Komentāri: Uzvaras piemineklis

2013. gada 1. novembris 00:00

Kāda vērtība ir padomju armijas Uzvaras piemineklim Rīgā, Pārdaugavā? Kādas sekas varētu būt lēmumam par tā nojaukšanu?

Nav aizsargājamo sarakstā
MĀRĪTE PUTNIŅA, valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas inspektore:
Uzvaras piemineklis Rīgā nav minēts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Tajā var iekļaut teritorijas, ēkas un citus objektus, kas saistīti ar starptautiskā, Latvijas vai Latvijas novadu mērogā nozīmīgiem notikumiem vai ievērojamām personām un kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme. Uzvaras piemineklis Rīgā nav saistīts ne ar konkrētu kāda vēsturiska notikuma norises vietu, ne arīdzan ar konkrētu ievērojamu personu dzīvi vai darbību. Kompleksa izveidošanas laiks (1985. gads) neatbilst valsts aizsargājama kultūras pieminekļa kritērijiem. Tādējādi Uzvaras pieminekļa saglabāšana vai nojaukšana nav Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas kompetencē.
Šis jautājums pašlaik ir kļuvis aktuāls tā politizācijas dēļ. Pēc būtības – no pilsētvides kvalitātes viedokļa, to varēs risināt tikai tad, kad piemineklis būs zaudējis politisko aktualitāti. Iespējams, ka esošais komplekss nav labākais risinājums, bet tādā gadījumā nepieciešama arī diskusija par 20. gadsimta 30. gadu projektiem, pieļaujot iespēju, ka to vietā var atrasties kas jauns, oriģināls un kvalitatīvs.

Vēsture jāglabā
SERGEJS PAŠUKOVS, «Saskaņas centra» Iecavas nodaļas vadītājs:
Ja tiks pieņemts lēmums par pieminekļa nojaukšanu, tas būs nepareizs. Domāju, ka ne tikai padomju laika, bet arī vāciešu un citu liktos pieminekļus nevajag aiztikt. Tāda ir mūsu vēsture, un tā ir jāglabā. Ko citu darīt? Priekšlikums nojaukt Uzvaras pieminekli tikai kurina naidu starp dažādu tautu pārstāvjiem Latvijā, un tas ir nepareizi.
Ir daudz rakstīts un teikts, ka latvieši ir tāda tauta, kas negrib pieņemt savā vidū citas tautības. Kur tad šiem nepieņemtajiem iet? Viņi pulcējas savā lokā. Tas tā turpināsies, ja valdība un politiķi nesapratīs, ka jācenšas sabiedrību vienot, nevis šķelt. Lai stāv visi pieminekļi – krievu, vāciešu, latviešu. Visa vēsture ir cienījama. Varbūt šis jautājums speciāli rosināts pirms vēlēšanām, lai kāds savāktu politisko kapitālu, un tas ir negodīgi pret cilvēkiem.
Mums ir sarežģīts mantojums, taču naids jāpārvar. Arī manā ģimenē tēva radi bija padomju armijā, bet mammas ģimene – turīgi poļi – devās trimdā. Taču esam varējuši vienoties, jo cienām cits citu, un tas jāspēj arī visai tautai.

Par vēlu
INESE PUČEKA, jauniete no Bauskas novada Dāviņu pagasta:
Cik zinu, vietā, kur atrodas padomju armijas Uzvaras piemineklis, savulaik plānoja izveidot pieminekli Bermonta sakāvei 1919. gada 11. novembrī. Manuprāt, Latvijas iedzīvotājiem cīņai par neatkarību un Lāč-plēša dienas notikumiem vajadzētu būt svarīgākiem par Krievijas uzvaru Otrajā pasaules karā. Latvijai šis karš atnesa tikai okupāciju.
Par šo pieminekli domāju nevis kā par piemiņas vietu PSRS uzvarai, bet gan tiem latviešiem, kas bija iesaukti padomju armijā. Tāpēc nevaru teikt, ka vēsturiskas vērtības tam nav.
Man labāk patiktu, ja tā būtu vieta, kur latvieši ietu nolikt ziedus
11. novembrī, nevis laukums Pār-daugavā, kur publiski lietot alkoholu 9. maijā. Tomēr pieļauju, ka jautājums par nojaukšanu ir nācis par vēlu – to vajadzēja darīt uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas. Domāju, ka tagad tas izsauktu demonstrācijas un nekārtības no krievu jauniešu puses. 9. maija svinībās piedalās ne tikai cilvēki, kam bijusi tieša saskare ar padomju armiju, bet arī jaunieši ar Georga lentīti pie krūtīm, bieži vien nemaz nesaprotot, kas tā par lenti un kāpēc sapulcējies bars cilvēku, kas dzer Pārdaugavā. Taču neuzskatu, ka bailēm no nekārtībām vajadzētu būt šķērslim drosmīgu lēmumu pieņemšanai. Dzīvojam tomēr Latvijā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: Uzvaras piemineklis

Kategorijas