Godina Rundāles pils direktoru Imantu Lancmani

2013. gada 30. oktobris 14:17

1231

Godina Rundāles pils direktoru Imantu Lancmani

Francijas vēstniecībā Rīgā otrdien, 29. oktobrī, tika godināts Rundāles pils direktors Imants Lancmanis. Francijas vēstnieks Latvijā Stefans Viskonti viņam pasniedza Ordeni mākslā un literatūrā.

Augsto apbalvojumu I. Lancmanis saņēma par ieguldījumu Francijas un Latvijas attiecību attīstīšanā kultūras jomā. Francijas vēstnieks I. Lancmani sveica, sakot runu gan latviešu, gan franču valodā.

«Man vajadzētu turpināt runāt Voltēra valodā, ko Jūs, Lancmaņa kungs, pārvaldāt līdz pat vissmalkākajām niansēm un kas ļoti nozīmīgā veidā ir gan veicinājusi Jūsu zināšanu veidošanu klasiskajā kultūrā, gan arī veidojusi Jūsu dzīves ceļu. Bet, domājot par daudzajiem Jūsu viesiem, es turpināšu runāt Raiņa valodā. Mūsu, francūžuprāt, tā iemieso latviešu valodas skaistumu un poēziju,» sanākušos uzrunāja S. Viskonti.

Vēstnieks uzteica I. Lancmaņa paveikto Rundāles pils atjaunošanā, slavēja pils direktora talantu gleznošanā, neiztrūkstošo interesi par Franciju un tās kultūru.

«Šis apbalvojums vainago manu pieķeršanos un manas saites ar Franciju – zemi, kas kopš bērnības ir bijusi kā mana otrā dzimtene. Mana garīgā patvēruma dzimtene,» atbildes runā franču un latviešu valodā sacīja Imants Lancmanis. «Man tagad ir trīs Francijas ordeņi. Taču šis ir veltīts tieši tai jomai, kurā man nācies strādāt visu mūžu, – mākslai un literatūrai,» atzina I. Lancmanis.

«Bauskas Dzīvei» I. Lancmanis atklāja, ka Francijas pilnīgākai iepazīšanai viņam ir vēl kāds sapnis: «Tā ir Francijas province, Francijas lauki. Uzskatu, ka franču gars šādā globalizācijas laikmetā arvien vairāk atrodams laukos. Parīze ir kļuvusi pārāk kosmopolītiska un internacionāla. Līdz ar to es konstatēju, ka laukos rodams īstais franču brīnums, sirsnība. Cilvēki tur dzīvo savu dzīvi, nedomājot ne par politiku, ne citām augstām lietām. Viņi dzīvo, strādā un prot priecāties. To vajadzētu mācīties latviešiem.

Tik daudz negausties un negriezt zobus, bet priecāties par to, kas ir apkārt. Francijas lauki ir bagātība, kur meklēt vecās tradīcijas, veco laiku virtuvi, ģimenes dzīvi. Tur ir saglabājies tas burvīgais, kas citviet pasaulē lēnām sāk zust. Mans sapnis ir to visu vēl vairāk iepazīt un izbaudīt.»

Pils direktoru vēstniecībā sveikt bija ieradušies kolēģi no Rīgas muzejiem, bijusī kultūras ministre Helēna Demakova, mecenāti Ināra un Boriss Teterevi, Rundāles novada domes pārstāvji, darbabiedri Rundāles pilī.

Šis ir trešais I. Lancmanim piešķirtais Francijas ordenis. 2003. gadā viņš saņēma Nopelnu ordeni un 2007. gadā Francijas valdība viņam piešķīra Goda leģiona ordeni. Ordenis mākslā un literatūrā ir Francijas goda apbalvojums, ko 1957. gadā iedibināja Kultūras ministrija. Ar šo ordeni apbalvo personas, kuru radošie darbi snieguši īpašu devumu mākslas un literatūras jomā un kas ir veicinājušas mākslas un literatūras prestižu Francijā un pasaulē.

