Ar darbību pretoties ļaunumam

2013. gada 30. oktobris 00:00

118

Latvijas tautas frontes (LTF) Bauskas nodaļas dibināšanas konference notika 1988. gada 12. novembrī. Konferences dalībnieki Bauskas nodaļas valdes priekšsēdētāja amatā ievēlēja Ilgaru Krauzi – toreizējo Bārbeles ciema Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju. Par līdzpriekšsēdētājiem kļuva skolotājs Dainis Vanags un inženieris Ainārs Bašķis.

Vecumnieku novada Bārbeles pa-gasta bibliotēka un pārvalde 8. novembrī rīkos LTF 25. gadadienai veltītu tematisku konferenci. Tās iniciatori ir Ilgars Krauze un viņa dzīvesbiedre Brigita Krauze – Bārbeles bibliotēkas vadītāja. Viņa Bārbeles tautas nama mazajā zālē ir iekārtojusi izstādi «Vakardiena šodien un rīt. LTF – 25». Tajā eksponētas LTF Bauskas nodaļas dokumentu digitālās kopijas, fotoattēli un Atmodas laika preses izdevumi. Dokumentu oriģinālus Bārbeles bibliotēkā Brigita Krauze glabā kopš 1988. gada.

«Bauskas Dzīves» sarunā ar Ilgaru Krauzi – atmiņas par LTF veidošanu un Bauskas nodaļas darbību.

Tautas frontes Bauskas nodaļas konferenci atklāja ar tautas manifestāciju Bauskas pilskalnā. Daži baušķenieki glabā unikālu fotoattēlu, kurā redzams Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanas mirklis Bauskas pils tornī. Karognesējs bija toreizējais Bauskas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs Jānis Rāzna. Emocionālu, drosmīgu ziņojumu par demokrātijas attīstības procesiem rajonā LTF Bauskas nodaļas konferencē lasīja izpildkomitejas sekretāre Ligita Asare. Tu – Bārbeles pagasta galva – kļuvi par LTF nodaļas priekšstāvi.
– Tāda uzskatu vienotība un savstarpēja uzticēšanās mūsdienās diezin vai būtu iespējama. Mums bija kopīgi mērķi un ideāli. Ticējām valsts neatkarībai un uzticējāmies cits citam. Cilvēki, kas ieņēma vadošus amatus, riskēja, bet viņu pārliecība bija nelokāma.
Man joprojām nav zināms, kāpēc tiku izvirzīts LTF Bauskas nodaļas vadītāja postenim. Sākotnēji bija paredzēts cits scenārijs, taču manu kandidatūru dedzīgi atbalstīja Gailīšu ciema tautfrontieši. Nebiju populārs – nerakstīju dzeju, izstāžu recenzijas, negleznoju. Tolaik īpašu popularitāti sabiedrībā baudīja radošā inteliģence. Jau gribēju savu kandidatūru atsaukt, kad saņēmu iecavnieka Romāna Tillera zīmīti. Viņš kategoriski uzstāja, lai idejas vārdā neatsakos. Konferences noslēgumā man un līdzpriekšsēdētājiem lūdza teikt uzrunu, bet mēs braši nodziedājām «Še, kur līgo priežu meži!».

LTF Bauskas novada domē aktīvi darbojās Bauskā pazīstami cilvēki: juristi Ināra Bedānova, Līga Baltiņa, Arnis Ozolnieks, Sarmīte Bite, Bauskas rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts, Romāns Tillers un citi valsts neatkarības piekritēji.
– Vitālijs Aizbalts palīdzēja sameklēt telpu LTF Bauskas nodaļas birojam. Visus nodaļas pastāvēšanas gadus baušķenieki Anna un Elmārs Celmiņi godprātīgi kārtoja lietvedību. Tagad šie dokumenti ir svarīgas vēsturiskas liecības.
Armēnijā 1988. gadā notika postoša zemestrīce. Bauskas rajona tautfrontieši vāca sadzīves priekšmetus, pārtiku, drēbes, ko paši nogādājām uz Rīgas lidostu. Labdarības akcijā ļoti aktīvi iesaistījās Ināra Bedānova un viņas vīrs Aleksejs – Bauskas tipogrāfijas direktors.
Pirms 25 gadiem valdīja informācijas vakuums, tāpēc Bauskas nodaļas aktīvistiem svarīgs uzdevums bija LTF laikraksta «Atmoda» izplatīšana, kā arī publikācijas vietējā laikrakstā «Komunisma Ceļš». Mūsu iesūtītajiem materiāliem bija rubrika ar LTF logo. Manus un kolēģu rakstus neviens necenzēja. Avīzes galvenais redaktors Gunārs Šimkevics pret LTF bija lojāls, bet izpildkomitejas priekšsēdētājs Jānis Rāzna labi sapratās ar tā dēvēto vietējo eliti. Viņa atbalsts LTF bija ļoti jūtams.

Tu biji viens no LTF lielās domes 100 pārstāvjiem. Kādi pienākumi tev bija jāveic?
– Mana sadarbība ar domi bija ļoti cieša. Reizi mēnesī piedalījos sēdēs, stratēģisku dokumentu apspriešanā. Pēc grafika katram domniekam bija jādežurē pie diennakts informatīvā tālruņa LTF galvenajā mītnē Vecpilsētas ielā. Uzdoto jautājumu spektrs bija gluži neaptverams – cilvēki sūdzējās par sliktiem kaimiņiem, lūdza atrisināt ģimenes konfliktus. Vajadzēja visus pacietīgi uzklausīt un nomierināt.
Tautas frontei bija nenovērtējama loma 1991. gada neatkarības aizstāvju barikāžu organizēšanā Rīgā. Procesā iesaistījās visas Latvijā izveidotās LTF nodaļas. Arī 1989. gada akcija «Baltijas ceļš» bija Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautas kustības kopīga iniciatīva.

