Svarīgākais – zemes tirgus

2013. gada 6. novembris 00:00

Lauku konsultatīvās padomes apspriede un Zemkopības ministrijas (ZM) rīkotās reģionālās konferences pagājušajā nedēļā nesušas lielāku skaidrību nākamajam budžeta periodam topošajos nozares atbalsta nosacījumos.

Atbalsta pamatprincipi ir formulēti lauku attīstībai labvēlīgā veidā, bet detaļas būs skaidras nākamgad, kad pieņems vajadzīgos Ministru kabineta noteikumus, «Bauskas Dzīvei» pauž Vecumnieku bioloģiskās saimniecības «Liepas» īpašnieks, Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) valdes dalībnieks Agris Veide.

Jāaizstāv potenciāls
«Tomēr jāteic, ka daudz kas vēl var notikt, jo Briselē vēl nav pieņemts budžets, tādējādi lauku attīstības plānu nevar apstiprināt līdz galam. Tomēr nedomāju, ka Zemnieku saeimai izdosies deķi pavilkt lielo ražotāju virzienā,» vērtē mazo un vidējo ražotāju intereses aizstāvošās LZF dalībnieks. Lai arī ZM vairāk atbalsta dzīvu lauku attīstības virzienu, kas paredz vairāk iespēju mazo un vidējo saimniecību attīstībai, šī ražotāju grupa, pēc A. Veides vērtējuma, ir neaktīvāka un bieži zaudē lielajiem zemniekiem tieši pārliecības un spējas aizstāvēt savu viedokli ziņā.

«Jāsaprot, ka lielāks potenciāls ir mazo un vidējo pusē, jo tie var dot jaunu pienesumu produkcijas veidos. Nāk jaunie, kas sapratuši, ka laukos dzīvot un saimniekot ir labi, turklāt strādā tā sauktā lēnā biznesa modelis, kad pamazām sakrāj turību, iegūst tirgu un tiek uz augšu.»

«Uzskrūvē» cenas
Zemnieku saeimas pārstāvji šogad nozares reģionālajās konferencēs nebija tik aktīvi kā pērn, tomēr mazākajiem zemniekiem novados nākas izturēt lielu spiedienu cīņā par brīvo zemi. LZF patlaban gatavo priekšlikumus zemes iegādes atbalsta nosacījumu papildināšanai, kas paredzētu priekšroku būtiskam saimniecības paplašinājumam.

«Svarīgi, lai desmit hektārus iegūst 100 vai 200 ha apstrādājošs zemnieks, jo pie 1000 ha tie neko nenozīmē,» ideju skaidro A. Veide. Tas palīdzētu atsperties arī mazākām ģimenes saimniecībām ar 20 – 40 ha, kur viens pieaugušais apstrādā zemi, otrs iet algotā darbā, bet kopumā visi labi iztiek un uztur laukos dzīvību.

A. Veide bažījas par iespējami fiktīviem darījumiem, kas «uzskrūvē» lauksaimniecībai zemes cenas, proti, no Vidzemes puses nāk ziņas, ka ārzemju zemes īpašnieki cits citam pārdod lielas platības par augstu cenu, tā palielinot kadastra vērtību un tirgus cenu konkrētajā novadā. Aknīstē kāds ārzemnieks citam pārdevis 800 ha zemes par 2000 Ls/ha, tūlīt kāpusi vidējā zemes cena tuvējā apkārtnē, un vietējie to, visticamāk, vairs nevar atļauties samaksāt.

Pienesums no vienības
Bažas par iespējām paplašināt apstrādājamo zemi Zemgales reģionālajā nozares konferencē 1. novembrī Jelgavā paudis Bauskas novada Gailīšu pagasta saimnieks Ilgvars Markevičs. Viņš uzdevis jautājumu zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai, kāpēc likumā nevar noteikt griestus zemes iegādes atbalstam. Atbilde nav bijusi konkrēta, tāpēc saglabājas bažas, ka toni šajā jomā joprojām noteiks lielsaimnieki, secina Bauskas novada lauku konsultante Rudīte Jaunzeme.

Viņa piebilst, ka Eiropas Savienības lauksaimniecības atbalsta shēmas ir ļoti sarežģītas, tāpēc daudzi zemnieki nav droši, vai viņu priekšlikumi to pilnveidē tiek ņemti vērā. Taču svarīgi paust viedokli par to, kas attiecas uz konkrēto saimniecību, ar nevalstisko organizāciju starpniecību, iesaka biedrību pārstāvji.

R. Jaunzeme uzsver, ka Bauskas rajona lauksaimnieku apvienība ar LZF atbalstu plāno uzturēt spēkā prasību analizēt saimniecības pienesumu valsts budžetā no ražošanas vienības, lai aktīvā lauksaimnieka statuss būtu atkarīgs no ražošanas efektivitātes. «Svarīgi saprast, cik katrā saimniecībā ražošanas vienība – hektārs vai mājlops – dod valstij un pašam ražotājam. Tad varētu redzēt, vai 100 ha ģimenes saimniecības pienesums šādā skatījumā nav būtiskāks par 6000 ha saimniecības devumu. Par to esam runājuši, bet īstenotu vēl neesam redzējuši,» uzsver speciāliste.

UZZIŅAI

Provizoriskās tiešmaksājumu likmes:

vienotais platībmaksājums (VPM) – 93,59 EUR/ha;

atsevišķais maksājums par cukuru (ACM) – 7,88 EUR/t;

īpašais atbalsts par pienu (IPKV) – 10,80 – 12 EUR/t;

īpašais atbalsts cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai (IKC) – 81,50 EUR/t.

Turpināsies atdalītie pārejas posma valsts atbalsta maksājumi par platībām, t. sk. laukaugu, pienu, liellopiem,
t. sk. nokautiem vai eksportētiem, kartupeļu cieti, kā arī īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem.

Vairāk informācijas Lauku atbalsta dienesta mājaslapā lad.gov.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Svarīgākais – zemes tirgus

Kategorijas