Jākontrolē kvalitāte

2013. gada 30. oktobris 00:00

Vairāk nekā 20 Bauskas, Rundāles, Vecumnieku un Iecavas novada lauksaimnieku otrdien, 29. oktobrī, pulcējās diskusijā par Eiropas Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) 2014. – 2020. gadā.

Nozares nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji Bauskā saņēma vairākus ieteikumus trešdienas, 30. oktobra, izšķirīgajai diskusijai ar Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem par lauku atbalsta maksājumu kritērijiem un dalījumu.

Svarīgi vietējie lēmumi
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvis Eiropas institūcijās Armands Krauze uzsvēra, ka nākamajā plānošanas periodā naudas lauku atbalstam saņemsim par miljardu eiro jeb 46% vairāk, taču tas nav viss iecerētais maksājumu pieaugums. «Plānotie 196 eiro par hektāru 2019. gadā vēl ir tikai teorētiski,» skaidroja A. Krauze, «jaunajā budžeta periodā pamata atbalsts būs 146 eiro, bet valstij ir iespēja to pārdalīt, atkarībā no grupas piešķirot vairāk vai mazāk naudas.»

Iecavniece Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja, atzina, ka ir zināmas bažas par trešdien ZM paredzēto tikšanos ar ierēdņiem un citām lauku NVO, kuras laikā jāpieņem galīgie lēmumi par atbalsta naudas sadali un pārdali: «Naudas ir tik, cik ir, gribētāju – daudz un dažādi. Esam tūkstoši, katrai organizācijai savas intereses, jādomā, kā attīstīt ražošanu dažādos mērogos un veidos.»

Visa valsts – atbalstāma
A. Krauze piebilst – svarīgi, lai valsts ar saviem lēmumiem neierobežo zemnieku iespējas saņemt atbalstu, jo visa šeit neizmaksātā nauda nonāk atpakaļ kopējā Eiropas budžetā.

A. Hauka silti ieteica zemniekiem meklēt ceļus, kā saimniekot bez Eiropas naudas, jo «tas ir tikai papildu atbalsts». Zemgales reģions ir siltākais Latvijā, tāpēc tas var izkrist no Ziemeļu dimensijā paredzētā Eiropas mērogā atbalstāmo reģionu saraksta. Taču tajā būs pārējie 90% valsts teritorijas, apstiprināja NVO vadītāji. A. Krauze piebilda, ka Zemgale saglabās jutīgās teritorijas statusu, kas ļaus saņemt atbalstu citās programmās.

«Būtiski kontrolēt zemes pārdošanas likuma grozījumus par labu lauksaimniekiem,» nākamo aktuālo darba virzienu nosauca A. Krauze, piebilstot, ka priekšrocības vietējiem zemniekiem ir Francijā, tādas tiks noteiktas Ungārijā, Rumānijā un atsevišķās Vācijas pavalstīs.

LOSP eksperte Eiropā Ginta Jakobsone raksturoja Zemgales zemniekiem būtiskākos jaunā budžeta posma atbalsta virzienus un fiksēja trešdienas diskusijai iesniedzamos priekšlikumus.

Viņa rosināja zemniekus meklēt iespējas palielināt saņemtā atbalsta pievienoto vērtību. «2010. gada lauksaimniecības skaitīšanas dati rāda, ka Latvijā 55% jeb 46 tūkstoši saimniecību ražo lauksaimniecības produktus, bet nepārdod. Svarīgi, lai šī daļa samazinātos, jo Eiropā uzsver tiešo atbalstu ražošanai tirgum. Tikai 3% mūsu valsts lauksaimnieku visu saražoto pārdod. Jo vairāk mēs pārdotu, jo lielāki būtu ieņēmumi,» skaidroja G. Jakobsone.

Raksturo problēmas
Zemnieki raksturoja vairākas problēmas, ar kurām saskārušies atbalsta izmantošanas gaitā. Īpaši aktuāla kļuvusi attīstības projektos iegādāto preču un pakalpojumu kvalitāte, proti, tehnikas piegādātāji un būvnieki izmanto situāciju, kad no viņiem zemnieku, Lauku atbalsta dienesta (LAD) un bankas slēgtajos līgumos nekādas būtiskas saistības netiek prasītas. Zemnieku saimniecības vienīgā iespēja ir taisnību par nekvalitatīvu pārdoto tehniku vai būvdarbiem meklēt tiesā. Lauksaimnieki rosina ZM noteikt institūciju, kas kontrolē sadarbības kvalitāti.

A. Hauka uzteica Bauskas un kaimiņu novadu lauksaimniekus par aktīvu priekšlikumu iesniegšanu un aicināja piedalīties Zemgales reģionālajā nozares konferencē piektdien, 1. novembrī, Jelgavā. Tur varēs piedalīties darba grupu diskusijās, rosinot aktuālus priekšlikumus, kā arī uzdot jautājumus zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai.

Tikšanos Bauskas novada domē rīkoja Bauskas rajona lauksaimnieku apvienība un novada lauku konsultante Rudīte Jaunzeme ar Valsts lauku tīkla atbalstu.

UZZIŅAI

Eiropas atbalsts lauksaimniekiem 2014. – 2020. gadā

Saglabāsies vienotais platībmaksājums un zaļā komponente.

Pirmais pīlārs – tiešmaksājumi un tirgus pasākumi, otrais pīlārs – lauku attīstības programma.

2014. un 2015. gadā turpināsies vienotā platībmaksājuma piešķiršana.

Lauku attīstībai paredzēts finansējums uzņēmējdarbībai, agrovidei, konkurētspējai, lauku saimniecību dzīvotspējai, pārtikas ķēžu veidošanai, infrastruktūrai, tai skaitā ceļiem.

Valsts var pārdalīt naudu gan no pirmā, gan otrā pīlāra konkrētu lauku ražotāju grupu atbalstam, piemēram, jaunie zemnieki, mazās un bioloģiskās saimniecības u. c.

Avoti: Eiropas Komisija, LOSP.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jākontrolē kvalitāte

Kategorijas