Komentāri: pašmāju pārtika

2013. gada 14. jūnijs 00:00

Vai vietējo dārzeņu un ogu piedāvājums veikalos, tirgū atbilst pieprasījumam? Kā veicināt ražošanu?Zemnieki prot labi strādātMODRA TARVĀNE, ZEMNIEKU SAIMNIECĪBAS PĀRVALDNIECE:Ēdieniem, ko piedāvā mūsu uzņēmums, 80 procenti izejvielu ir pašu izaudzētas. Iepērkam tikai to, kas Latvijā patiešām neaug. Uzņēmējs, kurš vēlas savos produktos izmantot pašmāju izejvielas, tās var atrast. Ja arī mums kas trūkst, ir zināmi zemnieki Bauskas pusē, Jaunsaulē, Viesturos, no kuriem vienmēr droši var iepirkt produktus. Zinām, ka tie būs kvalitatīvi, bez pārlieku lielas ķīmijas devas. Mūsu zemnieki iemācījušies izaudzēt patiesi labus produktus: ogas, dārzeņus, arī gaļas izstrādājumi ir atrodami kvalitatīvi. Tā kā pārstrādātājam vajag tikai nedaudz pacensties, nodibināt kontaktus un izmantot šīs labās izejvielas. Protams, arī pircējiem ir jāsaprot – ja viņi vēlas pirkt izstrādājumus, kas gatavoti no pašmāju produktiem, tad tie būs nedaudz dārgāki. Pirms steigties uz veikalu un iegādāties lētāko importa preci, vēlams apdomāties.Tikai apvienojotiesMĀRTIŅŠ CIMERMANIS, LAUKU KONSULTĀCIJU UN IZGLĪTĪBAS CENTRA (LLKC ) VADĪTĀJS:Daudz plašāka un kvalitatīvāka izvēle sezonas laikā ir tirgū, kur piedāvā pašu izaudzētus dārza labumus. Gribu uzteikt Latvijas Zemnieku federāciju, ar kuras gādību zemnieki tikuši pie sava laukuma Rīgas Centrāltirgū. Tā patērētājiem dota iespēja nopirkt zemnieku izaudzēto ar garantiju, ka produkti patiešām nāk no Latvijas laukiem.Veikalos situācija ir krietni bēdīgāka, jo lieltirgotājiem izdevīgāk ir importēt augļus un dārzeņus no ārvalstīm. Latvijas audzētāji var konkurēt tikai apvienojoties un piedāvājot plašu sortimentu pietiekamā apjomā. Dārzeņu audzētāju kooperācija Latvijā attīstās pamazām. Vajadzīgs lielāks augļu un dārzeņu glabātavu skaits, lai pašu izaudzēto varētu pircējiem piedāvāt ziemā. Varam palepoties, ka ekonomiskās aktivitātes veicināšanas programmā pēdējā pusotra gada laikā ar LLKC konsultantu palīdzību dārzeņu un augļu nozarē tapuši vairāk nekā 50 jauni uzņēmumi. Daži veiksmīgi aizvadījuši pirmo sezonu, noslēguši piegādes līgumus ar lielveikaliem.Dati par lauksaimniecību rāda, ka augļu un dārzeņu sektors Eiropā aizņem lielāko daļu jeb 20% no kopējās ražošanas. Latvijā klimatisko apstākļu ietekmē šī nozare, ieskaitot kartupeļus, aizņem ap 10% kopējās lauksaimnieciskās ražošanas. Potenciāls ir, jo īpaši tāpēc, ka Eiropas valstīs turpina pieaugt dārzeņu un augļu patēriņš.Jāievēro daži nosacījumiSARMA ARTEMJEVA, VEIKALA «TOP!» VADĪTĀJA BAUSKĀ:Savus pircējus informējam ar īpašiem uzrakstiem, kuri no dārzeņiem, ogām ir Bauskas apkaimē audzēti. Ir vairākas saimniecības, ar kurām mums izveidojusies laba sadarbība. Jau vairākus gadus veikalā tirgojam gurķus no Gailīšu pagasta, no SIA «Ints un Co» siltumnīcām. Pircēji tos jau ir ielāgojuši. Pērn pamēģinājām tirgot vietējās zemenes, diemžēl saimnieka noteiktā cena nebija konkurētspējīga. Esam pārdevuši arī Ceraukstes pusē audzētus ābolus. Bet arī šajā gadījumā kvalitāte un par preci prasītā cena nebija īsti pieņemama pircējiem. Tomēr mūsu veikalā ir iespējams realizēt vietējo zemnieku saražoto. Ir tikai vairāki nosacījumi. Preces cenai jābūt konkurētspējīgai ar līdzīgiem importa produktiem. Svarīgi arī, lai šie produkti būtu pircēju pieprasīti. Tāpat mūs interesē piegādes apjomi, regularitāte. Nedomāju, ka šie nosacījumi nav izpildāmi. Galvenais noteicējs ir pircējs. Ja pašmāju dārzeņi šķitīs pārāk dārgi, nebūs tik izskatīgi, kā vēlētos, tad viņš noteikti iegādāsies importa analogu produktu. Cilvēku, kuri var nopirkt krietni dārgākus Latvijā audzētus dārzeņus, ogas, nav nemaz tik daudz.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: pašmāju pārtika

Kategorijas