Klāt ir kapu svētku laiks

Sācies mēnesis, kad nedēļas nogalēs Latvijas kapsētās notiek svētki. Dzimtu kapu vietās smaržo ziedi, no malu malām sabraukušie tuvinieki klausās mācītāja teiktajā, bet vēlāk iegrimst sarunās, atminoties savējos.Izcelsmes versijasKā radušies šie svētki – skaidras atbildes neesot, taču ir versijas. Viesītes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Alvis Āboliņš, studējot Lutera akadēmijā, rakstījis diplomdarbu par šo tēmu. Viens no viņa izpētītajiem pavedieniem liecina, ka šo tradīciju ieviesis mācītājs, rakstnieks un politiķis Andrievs Niedra, 1911. gadā Vietalvas draudzē noturot pirmos oficiālos kapu svētkus.Taču esot dati, ka tie svinēti jau 1831. gadā Krimuldas kapsētā. Ir arī cita versija – vēl agrāk kapu svētki notikuši Āraišos. Ir ziņas, ka kopš 1840. gada kapu svētki regulāri svinēti Allažos, bet kopumā 19. gadsimtā kapu svētku svinēšana ir tikai atsevišķu Vidzemes draudžu ieradums. Kurzemē un Zemgalē tie ienākuši nedaudz vēlāk, taču nekad nav sasnieguši tādu vērienu un tautas atbalstu kā Vidzemē un Latgalē.Vecumnieku evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Juris Morics vairāk sliecas piekrist kādam citam pētījumam, kas atklāj, ka kapu svētki radušies Krievijas cara represiju rezultātā. «Cilvēkiem bija liegta pulcēšanās brīvība, un vajadzēja atrast veidu, kā to netraucēti darīt. Tika izdomāti jauni svētki – kapu svētki, kas atļāva latviešiem kopā sanākt un līdz ar Dieva vēsti spriest par nākotni,» atklāj J. Morics.Aizsniegt sirdisKristīgās biedrības «Immanuels» vadītājs skaistkalnietis Edmunds Pavārs stāsta, ka draugi Vācijā brīnoties: «Kapos svētki? Kā tas var būt? Jums jocīga kultūra!» Tad esot īstā reize skaidrot, ka gadu gaitā svētki ir kļuvuši par tradīciju un tas ir viens no Evaņģēlija vēsts sludināšanas veidiem.«Kapu svētki ir veids un vieta, kur tiešām var aizsniegt cilvēka sirdis ar vārdu. Pēdējā atdusas vietā jārunā par dzīvību, jo mirušais jau nav miris, bet aizgājis no mums, lai dzīvotu citā valstībā. Vēsts un vārds vairs nav nepieciešams mirušajam, bet dzīvajiem, kuri nav atsaukušies Dieva saucienam, aicinājumam un dzīvo tikai šai dienai, nedomājot, kas ar mani būs pēc nāves. Tāds jau patiesībā ir mācītāja uzdevums – mācīt un vest cilvēkus uz pestīšanas ceļa. Arī kapu svētki ir kārtējā iespēja. Kapu svētki vieno ģimenes. Uz tiem sabrauc radi un ciemojas kā pie mirušo radu kapu kopām, tā arī pie mielasta galda mājās,» tradīciju raksturo E. Pavārs. Viņaprāt, mūsdienās labāk iederētos ekumenisku kapu svētku rīkošana, jo tagad savi svētki ir gan luterāņiem, gan katoļiem. Taču, ja abi sanāktu kopā un apvienotu kalpošanu, ietaupītu gan mācītāju laiku, gan ērtāk būtu arī aizgājēju tuviniekiem.Skaistkalnes katoļu draudzes prāvests paulīniešu tēvs Jānis Vīlaks atklāj, ka šādi mēģinājumi ir bijuši. Tēvs Jānis savulaik ar Valles luterāņu draudzes mācītāju ir noturējuši kopīgus kapu svētkus, taču tie bijuši gari un nogurdinoši. Tomēr tas nenozīmējot, ka nākotnē tādi nevarētu atkārtoties. Paulīniešu tēvs uzskata, ka var šādus ekumeniskus svētkus rīkot, taču būtu jāpārdomā to norise.Tradīcija neiznīksKategoriskāks pret pašu svētku ideju ir mācītājs Juris Morics. Viņš uzsver, ka mācītājiem šis laiks esot ļoti grūts. Kā risinājumu viņš min viena īpaša dievkalpojuma sarīkošanu, kā tas ir Mūžības svētdienā, kad Mirušo piemiņas dienā atceras aizgājējus un vienojas lūgšanā, bet pēc tam dodas katrs uz savu tuvinieku atdusas vietu.«Dievnamā no šiem svētkiem nekas nemainās. Parasti kapsētās ļaudis uzrunāju ne ilgāk par pusstundu. Cilvēki, kas vairumā nav baznīcā gājēji, pēc tam ir nākuši klāt, spieduši roku, teikuši, ka iedvesmojušies un ies uz dievnamu, taču tās sejas tā arī neesmu ieraudzījis. Manuprāt, pie mums mirušo kults ir nedaudz pārspīlēts, kapus pārvēršot par saviem mazdārziņiem. Senčus mēs varam pieminēt ne tikai svētku reizēs, bet arī ikdienā,» uzskata luterāņu mācītājs un steidz piebilst, ka Vecumnieku pusē kapu svētki joprojām ir ļoti populāri. Neapšaubāmi, tie vairāk pulcē vecāka gadagājuma cilvēkus, taču diez vai tas nozīmē, ka šie svētki iznīks. «Jaunie kļūs vecāki, un arī viņiem radīsies sirds aicinājums aizbraukt uz saviem dzimtas kapiem kapu svētkos, un tradīcija turpināsies,» pieļauj J. Morics.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»