nosolīt, taču māti ar bērnu neviens nevēlējās izlikt uz ielas, un ģimene māju varēja paturēt,» stāsta bārbeliete.

Baltajiem ķieģeļiem apmūrētā ēka patiesībā ir guļbūve, kurai Pirmajā pasaules karā vienu daļu nodedzinājuši vācieši. Tad, kad viņa te sākusi dzīvot, ēkas ārsienu rotājis padzisis uzraksts «Schreibstube», kas liecina, ka mājā savulaik bijis iekārtots grāmatvedības birojs. No senākiem laikiem namam saglabājušās vecās durvis, kā arī bēniņos uzieti divi gareni sarkana auduma gabali, kas pēc mēroga atbilst mūsu valsts karogam. Sētā rokot zemi, uzieti dzirnakmeņi, liela kaudze ar dzīvnieku kauliem un celtniecības vajadzībām apstrādāti laukakmeņi.

Dažādi avoti
Anita domā, ka pašreizējā ēka ir vismaz piektā, kas nes «Cedeļmaņu» vārdu, jo sētā atrasti vairāki senāku dzīvojamo māju pamati. Nama nosaukuma izcelsmi Anitas tēvs un vectēvs savulaik jokodamies saistījuši ar žīdiņiem un vietu saukuši par cedeles malu. Īstenībā ēku reiz apsaimniekojusi Cedelmaņu dzimta. Zināms, ka cara laikā veiktajā tautas skaitīšanā 1895. gadā kā mājas saimnieks te reģistrēts Jēkabs Cedelmanis.

Vēl senāki dati uzieti saistībā ar kādu rakstu par Bārbeles luterāņu baznīcas vēsturi «Baltijas Vēstnesī», kas atrasts paklāts zem tapetēm mājas remonta laikā. «Ceļot baznīcu, pieminētas četras apkārtnes mājas, arī «Cedelmaņi». Nav skaidrs, uz kuru laiku tas attiecināms, jo baznīca pirmo reizi uzcelta 1567. gadā, bet vairākas reizes pārbūvēta. No pāri palikušajiem materiāliem «Cedelmaņos» uzcelta kūts,» stāsta Anita.

Dzirdēts, ka savulaik kāds zviedru kapteinis, iedams pensijā, iegādājies blakus esošo Alenderkrogu (tagadējo pagastmāju) un apprecējies ar Elizabeti no Cedelmaņu mājām. Mācītājs, kurš braucis abus laulāt, teicis, ka pa ceļam no Valles uz Bārbeli nekā cita bez meža nav bijis. Tas varēja notikt 18. gadsimta otrajā pusē, jo zināms, ka Elizabete 1812. gadā mirusi.

Ciemojas zviedri
To, ka mājai ir saistība ar zviedriem, parādīja dažus gadus seni notikumi. «Ieradās vieni tādi, kas meklēja «Cedelmaņus». Spieda roku un runāja angliski. Neko daudz nevarēju palīdzēt. Pēc gada klāt bija citi, jaunāki ļaudis, kas telefonā uzgrieza Zviedrijas numuru, ar mani latviski sarunājās kāda sieviete, kurai izstāstīju visu, ko zinu,» atklāj bārbeliete.

Pašlaik «Cedelmaņos» dzīvo trīs paaudzes – Anita un abi dēli ar ģimenēm. Par īpašuma saimnieku kļuvis jaunākais dēls Andris, kurš vada zemnieku saimniecību ar tādu pašu nosaukumu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zināmais un nezināmais

Kategorijas