Disciplīna, darbs un patriotisms

2013. gada 6. novembris 00:00

Rundāles novada Uzņēmējdarbības un attīstības centra vadītāja Ludmila Knoka un domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis kopā ar novada zemniekiem oktobra beigās piedalījās labas pieredzes apmaiņas braucienā uz Svisloču Baltkrievijā.

Brauciena mērķis bija dibināt jaunus kontaktus sadraudzības reģionā, iepazīties ar kaimiņzemes pieredzi lauksaimniecības jomā, tehnikas izmantošanu, gūt ieskatu ražošanas procesos, apskatīt arī skolas. Viesus iepazīstināja ar ievērojamāko, tāpēc redzētais atstājis pozitīvu un paliekošu iespaidu, tā stāsta centra vadītāja.

13 zemnieki kaimiņzemē guva iespaidus nepilnas trīs dienas. Viesmīlība un kārtība ir galvenais vērtējums braucienā redzētajam.

Piens zelta vērtē
Latvieši pirmajā dienā apskatīja divas Svisločas rajona govju fermas. Vēsma Veģere, Svitenes pagasta zemnieku saimniecības «Urštēni» vadītāja, pēc redzētā stāsta, ka piens viņiem ir zelta vērtē. Pienu eksportē uz Krieviju, kas paver neierobežota tirgus izjūtu – valsts politika strādā tā, lai veicinātu šo nozari. Valstī ir nepieciešams palielināt eksportu, viņi uzceļ milzīgus uzņēmumus un nodrošina vietējiem darbu, tā stāsta brauciena organizētāja L. Knoka.

Pirmajā apskates objektā piena izslaukumu nodrošinājušas robotizētas iekārtas. Katrai govij savs čips. Trīs reizes dienā tās ar ēdiena palīdzību tiek aizvilinātas pie robotizētajām mašīnām. Mehāniskās iekārtas atpazīst, vai govs pienu jau ir atdevusi vai tikai dos.

Otrā ferma, kas pirms diviem gadiem uzcelta 70 miljonu dolāru vērtībā, ir paredzēta 500 govīm. Komplekss sastāv no vairākām zālēm, un pašlaik puse no visām telpām ir aizpildītas. Viss ārkārtīgi moderni, spriež V. Veģere, piebilzdama, ka viņiem noteikti izrādītas tikai «paraugvietas».

Brauciena organizatore atklāj, ka Inese Ceplīte no zemnieku saimniecības «Līdakas» gāja pa jaunuzcelto kompleksu un nespēja pārstāt brīnīties. «Kolosāli!» esot bijis vienīgais vārds, ko viņa izsauca pēc redzētā. Savukārt pati zemniece noteic, ka turienes fermas tiešām ir viņu pārsteigušas.

Ciena savējo
Privātpersonas, kas vēlas pie mājas savām vajadzībām apstrādāt zemi, Baltkrievijā var saņemt vienu hektāru, papildu trīs var iznomāt, stāsta V. Veģere. Savukārt privātie uzņēmēji par simbolisku samaksu zemi var īrēt. Uz 99 gadiem zemi izīrē, un pareizas apsaimniekošanas rezultātā īres tiesības var mantot. «Tas ir kā solis pirms privatizācijas,» spriež V. Veģere. Samaksa par šo zemes lietošanu ir neliela – nodokļos jāsamaksā trīs procenti no apgrozījuma, jānosedz sociālais nodoklis. Lauksaimniekiem ir atvieglota nodokļu politika.

Tāpat valsts aizsargā vietējo tirgu, nosaka I. Ceplīte. Visur tiek izmantota vietējā Baltkrievijas ražotāja tehnika. «Es jau labāk izvēlētos lietot «John Deere» tehniku nekā «Belarus»,» spriež Rundāles zemniece.

Priekšstats tika gūts kādā tradicionālā lauksaimniecības uzņēmumā «Horizonts». 480 hektāru lielā zemnieku saimniecībā divi brāļi audzē dārzeņus.

Uzņēmumos netrūkst jaunu, entuziasma pilnu strādnieku. Tika apskatīta arī saimniecība, kas sākusi attīstīt lauku tūrismu. Uzcelta pirts un senatnīgā veidolā vairākas ēkas, piemēram, kalēju māja. Tās iekārtotas baltkrievu kultūrai raksturīgā stilā. Mājās nav pieejama elektrība, bet tas radot īpašu noskaņu, atzīst V. Veģere.

Tomēr Baltkrievijā ir niecīgs skaits privāto uzņēmēju, L. Knoka lēš, ka varētu būt kādi divi procenti.

Trūksies visi
Zemnieku saimniecības «Līdakas» vadītāja stāsta, ka viņai palikuši atmiņā skaisti sakoptie lauki – ceļu malās krūmi neaug, grāvmalas ir iztīrītas. To viņa skaidro ar stingro kārtību valstī: «Vienreiz mēnesī prezidents vai gubernators ar helihopteru aplido apkārtni. Ja kaut kas nebūs kārtībā, trūksies visi.»

Lietu kārtību valstī novērtēja arī zemnieku saimniecības «Urštēni» vadītāja. Viņa brīnījās par Svisločas rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja Oļega Tarhonska darbaspējām: «Viņš pārzina visu visās jomās – sniedz atbildes par piena izslaukumu fermās, mākslas skolas skolēniem, ražošanas apjomiem un citām lietām.» Pirms došanās mājup saspringtajā dienas grafikā esot mērojis 140 kilometrus uz kaimiņu apgabalu, lai katram atbraucējam pasniegtu ceļamaizi – dažādu šķirņu Baltkrievijas maizi – un paspiestu roku.

Draudzība turpinās
Brauciens tiek organizēts sadarbības līguma ietvaros, tas tika noslēgts pērnā gada martā starp Rundāles novada domi un Svisločas rajona izpildkomiteju. Līgums paredz plašu kopdarbību un pieredzes gūšanu kultūrā, izglītībā, tūrismā, uzņēmējdarbībā un lauksaimniecībā.

Ir rīkoti vairāki apmaiņas braucieni. Iepriekšējo reizi Rundāles novada pārstāvji Baltkrievijā viesojās no 22. līdz 25. augustam.

Šogad šis bija pēdējais pieredzes apmaiņas brauciens, plānots, ka Baltkrievijas partneri Rundālē ieradīsies 2014. gada jūnija sākumā. Tad būtu iespējams parādīt ārzemju viesiem Latvijas lauku apstrādāšanas tehnoloģijas un metodes.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Disciplīna, darbs un patriotisms

Kategorijas