Bauskā seminārā informē par eiro naudaszīmju drošību

Vairāk nekā 60 privāto uzņēmumu un pašvaldības iestāžu pārstāvji vakar, 31. oktobrī, Bauskas novada domes ēkas sēžu zālē noklausījās «Latvijas Bankas» ekspertu sniegto informāciju, saistītu ar gaidāmo eiro ieviešanas procesu.
Semināru ciklu «Kas jāzina par eiro drošību – kasieriem un ikvienam no mums» rīkoja Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar «Latvijas Banku» un Ekonomikas ministriju. Ierasties tika aicināti gan profesionāli naudas lietotāji, gan ikviens, kuram ir neskaidrības par eiro ieviešanu.
«Latvijas Bankas» Naudas tehnoloģiju daļas vadītāja Andra Tauriņa stāstījums par eiro naudaszīmju specifiku un pretviltošanas elementiem aizrāva klausītājus. Baušķenieki pēc semināra nāca klāt un pateicās par interesanto stāstījumu stundas garumā. «Tas patiesībā bija īss stāsts. Ja tiekas profesionāļi, tad par banknošu drošības jautājumiem var runāt stundām,» smaidot teic A. Tauriņš.
Uz semināru ar vairākām iekārtām bija ieradušies Bauskas moderno tehnoloģiju tirgotājas SIA «Iveta» pārstāvji. Viens no piedāvājumiem bija kalkulators, kurš ieprogrammēts tā, ka jebkuru iegūto summu latos ar viena taustiņa spiedienu pārvērš eiro valūtā. Sanākušos visvairāk interesēja ierīces, ar kuru palīdzību varēja noteikt, vai banknotes nav viltotas.
«Ar taustīšanu naudaszīmes varam pārbaudīt, ja tās liekam savā makā, nevis tad, kad strādājam ar klientiem,» piedāvājumu pamatoja SIA «Iveta» grāmatvede Natālija Podoļska. Viņa uzsvēra, ka varbūtība saskarties ar viltotu eiro banknoti parastam pircējam ir neliela, bet tiem, kas strādā ar lielu naudas apjomu, šī iespēja ievērojami pieaug.
«Seminārs bija pamācošs. Tiesa, lielu daļu informācijas zināju jau iepriekš. Pati interesējos, sekoju plašsaziņas līdzekļu informācijai,» tā Dagnija Kozlova, SIA «Bauskas tirgotājs» veikala vadītāja Bauskā, Salātu ielā.
Bauskas novada Brunavas pagasta pārvaldes kasiere Baiba Alsberga atzina, ka viņai darbā ir maza saskarsme ar apskatītajām tēmām. «Pamatā izrakstām kvītis un rēķinus. Jau tagad lietojam abu valūtu apzīmējumus,» tā kasiere. Viņa novērojusi, ka cilvēki saprot, kāpēc nepieciešams rakstīt abas valūtas, tomēr summai eiro vēl aizvien uzmanību nepievērš. Tomēr seminārs bijis noderīgs – lai arī daudz informācijas var uzzināt internetā un preses izdevumos, tomēr speciālista skaidrojums vairāk paliekot atmiņā.
Par nepieciešamību attēlot preču vērtību abās valūtās atgādināja arī «Latvijas Bankas» preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Tiesa, viņa teiktais izsauca zālē sačukstēšanos un klusus smieklus: «Tu ņem vērā eiro cenu? Neņem! Es arī ne.» Speciālists pastāstīja par cenu monitoringu, ko veic Ekonomikas ministrija, uzsverot, ka būtiskas izmaiņas ilgākā laikā nav novērotas, bet sabiedriskajās aptaujās 80 procenti iedzīvotāju teic, ka cenas jau cēlušās vai gaida, ka tūlīt paaugstināsies. M. Grāvītis gan brīdināja, ka preču un pakalpojumu vērtība var mainīties: «Cenas mūsu valstī ir brīvas. Eiro dēļ pie sociālisma neatgriezīsimies.»
M. Grāvītis aicināja laikus samainīt lata monētas pret eiro. ««Latvijas Banka» ir pasūtījusi eiro monētas ar kopējo masu 1600 tonnas. Metāla latus un santīmus paredzēts savākt 1200 tonnas. Ja visu mainīs uzreiz, tas gluži vienkārši nesaies mūsu filiālēs,» tā speciālists. Viņš pastāstīja, ka lati un santīmi tiks nogādāti metāla pārstrādes rūpnīcā un kļūs par sagatavēm jaunajām eiro monētām.
Sanākušos interesēja, vai tiks turpināta prakse izlaist dažādu veidu jubilejas monētas. M. Grāvītis apstiprināja, kas tas turpināsies un jau ir izvēlētas tēmas, kuras nākamgad tiks attēlotas. Viņš pastāstīja, ka tuvākajās dienās tiks izlaista pēdējā īpašā lata monēta, kuras tēma būs eiro ieviešana. Parasti šādas monētas laiž apgrozībā tuvāk gadumijai, bet šoreiz, ņemot vērā gaidāmo valūtas maiņu, tas notiks agrāk.
«Latvijas Banka» ir pasūtījusi vairāk nekā 700 tūkstošus sākuma eiro monētu komplektu, kuru vērtība būs desmit lati. M. Grāvītis informēja, ka šiem komplektiem būs pārdošanas ierobežojums – ne vairāk kā pieci vienam pircējam. «Iemesli ir vairāki – ir aizdomas, ka tos centīsies izmantot kā Ziemassvētku dāvanas. Var uzrasties arī veikli komersanti, kas iepērk tos vairumā un pēc tam pārdod Eiropā šādu monētu kolekcionāriem par lielāku cenu,» skaidro speciālists.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»