Pret salu un mitrumu

2013. gada 4. novembris 00:00

Mēģinot paaugstināt mājokļu energoefektivitāti, bieži vien nākas saskarties ar daudzām problēmām. Publikācijā piedāvāsim vismaz dažus risinājumus.

Ķibeles ir ļoti dažādas. Viena no tām – ja sienas ir mitras un siltināšana veikta no iekšpuses, nav iespējams kvalitatīvi siltināt logu ailas. Risinājumus šai problēmai varēja rast izstādē «Māja. Dzīvoklis» Ķīpsalas hallē Rīgā no 17. līdz 20. oktobrim.

Vēsturisks produkts
Kopīgā stendā ekspozīciju bija izvietojuši Bauskas novada logu ražošanas uzņēmums SIA «AVU LOGI» un celtniecības materiālu ražotāja SIA «RB&B». Celtniecības uzņēmuma projektu vadītājs Harijs Tučs piedāvāja ekoloģisku siltināšanas veidu – kokšķiedras izolācijas plātnes. Tās gatavo, sasmalcinot un sapresējot skujkokus. Nevajag pat līmi – plāksni satur kopā koka sveķi. Optimālais biezums – pieci centimetri, kas nodrošina tikpat lielu siltumnoturību kā 15 centimetrus bieza koka siena.

Šādu siltinājumu bieži izmanto senu māju atjaunošanā, jo plākšņu materiāls neatstāj kaitīgu ietekmi uz ēkas koka detaļām, saglabā iekštelpu klimatu un ļauj veidot sendienās ierastās sarežģītās konstrukcijas. Šādas plāksnes sāka ražot
19. gadsimtā. H. Tučs atceras, ka līdzīgi siltināta kāda 1954. gadā būvēta ēka. Materiāls ir saglabājies ļoti labi un nav jāmaina.

Skujkoku plāksnes var izmantot ārsienu siltināšanai – tās ir noturīgas pret mitrumu, to sānos ir ierīkotas spundes, kas sakļaujoties neatstāj spraugas caurvējam. Ar minētajām plāksnēm telpas iespējams siltināt arī no iekšpuses.

Dabiskas un nekaitē veselībai
Ir situācijas, kad kaimiņos neviens nedzīvo, un tukšie dzīvokļi saldē tāpat kā ārējās sienas. Bieži vien iedzīvotāji nevēlas siltināt visu namu.

Dzīvokļa siltumnoturību daudzi mēģina uzlabot, iekšējo telpu siltināšanai izmantojot putupolistirola vai akmensvates plāksnes. Taču putupolistirola plāksnes neelpo, mitrumam nav, kur palikt, tas krājas un rada pelējumu. Ja akmensvati neizdodas hermētiski noslēgt, siltinājuma slānī rodas mitrums, tas kļūst slapjš un zaudē siltumizolācijas spējas.

«Koka plātnes ir ne tikai izolācijas materiāls, tās regulē mitrumu – kad tā ir par daudz, plāksnes to uzkrāj, kad sāk kurināt un gaiss kļūst sauss, koka plātnes mitrumu «atdod». Šādi telpās var nodrošināt nepieciešamo klimatu,» stāsta H. Tučs. Skujkoku plāksnes ir dabiskas, tās nekaitē veselībai. Iedzīvotāji parasti izvēloties citus risinājumus – mainot apkures tehnoloģijas, cerot šādi ietaupīt. Koka plātnes maksā aptuveni septiņus latus kvadrātmetrā, tas nav dārgākais siltināšanas materiāls, taču iedzīvotāji cenšas izvēlēties vēl lētākus risinājumus. H. Tučs uzskata – ja pieskaita citu materiālu apdares cenu, izmaksas ir līdzīgas.

Nanotehnoloģijas
Daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektiem problēmas rada logu ailas. Ja māju sedz ar desmit centimetrus biezām plāksnēm, ailēs vietas ir tik daudz, cik plata loga plastmasas vai koka maliņa. Parasti plātni, kas biezāka par diviem centimetriem, nevar ielikt. Termogrammās gaišās krāsās parasti iezīmējas logu ailās – tas ir aukstuma tilts, pa kuru siltums atstāj dzīvokļus.

SIA «Power Term» pārdošanas speciālists Oļegs Zariņš uzskata, ka kvalitatīvu siltināšanu var veikt ar «Korund» suspensiju. «Tā ir krāsa, kas nodrošina siltumnoturību ar atstarošanas principu. Var teikt – gandrīz nanotehnoloģijas. Ja skatās zem mikroskopa, ir pamanāms, ka 80 procenti suspensijas sastāv no kapsulām ar keramisku apvalku un vakuumu, kurš siltumu nevada. Pārējais sastāvs ir akrils, kurš padara materiālu līdzīgu krāsai,» skaidro speciālists.

Viens milimetrs krāsas seguma ir līdzvērtīgs pieciem centimetriem akmensvates kārtas. Materiālam ir četras modifikācijas, vienu var uzklāt pat ziemā, kad gaisa temperatūra ir līdz mīnus 10 grādiem.

Sedz aukstuma tiltus
«Materiāls elpo, tam ir labas tvaika caurlaidības spējas. Iekštelpās var izmantot vietās, kur veidojas aukstuma tilti. Istabu stūrus var nokrāsot pret pelējuma veidošanos vietās, kur ir slikta ventilācija. Sienas kļūst siltas un nepelē,» produktu slavē O. Zariņš. Ar «Korund» var siltināt cauruļvadus, panākot arī otrādu efektu – pārklājot ar suspensiju aukstā ūdens vadus, kas parasti noraso un rada mitrumu.

Teorētiski tas būtu ideāls risinājums daudzām mājām. Litrs «Korund», kas pietiek milimetru biezam klājumam vienam kvadrātmetram, maksā vairāk nekā 12 latus. Speciālisti iesaka klāt nevis vienu, bet gan trīs kārtas – līdz 2,5 milimetriem. Viena kvadrātmetra siltinājuma materiāla izmaksas pieaug līdz 30 latiem.

«Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka kvalitatīva siltināšana, kad logus izņem un iebūvē ārējā siltinājuma slānī, dzīvokļa īpašniekiem izmaksātu apmēram simt latus par vienu logu. «Korund» izmantošana ir lētāka.

UZZIŅAI

Vidējais siltuma vadītspējas koeficients dažādiem materiāliem:

ekovate – 0,090;

stikla vate – 0,041;

akmensvate – 0,041;

priekšputotais polistirols – 0,039;

ekstrudētais polistirols – 0,039;

poliuretāns – 0,027;

koka plātne – no 0,042 līdz 0,070, atkarībā no izstrādājuma kvalitātes;

silikāta bloki – 0,68;

silikāta ķieģeļi – 0,92.

Intensitāti, kādā siltumu pārvada caur materiālu, mēra vatos uz virsmas laukuma kvadrātmetru. Temperatūras novirzei izmanto vienu Kelvina mērvienību uz biezuma metru. Saīsināti apzīmē kā W/mK. Iegūto rezultātu sauc par siltumvadītspējas koeficientu – lambda (λ). Šis rādītājs raksturo materiāla siltumizolācijas spējas.

Avoti: energoaudits.lv, ergliarods.lv, knaufinsulation.lv, arkom.lv

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pret salu un mitrumu

Kategorijas