Vai Atmodas gados LTF Bauskas nodaļa sadarbojās ar tuvākajiem kaimiņiem – lietuviešiem?
– Un kā vēl! Nodibinājām ciešus kontaktus ar Lietuvas tautas frontes «Sajūdis» Panevēžas nodaļu. Regulāri viņiem vedu laikraksta «Atmoda» izdevumu krievu valodā. Dalījāmies pieredzē, apspriedām organizatoriskus jautājumus. Latviju 90. gadu sākumā piemeklēja degvielas krīze. Benzīna trūkuma dēļ kolhoza «Bārbele» transports stāvēja dīkā. Ar lielo degvielas cisternu aizbraucām uz Mažeiķu naftas rūpnīcu cerībā, ka izdosies dabūt benzīnu. Sēdēju pie rūpnīcas ģenerāldirektora kabineta durvīm, gaidot pieņemšanu, kad radio izdzirdēju satriecošu reportāžu no Viļņas. Pie televīzijas torņa bija sākusies apšaude, ielās pārvietojās tanki. Tajā mirklī mani aicināja ienākt kabinetā, un saruna ar ģenerāldirektoru sākās, izsakot līdzjūtību lietuviešu tautai. Mūsu dialogs bija ļoti, ļoti cilvēcīgs un emocionāls. Iemesls, kura dēļ biju ieradies Mažeiķos, vairs nešķita svarīgs. Pie tā atgriezāmies tikai sarunas noslēgumā. Ģenerāldirektors atļāva bārbeliešiem braukt pēc degvielas, kad vien tas vajadzīgs.

LTF Bauskas nodaļai bija liela ietekme iedzīvotāju saliedēšanā, lai novērstu ģipšakmens rūpnīcas celtniecību aktīvā karsta reģionā Skaistkalnē un 750 kilovoltu elektrolīnijas Ignalina–Eleja būvi.
– Domāju, mēs visi varam lepoties ar sabiedrības vienprātību un zinātnieku loģiskajiem argumentiem, kas palīdzēja novērst vidi degradējošu objektu celtniecību Bauskas rajonā. Problēmas apspriešanā par ģipšakmens rūpnīcu Skaistkalnē iesaistījām Latvijas un Lietuvas vadošos ģeoloģijas speciālistus, kuri pārliecinoši pierādīja idejas utopiskumu. LTF un Vides aizsardzības kluba Bauskas nodaļa nosūtīja atklātu vēstuli Latvijas PSR Ministru padomei, uzstājot pārskatīt tās jau pieņemto lēmumu par 750 kilovoltu elektrolīnijas būvi, jo šis projekts nodarītu ievērojamus zaudējumus lauksaimnieciskajai ražošanai un cilvēku veselībai. Turklāt bija saprotams, ka projekts tiek «bīdīts» šauras personu grupas interesēs. Smieklīgi, ka augstsprieguma līniju bija paredzēts būvēt līdz Elejai. Vai tā ir industriāla lielpilsēta?

Ilgar, vai pēc 25 gadiem nejūties vīlies Tautas frontes idejā? Tagad daudzi sūkstās, ka cerības par Latvijas valsti tā arī palikušas nepiepildītas.
– Manī nav nožēlas un vilšanās, jo LTF galvenais mērķis – valsts neatkarības atjaunošana – tika sasniegts. Ne šeit, ne Ķīnā, ASV vai Āfrikas džungļos pagaidām neviens nezina, kādam vajadzētu būt ideālam demokrātiskas valsts modelim. Man allaž prātā ir angļu valstsvīra un filozofa Edmunda Bērka atziņa: «Vienīgais, kas vajadzīgs ļaunuma uzvarai, – lai labi cilvēki neko nedarītu.» Tautfrontieši un viņu atbalstītāji darīja visu, kas ir katra spēkos, lai nepieļautu ļaunuma uzvaru, tāpēc nav iemesla ļauties pašpārmetumiem un zūdīties, ka izsapņotā vīzija par Latviju un realitāte neatbilst mūsu gaidām. Nav jau tā, ka inteliģence vēlāk norobežojās, ļaujot vaļu blēžiem, bet tā it kā «izkusa» turpmākajos notikumos, kļuva nemanāma. Daži uzskata demokrātiju par sliktu iekārtu, bet – kas gan cits Latvijai vēl varētu derēt?

UZZIŅAI

Latvijas Tautas fronte (LTF) – kustība, kuras mērķis bija panākt Latvijas valsts suverenitātes atjaunošanu. Tautas kustībā iesaistījās ap 250 tūkstoši cilvēku.

LTF dibināšanas kongress notika Rīgā 1988. gada 8. un 9. oktobrī. Par LTF pirmo priekšsēdētāju ievēlēja žurnālistu Daini Īvānu. Vēlāk kustības vadītāja amatā tika ievēlēts Romualds Ražuks.

Pēc LTF kongresa nodaļu dibināšanas konferences notika arī citās Latvijas pilsētās.

LTF otrajā kongresā 1989. gadā tika pieņemta jauna rīcības programma, par galveno uzdevumu izvirzot Latvijas valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu.

Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanās 1990. gada 7. maijā LTF uzvarēja un pārņēma varu. Pilnīgu valsts neatkarību LTF kontrolētais parlaments pasludināja 1991. gada 21. augustā.

1999. gadā LTF 9. kongress pieņēma lēmumu par organizācijas pašlikvidāciju.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar darbību pretoties ļaunumam

Kategorijas