Kārtīga lauku meitene

2013. gada 14. jūnijs 00:00

90 gadu jubileju svin Līvija Lapša.Rādot uz fotogrāfijām, zīmējumiem, dažādiem krājumiem un citām lietām, kas dzīvojamā istabā izkārtotas kā privātā muzejā, baušķeniece pensionētā skolotāja Līvija Lapša stāsta: «Veca cilvēka dzīvoklī esat ienākuši, kur esmu apkopojusi visas lietas, notikumus – re, kur mans vectēvs, lauku māja, pie sienas – klasesbiedra Milgrāvja glezna! Te mana kolēģe, zīmēšanas skolotāja Biruta Gustiņa, te katoļu baznīcas priekšnieks Zbigņevs Stankevičs – kārtīgs vīrietis! Neiekārojams. Kaut gan jāteic, ka ar katoļu mācītājiem ir bijusi darīšana, kāds skatu arī metis...» Kas pīs matus?Līvija ir dzimusi laukos, sirds un dvēsele pieder Bārbelei, kas palikusi atmiņā ar tēva mājām «Sodumi», no kurām vien kleķa mūra pamati vēl nedaudz virs zemes rēgojas.«Viena kārtīga lauku meitene, kurai šausmīgi negribas iet skolā. Viņai ir gari mati, un, ja dosies uz internātu, nebūs neviena, kas tos sapīs,» savu bērnību tagadnes formā atstāsta jubilāre. Tieši tādēļ Līvija savulaik mācības sāka nevis Bārbeles sešgadīgajā skolā, bet gan Rīgas pilsētas 16. pamatskolā (nu Friča Brīvzemnieka pamatskola), kur, dzīvojot pie krustmātes, vienmēr atradies kāds, kas sapinis matus.«Tur, kur tagad ir Uzvaras laukums, ķēru kurkuļus un kazragus,» atceras baušķeniece. Rīga viņai tomēr nepatika, tādēļ, pierunājusi vecākus, pēc otrās klases atgriezās Bārbelē. Skolā visos mācību priekšmetos, atskaitot sportu, kurā bija četrinieks, Līvijai bijuši piecnieki, kas tolaik bija augstākā atzīme. «Liela gudriniece. No Rīgas atnākusi, dauzīties gribas. Nebija kakta, kuru nebūtu izstāvējusi,» komentē jubilāre.Pēc Bārbeles pamatskolas nāca Bauskas Valsts ģimnāzija. «Vispār jau ģimnāzijā vairs nedauzījos. Mums bija stingrs audzinātājs – Jānis Viesjānis,» atceras jubilāre.Jūtas vainīga«Pēc tam, kad 1942. gadā absolvēju ģimnāziju, satiku vienu skolotāju no Bārbeles, kurai bija jābrauc uz sanatoriju. Prasīja, lai viņu aizvietoju. Teicu, ka neko nemāku, bet viņa atbildēja, ka tur neko nevajag – tikai rēķināt un lasīt. Tā arī es tur rudenī sāku strādāt un pēc gada sapratu, ka skolā var strādāt, bet ir vajadzīga izglītība.»Rīgas Skolotāju institūtā izmācījusies par bioloģijas un ģeogrāfijas skolotāju.«Pēc tam saņēmu nosūtījumu uz Saldu. Vecākiem neteicu, lai neuztraucas. Pirms pirmā septembra aizbraucu uz Rīgu, lai noskaidrotu, vai lietas labā nevar ko darīt. Un jau atkal satiku paziņu – skolotāju, kas teica, ka Bārbelē ir vajadzīga skolotāja. Ar viņas palīdzību tiku nozīmēta uz turieni.» Bārbeles pamatskolā Līvija ir nostrādājusi piecus gadus. Tad atnākusi uz Bauskas pilsētas pamatskolu, kur pavadīts visgarākais darba mūža posms – 26 gadi.Nupat mūžībā aizgāja L. Lapšas ilggadējā kolēģe Marija Dāboliņa, viņu pieminot, jubilāre teic: «Visu mūžu esmu viņu morāli atbalstījusi, visu mūžu jūtos vainīga, jo viņu ar Jelgavas institūta izglītību no mācību pārzines amata atstādināja un iecēla mani. Tā bija liela lieta, ja tev bija padomju izglītība.»Vada muzejuTuvojoties pensijai, baušķeniece nolēmusi atteikties no mācību pārzines amata un pāriet uz Īslīces pamatskolu: «Biju aprēķinātāja. Man vajadzēja dzīvokli un malku, pie kā varēja tikt, vienīgi strādājot lauku skolā.» Taču tur Līvija nostrādājusi vien gadu, jo pēc tam viņu uz Ceraukstes pagasta Griķu pamatskolu pārvilinājusi tā laika izglītības ie-stādes direktore Ausma Fedoriviča. «Pamatskola bija manas pirmās mājas, Griķi – otrās. Es tur iedzīvojos. Domāju, ka tā, kas mani tur sešpadsmit gadus noturēja, bija dziesma. Viss kolektīvs dziedāja,» atminas jubilāre. Viņa atklāj, ka pašai ir trīs mīļas dziesmas – «Jaunība», «Silavas valsis» un «Brūklenājs», kuras allaž tiek dziedātas dažādos svētkos.Aizejot pensijā, atpakaļ uz Bausku «atvedusi» Bauskas 1. vidusskolas direktore Anta Rudzīte, kas piedāvājusi vadīt skolas muzeju – «Plūdoņa namiņu». Par tur pavadītajiem gadiem viņai saglabājies daudz skaistu atmiņu: «Beidzot bija vieta, kur varēju nacionāli patriotiski izrunāties.»Jubilāre lepojas ar pašas veidoto grāmatu, kurā apkopota dzimtas vēsture par laika posmu, sākot no 1820. gada. Viņas vīrs Arvids pabija visās armijās – Latvijas, vācu un krievu, līdz kaujās 1945. gada 4. februārī Zvārdes pagastā krita. Divpadsmit dienas vēlāk piedzima meita Gundega. Turklāt baušķeniece sarakstā uzskaitījusi visus skolotājus, ar kuriem savulaik kopā strādājusi. Kopā tādu ir 73.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kārtīga lauku meitene

Kategorijas