Francijas vēstnieka Latvijā Stefana Viskonti runa, pasniedzot ordeni Mākslā un literatūrā Rundāles pils muzeja direktoram Imantam Lancmanim:
– Godājamais Lancmaņa kungs! Man vajadzētu turpināt runāt Voltēra valodā, ko Jūs pārvaldāt līdz pat vissmalkākajām niansēm un kas ļoti nozīmīgā veidā ir gan veicinājusi Jūsu zināšanu veidošanu klasiskajā kultūrā, gan arī veidojusi Jūsu dzīves ceļu. Bet, domājot par daudzajiem Jūsu viesiem, es turpināšu runāt Raiņa valodā, kas mūsu, francūžuprāt, iemieso latviešu valodas skaistumu un poēziju.
Dāmas un kungi, es neesmu domājis šo runu veltīt sīkam Lancmaņa kunga karjeras un ievērojamo nopelnu aprakstam. Lancmaņa kungs vēlējās ap sevi pulcēt tuvākos cilvēkus, lai šai ceremonijai piešķirtu personiskāku noskaņu, un viņa līdzstrādnieki no Rundāles pils, kurus vēlreiz sveicu, šo dzīves aprakstu pazīst labāk kā jebkurš cits. Turklāt ar Rundāles pils direktoru – šo emblemātisko personu –, kas tiek augstu novērtēta un cienīta gan Latvijas, gan Eiropas, gan pasaules kultūras kontekstā, nav nepieciešams iepazīstināt.

Dārgie draugi, kad es domāju par Rundāles pili un par žilbinošo darbu, kas izdarīts pēdējo četrdesmit gadu laikā, man bieži nāk prātā šī frāze, ar kuru ļoti precīzi izteicies rakstnieks Andrē Malro, es citēju: «Le musée est un des lieux qui donnent la plus haute idée de l’homme.» – «Muzejs ir viena no tām vietām, kas sniedz visaugstāko ideju par cilvēku.» Tādēļ man ir īpašs prieks šovakar pagodināt cilvēku, kas ir stingrs savā pārliecībā, erudīts un garā brīvs, nenogurstošs kultūras dzīvīguma un savas zemes mantojuma glabātājs, liels Francijas draugs un, galvenais, dedzīgs humānists.

Pietiek tikai apskatīt fotogrāfijas, kurās attēlota Rundāles pils pirms četrdesmit gadiem, un apskatīties, kā tā izskatās tagad, lai varētu novērtēt gan darbošanos un degsmi, gan grūtības, ar kurām bija jāsaskaras Jūsu komandai, lai padarītu šo pili par «le Versailles letton» jeb «Latvijas Versaļu». Jums ir izdevies bagātināt un dažādot pils kolekcijas, sadarbojoties ar lieliem mākslas profesionāļiem un mecenātiem, ar kuriem Jūs uzturat lieliskas attiecības.

Dārgais Lancmaņa kungs, tie nemaz nav visi Jūsu talanti! Ārpus direktora un mākslas vēsturnieka darba Jūs esat arī talantīgs un oriģināls gleznotājs. Daudzas no Jūsu interesēm ir saistītas ar manas valsts kultūru: ar to es domāju Jūsu aizraušanos ar franču literatūru, jo īpaši ar Marselu Prustu.

Ar to es domāju Jūsu īpašo interesi par gastronomiju un kulinārijas mākslu, kas Jums labi padodas. Mums, francūžiem, kuru gastronomija ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, tas ir ļoti svarīgi. Šeit jāmin slavenais Taleirāns, kurš, kā Jūs zināt, bija precējies ar Kurzemes princesi Doroteju un kuram patika teikt, ka «vislabākais diplomāta palīgs ir viņa pavārs» – «le meilleur auxiliaire d’un diplomate, c’est bien son cuisinier». Runājot par šo tēmu, atļaujiet man darīt Jums zināmu, ka Francijas institūts Rīgā no divdesmitā līdz divdesmit septītajam novembrim rīkos franču gastronomijas nedēļu par godu Rīgas un Bordo pilsētu divdesmit gadu sadraudzības jubilejai.

Atgriežoties pie Jums, Lancmaņa kungs, šīs ir dzīves lappuses, ko vēlas izcelt Francija, pasniedzot Jums Ordeni mākslā un literatūrā, un caur Jūsu talantiem arī pieminēt visus Latvijas talantus, ko bez šaubām iemieso Jūsu gara elegance.

(Avots: Francijas vēstniecība Latvijā.)

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Godina Rundāles pils direktoru Imantu Lancmani

Kategorijas