BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Zemnieki iesaka priekšlikumus lauksaimniecības atbalsta dalījumam

Antra Ērgle
Vietējās ziņas

2013. gada 30. oktobris 07:31

620
Zemnieki iesaka priekšlikumus lauksaimniecības atbalsta dalījumam

Vairāk nekā 20 Bauskas, Rundāles, Vecumnieku un Iecavas novada lauksaimnieku otrdien, 29. oktobrī, pulcējās diskusijā par Eiropas Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) 2014. – 2020. gadā. Nozares nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji saņēma vairākus ieteikumus trešdienas, 30. oktobra, izšķirīgajai diskusijai ar Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem par lauku atbalsta maksājumu kritērijiem un dalījumu.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvis Eiropas institūcijās Armands Krauze uzsvēra, ka nākamajā plānošanas periodā naudas lauku atbalstam saņemsim par miljardu eiro jeb 46% vairāk, taču tas nav viss iecerētais maksājumu pieaugums. «Jaunajā budžeta periodā pamata atbalsts būs 146 eiro, bet valstij ir iespēja to pārdalīt, atkarībā no grupas piešķirot vairāk vai mazāk naudas,» skaidroja A. Krauze.

Iecavniece Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja, atzina, ka par trešdien ZM paredzēto tikšanos ar ierēdņiem un citām lauku NVO, kuras laikā jāpieņem galīgie lēmumi par atbalsta naudas sadali un pārdali, ir zināmas bažas: «Naudas ir tik, cik ir, gribētāju – daudz un dažādi. Esam tūkstoši, katrai organizācijai savas intereses, jādomā, kā attīstīt ražošanu dažādos mērogos un veidos.» Viņa aicināja zemnieku piedalīties reģionālajā nozares konferencē piektdien, 1. novembrī, Jelgavā.

Zemgales reģions ir siltākais Latvijā, tāpēc tas var izkrist no Ziemeļu dimensijā paredzētā Eiropas mērogā atbalstāmo reģionu saraksta. Taču tajā būs pārējie 90% valsts teritorijas, un Zemgale saglabās jutīgās teritorijas statusu.

LOSP eksperte Eiropā Ginta Jakobsone raksturoja Zemgales zemniekiem būtiskākos jaunā budžeta posma atbalsta virzienus un fiksēja trešdienas diskusijai iesniedzamos priekšlikumus. Zemnieki minēja vairākas problēmas, ar kurām saskārušies atbalsta izmantošanas gaitā. Īpaši aktuāla kļuvusi attīstības projektos iegādāto preču un pakalpojumu kvalitāte, proti, tehnikas piegādātāji un būvnieki izmanto situāciju, kad no viņiem zemnieku, Lauku atbalsta dienesta un bankas slēgtajos līgumos nekādas būtiskas saistības netiek prasītas.

Zemnieku saimniecības vienīgā iespēja ir taisnību par nekvalitatīvu pārdoto tehniku vai būvdarbiem meklēt tiesā. Lauksaimnieki rosina ZM noteikt institūciju, kas kontrolē sadarbības kvalitāti.

Vairāk lasiet «Bauskas Dzīves» drukātajā numurā trešdien, 30. oktobrī.
Kategorijas

Kategorijas