Pamēģināja. Īsti neizdevās

2013. gada 1. novembris 00:00

Reformu partijas bijušais valdes loceklis Edmunds Sprūdžs, lai arī kritis nežēlastībā gan paša biedru, gan ilggadējo pašvaldību darboņu skatījumā, pirms plānotās aiziešanas no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata sarunā ar žurnālistiem bija visai optimistisks. Viņš ar padomnieku atbalstu uzskaitīja vairākus vēl padarāmos darbus un solīja risinājumu vairākām preses pārstāvju nosauktām nepilnībām.

Divas sejas
E. Sprūdžam raksturīga it kā dubulta, šķietami pretrunīga personības ārējā izpausme. Tiem, kas ar viņu neparunā aci pret aci, ministrs var likties noraidošs, neizprotošs, īsti nespējīgs brīvi komunicēt. Tas nav tiesa. Sarunā amatpersona neslēpj skatu, atbild atklāti, saturīgi un ar krāšņiem izteicieniem, trāpīgi raksturojot situāciju.

Pāris ilggadēju pašvaldību profesionāļu, kam pašiem tiešas saskares ar ministru nav, pēc augusta beigās izskanējušā paziņojuma par E. Sprūdža nodomu atstāt amatu ar 1. decembri atviegloti nopūtās – esot jau gana ziepju savārījis ar «ašajām idejām».

Savukārt vairāki Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) joprojām strādājošie ierēdņi atzīst – pirms tam pie Raimonda Vējoņa (ZZS) tikai vilkuši laiku un saņēmuši algu. «Tagad ir ļoti daudz darba, bet tas ir aizraujoši. Esam atsākuši ticēt savai misijai – radīt un pārstāvēt uzticamu, efektīvu, demokrātisku, sabiedrībai kalpojošu valsts pārvaldes aparātu,» teic amatpersonas, gan saglabājot anonimitāti.

Politologs Juris Rozenvalds secina: «Viena lieta ir skaistas un cēlas idejas, bet ir jāspēj par tām komunicēt ar nozari.» Pašvaldību kongresā augusta vidū ar E. Sprūdžu neviens īsti nav vēlējies runāties. Apspriedušies ar ekonomikas ministru, ar VARAM parlamentārā sekretāra amatu jūlijā atstājušo Saeimas deputātu Eināru Cilinski (NA), bet savu ministru ignorējuši.

Pērn, kad E. Sprūdža attiecības ar pašvaldību vadītājiem jau bija pabojātas, Iecavā notika presei neizziņota un neatspoguļota tikšanās ar Zemgales novadvečiem. Tagad ministrs un viņa padomniece Maija Pētermane atzīst – informācijas nesniegšana par to nebija pareizs solis ne no sabiedrības, ne E. Sprūdža popularitātes viedokļa.

Neskatās vienā virzienā?
Dažs ilggadējs pašvaldības vadītājs saka – viņš nepārstāv mūsu intereses. E. Sprūdžs atteic: «Tas nav mans uzdevums, man ir jāpārstāv valdības intereses pašvaldībās.» Neatbildēts ir jautājums, kāpēc valdības intereses nesakrīt ar pašvaldību nolūkiem, ja abu uzdevums būtu kalpot sabiedrībai.

E. Sprūdžam līdz 1. decembrim vēl Saeimā jāaizstāv likuma grozījumi, lai krimināli vajāti deputāti nevarētu pašvaldībā pieņemt lēmumus. Ar mēģinājumu ierobežot pašvaldību lēmēju un izpildvaras saplūšanu maķenīt nogājis greizi – VARAM juristi analizējot, vai tehniski nevainojamais, taču pilnīgi formālais manevrs it kā atcelt deputātu – pašvaldības darbinieku – no lēmumprojektu sagatavošanas atbilst likuma burtam. Likuma gars te, protams, ir miris.

Sāpīgi uztverto priekšlikumu par deputātu skaita samazināšanu E. Sprūdžs skaidro ar vēlmi palielināt konkurenci un deputātu profesionalitāti. Viņš gan piekrīt – jānovērš iespēja valdošajai elitei ietekmēt vēlēšanu rezultātus, izmantojot subsidētos pašvaldību izdevumus. Ministrs solās risināt arī mediju vidi graujošo pašvaldību izdevumu izlikšanos par īstu presi, nelikumīgi pieprasot maksu par nodokļu maksātāju jau subsidēto izdevumu un ievietotajām reklāmām.

E. Sprūdžs slavē pašvaldību referendumu likuma tapšanu: «Kompetentas pašvaldības rokās tas ir brīnišķīgs instruments, kā pārliecināties par sabiedrības atbalstu, mazākuma grupas iespēja rosināt savas iniciatīvas.»

Naudas modelis
Taujāts, vai aiziešanas iemesls ir arī neuzvarētā «kauja» ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš joprojām vada pašvaldību ar visu tiesas liegumu, E. Sprūdžs smejas. Profesionāli divos gados esot identificējis problēmas, kas traucē pašvaldībām attīstīties. «Cilvēku aizbraukšana, lauku teritoriju iztukšošanās, uzņēmējdarbībai nepietiekami labvēlīga vide,» ministrs uzskaita jau zināmas nepilnības, atzīstot – ar to ne kā politiķis, ne ierēdnis neko vairāk izdarīt nevarot.

Tomēr kā vienu no risinājumiem viņš min nule rosināto jauno administratīvo dalījumu ar lielākām pašvaldībām. Līdzīgu modeli savulaik ieteikuši amata priekšteči Edgars Zalāns un Māris Kučinskis. «Saruna nav par robežu pārvilkšanu, bet par brīvprātīgu apvienošanos, sabiedrības izpratni un resursiem – nauda, dabas kapitāls un cilvēku iespējas veidot uzņēmējdarbību ir noteicošais pašvaldības turīgumam,» uzsver E. Sprūdžs.

