Aptausti, apskati un apgrozi!

2013. gada 6. novembris 00:00

Latvijas Bankas (LB) speciālists Andris Tauriņš eiro drošības jautājumu seminārā 31. oktobrī Bauskā stāstīja, kā noteikt, vai eiro naudaszīmes nav viltotas, un atbildēja uz «Bauskas Dzīves» lasītāju jautājumiem.

Pirmais solis
«Veic trīs soļus – aptausti, apskati un apgrozi!» tā par iespējām pārbaudīt banknotes pretviltošanas elementus teica A. Tauriņš, LB Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs. Banknote izgatavota no cieta kokvilnas papīra.

Aptaustot var manīt, ka abās malās ir īsas, reljefas līnijas. Galvenais attēls, uzraksts un lielais nominālvērtības skaitlis ir biezāks un sataustāms. 200 un 500 eiro banknošu lejasdaļas labajā malā sataustāmas papildu zīmes cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Otrais solis
Tiesa, ar taustīšanu var nepietikt. Semināra dalībnieki uzsvēra, ka reizēm viltotajām naudaszīmēm reljefs ir labāks nekā īstajām. Naudu vajag apskatīt.

Turot to pret gaismu, redzams blāvs attēls, kurā saskatāms grieķu mitoloģijas tēla Eiropas portrets un banknotes nominālvērtības skaitlis. Portrets ir arī uz hologrammas. Turot banknoti pret gaismu, pretviltošanas josla kļūst redzama tumšas līnijas veidā. Uz tās sīkiem burtiem salasāms vārds «euro» un banknotes nominālvērtības skaitlis.

Trešais solis
Pilnīgai pārbaudei nozīmīgs arī trešais solis – grozīšana. Sudrabotajā joslā, banknotes labajā malā, parādās Eiropas portrets, kas attēlots arī ūdenszīmē. Joslā redzams banknotes nominālvērtības skaitlis. Banknotes nominālvērtības ciparā apakšējā kreisajā stūrī vērojams kustīgas gaismas efekts – tas pārvietojas augšup un lejup.

Piecu eiro banknotei skaitlis maina krāsu no smaragdzaļas uz tumši zilu. Ja banknotes vērtība ir 50 eiro vai lielāka, tā maina krāsu no violetas uz brūnu. «Būtiskas atšķirības starp lata naudaszīmju pretviltošanas pazīmēm un eiro nav,» uzskata A. Tauriņš.

Monētas grūti viltot
«Bauskas Dzīves» lasītāji interesējas arī par eiro monētu viltojumu atpazīšanu. «Monētām jāvērtē izgatavošanas kvalitāte. Viena un divu eiro nomināla monētas ir bimetāla – sarežģītas konstrukcijas un grūti viltojamas. Tām ir niecīgāka vērtība nekā latu monētām, tāpēc tās viltos mazāk,» teic A. Tauriņš. Viņš noraidīja iespēju, ka, izmantojot eiro monētu dažādību, varētu «iesmērēt» kādas citas valsts naudu. Visām monētām noformējums cipara pusē ir vienāds un nepārprotams.

LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis uzsver, ka plaša informācija par eiro ieviešanas procesiem un naudaszīmes pretviltošanas pazīmēm atrodama mājaslapā ecb.europa.eu/euro/html/index.lv.html.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aptausti, apskati un apgrozi!

Kategorijas