Saeimai jāiegrožo XXI gadsimta mēris

Ivars Jakovels, Jelgavas domes deputāts (SC)

2013. gada 1. novembris 15:17

312

Vīrushepatīts C nav tikai briesmīga infekcija un personiska traģēdija desmitiem tūkstošu mūsu līdzpilsoņu. Tas ir kļuvis par sinonīmu valstiskam pazemojumam, jo Latvija, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, nejūtas spējīga pilnā mērā rūpēties par saviem saslimušajiem, lai iegrožotu šī mūsdienu mēra izplatību. Vai Latvijas likumdevējiem pietiks pilsoniskas drosmes izbeigt tam pakļautās valdības klīnisko “taupību”? Ja tās pietrūks, nostiprināsies vēl viens arguments par labu vispārējām šaubām šeit un citur ES, ka tās dalībvalsts savā sociālās drošības politikā arvien dziļāk atklājas kā izgāzusies valsts, “failed state”.

Ik gadu C hepatīta ārstēšanai nepieciešamo zāļu pilnai kompensēšanai visiem tā slimniekiem būtu vajadzīgs ieguldīt 3,6 miljonus latu. Patlaban valsts pilnībā kompensē zāļu izdevumus tikai trūcīgām personām, bet pārējiem pacientiem – 75 procentu apmērā. Rēķinoties ar to, ka ārstēšanās kurss var ilgst gadu, pašam slimniekam medikamenti var izmaksāt līdz pat diviem tūkstošiem latu un vairāk. Daudziem inficētajiem vienkārši nav šādas rocības, tādēļ viņi tiek piespiesti “pēc savas brīvas gribas” atteikties savlaicīgi izārstēt slimību, kas patlaban pasaulē nodara lielākus postījumus un prasa vairāk dzīvību nekā AIDS epidēmija. Neārstējoties, cilvēks saslimst ar aknu cirozi vai pat to vēzi, kļūstot par invalīdu un priekšlaicīgi mirstot. Pilnībā apmaksāta infekcijas ārstēšana rada obligātu efektu tautsaimniecībā un demogrāfijā, jo tās radītais nespēks un nāve apdraud jaunus, strādāt un atražot tautu spējīgus cilvēkus. Infektoloģijas centrs rēķina, ka katru gadu Latvijā saslimstība pieaug par aptuveni divdesmit procentiem (~40 tūkstoši inficēto patlaban).

Slimības sakropļoti un nobendēti cilvēki, bez apgādniekiem palikušās ģimenes un pasaulē nelaistie bērni, kā arī, “makroekonomiski” rēķinot, zudušais darbaspēks un neiemaksātie nodokļi – hepatīta C radītie cilvēciskie un arī valstiskie zaudējumi, kaut arī Veselības ministrijā tie nav tikuši aprēķināti, neapstrīdami būs daudzkārt lielāki par jau minētajiem 3,6 miljoniem latu, kas Ministru kabinetam neatradās 2014. gada budžeta projektā. Valda Dombrovska valdības nostāja ir šo traģēdiju demonstratīvi neredzoša. Tai ir pavisam citas finansiālās prioritātes. Ministru prezidents sava kabineta locekļiem ir ierādījis, ka viņaprāt, labais tonis ir ignorēt sabiedrību un turēties pie augstprātīgas pārliecības: mēs zinām labāk, kas tieši ir vai nav vajadzīgs tautai!

Līdzīgi kā citas Latvijas sociālekonomiskās problēmas, arī šī tiek “eksportēta” – daudziem ar C hepatītu inficētajiem par vienīgo reālo iespēju atveseļoties kļūst pārcelšanās uz citām valstīm, kas viņus ne tikai nodrošina ar darbu, bet arī pilnībā sedz ārstniecības izmaksas. Mums bieži nākas sašust par neslavas celšanu mūsu valstij – atkal un atkal uzzinot, ka ne tikai bagātajās rietumvalstīs, bet arī kaimiņos Latvija tiek uzskatīta par nīkulīgu, atpalikušu un depresīvu zemi. Taču ar sašutumu nepietiks, lai atspēkotu šos priekšstatus. “Hepatīta emigrācija” kļūst par vēl vienām hroniskām galvassāpēm Latvijas tēla spodrinātājiem.

Sabiedrība ir uzticējusi Saeimai atrisināt šo problēmu. Šā gada janvārī parlamentā tika iesniegta saņēma gandrīz 14 tūkstošu Latvijas pilsoņu parakstītu likumdošanas iniciatīvu „Par dzīvi bez C hepatīta”, kurā tas tika aicināts nodrošināt nepieciešamo medikamentu kompensāciju pilnā apmērā visiem slimniekiem. Saeimas deputāti vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu. Tiesa gan, maijā viņi paši valdībai uzdeva jau koriģētu uzdevumu – noskaidrot, vai iespējams no budžeta segt 90 procentus izmaksu. Parlamentam izdevās panākt, ka Veselības ministrijai tika piešķirts papildus finansējums. Taču nauda hepatīta C medikamentu kompensēšanai tajā netika īpaši iezīmēta, un tāpēc līdzekļus ministrija izlietoja pavisam citām vajadzībām, kas tai šķita svarīgākas nekā infekcijas skartie cilvēki. Kamēr viņi cieš un mirst (!), valdība spēlē “politisko futbolu” – naudu mēs taču iedevām, ko vēl no mums gribat? Tādējādi Saeimai, iniciatīvas iesniedzējiem un visai sabiedrībai daiļrunīgi ir uzrādīts arī tas, ka pašreizējā valsts izpildvara savā pašpārliecinātībā vairs nejūt nekādu pietāti pret likumdevēju. Drīz valdības partiju “ierindas” deputātiem būs jāizdara nopietna morālā izvēle: vai viņiem norīt šo krupi un paklausīgi balsot, kā norāda frakcijas priekšniecības “īkšķis”, lai tikai neapdraudētu savu vietu vēlēšanu listē – vai rīkoties tā, kā viņiem prasa sabiedrības intereses un vēlētāju dāvātā uzticība?

Daudzi koalīcijas pārstāvji pietiekami skaidri apzinās, ka valdības vadītāja sociālā vienaldzība kopā ar “Vienotības” aklo paļāvību uz Dombrovski kā savu mūžīgo “lokomotīvi” ikvienam no viņiem draud ar pilnīgu morālu un politisku bankrotu. Šiem godprātīgajiem cilvēkiem ir vajadzīgs tikai nedaudz drosmes rīcībā, lai izglābtu savu un Saeimas reputāciju tautas acīs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saeimai jāiegrožo XXI gadsimta mēris

Kategorijas