Nākamajā Eiropas struktūrfondu periodā daudz naudas būs pieejams pilsētvidei, tam labvēlīgāks pašvaldību dalījuma modelis ir 9+21, skaidro ministrs. Priekšrocības būšot projektiem, kur redzama starpnovadu sadarbība un «starojums», proti, lai attīstītos ne tikai novada vai reģiona centrs, bet arī pārējā teritorija.

Lepns E. Sprūdžs ir par Latgales attīstības pilotprojektu, kam līdzīgu nākotnē labprāt redzētu citos reģionos. Viņa labo darbu grozā ir beidzot sagaidītā atkritumu depozītu sistēma. Toties atkritumu monopola nostiprināšanos ministrs raksturo kā «smirdīgu tēmu, kur katram akmenim apakšā ir čūska», atzīstot zaudējumu šajā jomā.

Pirms Ziemsvētkiem bez vadītāja atstātā iestāde ir gards kumoss – VARAM dala klimata pārmaiņu, Kohēzijas u. c. struktūrfondu līdzekļus, regulē teritorijas plānojumu, atkritumu un vides jomu. Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis E. Cilinskis kuluāros minēts kā nākamais ministra kandidāts. M. Pūķis teic – viņš ir pašvaldību profesionālis, taču «centralizators»: «Tas, ka profesionālis vienmēr ir labākais valstij un cilvēkiem, ir mīts.» Vai valdības izraudzītais pēctecis turpinās vienu no E. Sprūdža galvenajiem mērķiem – panākt uzņēmējdarbības atbalstu visās pašvaldībās – rādīs nākotne.

UZZIŅAI

Edmunds Sprūdžs

Dzimis: 1980. gada 21. jūnijā.

Izglītība: pabeidzis Rīgas 1. ģimnāziju, 2010. gadā absolvējis Biznesa administrācijas programmu Roberta Kenedija koledžā Šveicē.

Karjera: 1998. – 2007. gadā vadoši amati uzņēmumos «First Office Latvia», «Hansa Business Solutions Latvia», «Hansa World CIS». Pieder kapitāldaļas 9 uzņēmumos.

Politiskā darbība: nosaukts kā Zatlera Reformu partijas kandidāts Ministru prezidenta amatam. Ievēlēts 11. Saeimā.

2011. gada 25. oktobrī kļuva par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Valda Dombrovska («Vienotība») valdībā un nolika deputāta mandātu.

Valodu prasme: dzimtā – latviešu, kā arī angļu, krievu, itāliešu, vācu.

Vaļasprieki: teniss, vilcienu modeļi, elektronika, burāšana.

Avots: VARAM, wikipedia.org.

VIEDOKĻI

Astrīda Vītola, Iecavas novada domes deputāte («Vienotība»), Ķekavas novada domes attīstības nodaļas vadītāja:
– Grūti raksturot ministra darbību, jo ar patiesu izpratni viņš ar pašvaldībām nav sadarbojies. Darbība bija haotiska, lai arī dažas idejas nebija sliktas, to īstenošana nenotika pārdomāti un pamatoti. Ķekavas novadam bija negatīva pieredze ar Kohēzijas fonda atbalstītu projektu, par kuru informāciju no ministrijas gaidījām pusgadu.

VARAM tika likvidēta Ūdens būvju komisija, aizgāja labi speciālisti, bet vietā neko neizveidoja, un pašvaldībām vairs nebija kompetentu cilvēku, ar ko konsultēties. Ja arī kaut kas nestrādāja pareizi un to sagrāva, ir jāliek kas cits vietā.

Līdzīgi ar jaunajām reformām – vēl nav novērtēts iepriekšējās lietderīgums pašvaldībām un valstij, bet jau runā par citām. Pašvaldībām nav jautāts, ko tās domā, ministrs kaut ko dara, bet pašvaldību viedokli neuzklausa. Tomēr ir jāzina, kā darbojas valsts pārvaldes un pašvaldību sistēma, lai tajā ko mainītu. Arī pašvaldībās ir pieredzējuši speciālisti, kuri saprot, kādas sekas var radīt pārmaiņas.

Māris Pūķis, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks, Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes Publiskās pārvaldes katedras profesors:
– Daļu savu ieceru ministrs ir īstenojis, bet no pašvaldību attīstības viedokļa tur nekā laba nav. Galvenā problēma E. Sprūdžam nav ne komunikācija, ne prasmju trūkums, bet gan idejas, jo tās vērstas pret pašvaldību nostiprināšanu, par centralizētu valdības varu. Reformu partijas intereses, kas ir īslaicīgas, viņš īstenoja vismērķtiecīgāk no visiem ministriem.

E. Sprūdžam nav kompleksu, viņš kā cilvēks nav lielīgs, bet atvērts, ierodas uz dažādiem sarīkojumiem aicināts vai ne, ar visiem sarunājas un savus neizdarītos darbus prot pārvērst par uzvaru. Paša partija no viņa atteicās tāpēc, ka viņš pakāpeniski zaudēja popularitāti pašvaldībās.

Būdams E. Sprūdža ārštata padomnieks, es viņu brīdināju par pašvaldību centralizācijas risku. Lielā pašvaldībā cilvēkam zūd saikne ar konkrēto vietu, viņš vairs nejūtas tai piederīgs, neizjūt vēlēto varu kā draugu. Nevajag sasteigt ar apvienošanos. Tas, kas notiek dabiski, ir pareizi, bet citur jāskatās, vai tas nāks par labu. Šo pamatojumu ministrs nesaprata un atsala pret maniem padomiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pamēģināja. Īsti neizdevās

Kategorijas